Dabas brīnums baptistu kristībās
Kā ziņo laikraksts “Svētdienas Rīts”, Bībelē teikts, ka Jēzus Kristus apklusināja vētru uz Ģenecaretes ezera.
Līdzīgu dabas brīnumu piedzīvojusi Sterupas baptistu draudze Vācijā kristību laikā, kas notikušas Šlesvigā-Holšteinā pie Baltijas jūras.
Tika kristīti pieci cilvēki vecumā no 12 līdz 72 gadiem. Kristību dienā lija straumēm un bira arī krusa. Taču tas draudzi neatturēja no kristībām jūrā.
Lija arī sprediķa laikā. Taču, kad bija pienācis kristību brīdis, lietus pārstāja līt un uzspīdēja saule.
Draudze un ciemiņi šo uztvēra kā Dieva mīlestības zīmi un brīnumu.
tas, tiešām ir Dieva žēlastības brīnums, ka saule
aizvien nebeidz spīdēt pār šo grēka lāsta skarto zemi.
– – –
bet (Mt.16:4) Ļauna un laulības pārkāpēju cilts meklē zīmes…
nu, tai cilvēku iedomībai nav robežu. 6 mljrd. pcs, bet 5 + n čaļiem liekas, ka viss vinju deelj
tā pat arī katram bērnelim liekas (vismaz kādu laiku), ka visa pasaule griežas/riņķo ap viņa egocentrisko būtību :/
A varbūt bij kāreiz otrādi. Dievs zināja, kad uzspīdēs saulīte, ij pieregulēja attiecīgās kristības, lai tās sakristu ar šo laiku! Dievs jau ne tikai Sauli var kustināt, bet arī cilvēku prātus! Tas gan šķiet ir svešs un riebīgs koncepts Baptistu armīniskajā teoloģijā!
a varbūt tas bija tamdēļ lai kādam(diem) pasaku stāstītājiem/klausītājiem tagad būtu dots reāls iemesls par ko pafilosofēt/gudri parunāt…
– – –
Jūdi prasa zīmes, un grieķi meklē gudrību…(1.Kor.1:22)
talyc, vai tad Baptisti prasīja kādu zīmi? Vai tiešām domā, ka Dievs nekur un nekad sevi neapliecina pie cilvēkiem? Tad jau tas frukts tajā Sinaja kalnā ar visiem gaismas un dūmu specefektiem bij Velns!
nu c’mon, ko tur daudz runaat, vnk skaisti, ka caur sho sauliiti Dievs uzsmaidīja atdzimušajiem bērniem.
mūsu draudzē arī bij līdzīgi, kad visu laiku spēcīgi lija, bet kolīdz bij pienācis laiks kristīties lietus pārstāja līt…
reiz lietainaa vasaraa muusu saimnieciibaa vajadzeeja novaakt sienu… sencis tikko bija nomiris, mutere no izmisuma gaaja sviestaa, man bija tikai 2 dienas laika un 2 paliigi… kad siens pa otram laagam bija izzhuvis un bija laiks to likt zaardos, nomaacaas un saaka liit… teicu mammai, ka dievs nokaartos taa, ka sienu savaaksim… ko izmisis, pasauliigs cilveeks uz to var teik? labaakajaa gadiijumaa: kur ir tavs s**a dievs?! ar draugu no sirds paluudzaam, njeemaam savas dakshas un gaajaam pljavaa… taalaakais kaa peec scenaarija – maakonji staaveeja ap muusu pljavu, visapkaart lija, virs mums gandriiz skaidras debesis… mees savaacaam visu sienu, uzlikaam peedeejam zaardam cepuri, un tuuliit maakonji savaacaas kopaa, un debesu logi atveeraas… saruna ar mammu par dieva esamiibu tajaa dienaa bija ljoti iisa…
Vai bērns ir augstprātīgs, ja zina, ka tētis viņu mīl un sagādā ne vien maizi, bet dažreiz uzdāvina dažus šķietami nebūtiskus sīkumus, piem. šokolādi? Šī ciniskā spriedelēšana man šķiet simtreiz augstprātīgāka par bērna palielīšanos vai padalīšanos ar šokolādi ar citiem. Džeki, jūs esat forši un dedzīgi, bet aukstais cinisms, ar kuru jūs spriedelējat par citiem kristiešiem, uzdzen pamatīgu alerģiju pret e-baznīcu.
Vismaz man. Varbūt tikai man…
live >
Ir būtiska atšķirība starp spriešanu par mācību un spriešanu par/pret cilvēkiem. Tās ir jāmāk nodalīt, citādi var bezgalīgi nodarboties ar savu iespaidu personificētu projicēšanu uz citiem. Starp citu, šo problēmu uzsver jau VIII bauslis, bet apskats par to atrodams rakstu sadaļas arhīvā.
Cilvēki allaž grib un meklē zīmes. Un agrākos laikos zīmju bija daudz. Bet vai varam būt 100% droši, ka šodien nevienu zīmi nesaņemam no Dieva? Protams, nevajag sākt meklēt ik vārdā un pāraizrauties ar to meklēšanu..
Indrex,
vai baptistu mācība uzsver zīmju meklēšanu? Kādreiz(ap 13 gadus) esmu bijusi baptistu draudzes locekle, neko tādu neesmu dzirdējusi. vai rakstā minētā draudze bija tiekusies pēc šādas zīmes? Dažreiz dīvaina man šķiet šī teoloģiskā spriedelēšana par vienkāršam lietām. Vai konfesionālie luterāņi izslēdz personiskas attiecības ar Dievu? Piekrītu, ka personisko pieredzi nedrīkst izveidot par mācību, bet tas nenozīmē, ka tās nav.
Hm, vai tad konfesionālie luterāņi vairs vispār nepraktizē aizlūgumus? Nu, piemēram: “Mīļais debesu Tēvs, ja tāds ir Tavs prāts, tad lūdzu Tev par savu slimo māti, ka tā izveseļotos!” Tā tak arī vistiešākajā veidā ir zīmju meklēšana.
Atvainojos! Gribeeju rakstiit “konfesionaalie…” :)