Aplama izpratne par to, kas ir Dieva vārds
XVIII gadsimtā Jamaikā tika ievests maizeskoks. Tomēr, tā kā neviens neiedomājās, ka maizeskoka augļi būtu lieliska barība pašu miesai, ļaudis nenovērtēja šo augļu labās īpašības un izbaroja tos cūkām.
Cilvēki bieži vien līdzīgi raugās uz Dieva vārdu, saprazdami to tikai kā pamācību, pēc kuras jādzīvo. Tomēr Dieva vārds ir daudz lielāks par to. Jēzus saka: “Gars dara dzīvu, miesa neder nenieka; vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība” (Jņ.6:36).
Kad mācītājs māca jauniešiem Dieva vārdu, viņiem to pasludinādams, viņi ticībā nonāk pie atziņas, ka Dieva vārds ir ne vien pamācība, kā jādzīvo, bet arī darbīgs un dzīvību dodošs spēks, kas uztur (Mt.4:4), dziedina (Ps.107:20), atspirdzina (Ps.119:25, 40, 50, 88, 93, 107, 149, 154, 156, 159), stiprina (Ps.119:28) un sniedz Dieva žēlastību (Ps.119:58). Ja jaunie ļaudis ticībā sapratīs, ka Dieva vārds ir kas vairāk par pamācību un likumiem, viņu domāšana un dzīve izmainīsies. Baznīcas apmeklējums viņiem vairs nebūs tikai mazliet vairāk kā iespēja atkārtot Dieva likumus un pamācības.
Jaunieši sapratīs, ka ik nedēļas doties uz Dieva namu ir tāpat kā doties uz ēdnīcu, lai gūtu miesas stiprinājumu ikdienas dzīvei, vai uz slimnīcu, lai saņemtu dziedināšanu no grēka kļūdām un kļūmēm. Jauniešiem ir jāzina, ka Dieva vārds ne vien pamāca, bet arī ik dienas uztur, dziedina un atspirdzina.
Ironija visā šajā rakstā, ka daudziem joprojām nav atklājies, ka Dieva Vārds ir Dieva Dēls.
Atkl 19:13: “Viņš tērpies drēbēs, kas asinīs mērktas, Viņu sauc: Dieva Vārds.”