Krist par upuri labiem nodomiem
“Jūs izslēgs no sinagogas, un pat nāks stunda, kurā katrs, kas jūs nokaus, domās, ka ar to kalpo Dievam.” [Jņ.16:2]
Lielākajai daļai cilvēku parasti ir labi nodomi, kad viņi grēko. Labi nodomi ir neskaitāmu grēku auglīgā māte. Tie ir galvenais iedrošinājums, kad cilvēki padodas grēkam un kad kavējas ar patiesu grēknožēlu. Tāpēc labie nodomi ir viena no visveiksmīgākajām lamatām, ar kurām sātans notver dvēseles, notur tās sevis maldināšanā un vienmēr ierauj aizvien dziļāk grēkā.
Tas, ko Kristus iepriekš stāstīja mācekļiem, kā lasām šodienas Rakstu lasījumā, tika piepildīts pārāk ātri. Ebreji, kuri uzlika rokas apustuļiem, nekādā veidā nevēlējās izdarīt grēku. Viņiem pavisam noteikti bija labi nodomi. Viņi vēlējās cīnīties pret Dieva ienaidniekiem, veikt savus svētos pienākumus saskaņā ar Bauslību, atbalstīt pareizo baznīcu un piedāvāt patiesu kalpošanu Dievam.
Kāpēc tik daudzi ticīgie visā pasaulē baznīcas pirmajos gadsimtos kļuva par mocekļiem kristiešu vajāšanās? Paradoksāli, bet gandrīz visi no viņiem krita par upuriem labiem nodomiem. Pagāni toreiz uzskatīja, ka viņiem ir jāiznīcina kristieši, jo tie ir valsts ienaidnieki, cilvēku rases ienaidnieki un dievu ienaidnieki. Bez tam pagāni arī uzskatīja, ka kristieši ir ateisti, jo viņiem nebija tempļa, altāra un upuru. Šie dievu noliedzēji tika uzskatīti par iemeslu visām sērgām un nelaimēm, kuras, domājams viņu dēļ, šai zemei uzsūtījuši dusmīgie dievi.
Un kā gan bija iespējams, ka kristīgās baznīcas vēsturē pāvestība ar visām savām pretkristīgajām māņticībām spēja rast pamatu, lai saglabātu un pavairotu sevi tajā? Pāvestība veicināja gan garīdzniecības valdīšanu, gan tirāniju pār dvēselēm. Tā noraidīja Kristu un Viņa nopelnus, tā vietā piedāvājot elku kalpošanu, nosaucot to par svēto pielūgšanu. Tā izveidoja klosterus un radīja svētceļojumus, aizliedza Bībeli, sagrozīja Tā Kunga Derības sakramentu, veica masveidīgas un plašas negantības un iestādīja daudzas citas pretdieviskas un antikristīgas darbības. Ar ļauniem un viltīgiem nodomiem pāvestība nebūtu spējuši kļūt par to, kas tā kļuva, lai gadsimtiem ilgi sagrābtu tik daudzus miljonus dvēseļu, kas tiecas pēc pestīšanas. Pāvestības iesākums sakņojās labajos nodomos, kas tomēr pavēra ceļu daudzajām ļaundarībām.
Pat protestantu vidū labie nodomi ir nodarījuši neizsakāmu ļaunumu. Ar nodomu, veicināt svētumu pasaulē, fanātiskas sektas cīnās pret paļaušanos uz žēlastības līdzekļiem, tas ir, uz Dieva Vārdu un svētajiem Sakramentiem. Ideja, ka visām baznīcām un sektām vajadzētu ārēji apvienoties bez vienprātības patiesībā, radās ar labiem nodomiem, lai apvienotu spēkus pret acīmredzamajiem Baznīcas ienaidniekiem un lai palīdzētu sagatavot ceļu Dieva valstībai, atceļot tās lietas, kas traucē to, tādējādi paplašinot Kristus valstības robežas.
Neviena kļūda nav tik acīmredzama un postoša, neviens fanātisms nav tikpat neprātīgs, un neviens princips nav tik nepatiess un sagrozīts kā šis: Visas šausmas, kas aprakstītas šodienas apcerē, izcēlās no labiem nodomiem kalpot Dievam un iepriecināt Viņu!
Ieskaties