Miesas augšāmcelšanās nozīme
Kad Apustuļu ticības apliecībā apliecināt, ka ticat uz “miesas augšāmcelšanos”, jūs paziņojat, ka drīz gaidāms liels un brīnišķīgs notikums. Jūsu mīļotie, kuri ir miruši Kristū, augšāmcelsies. Jūs tiksiet savienoti ar viņiem uz mūžīgiem laikiem!
Vai no mirušajiem tiks piecelti visi, kas jebkad dzīvojuši? Jā! Taču Dievs ļoti skaidri pasaka to, ka ne visi tiks piecelti mūžīgai dzīvei! “Un daudzi no tiem, kas dus zemes pīšļos, uzmodīsies: citi mūžīgai dzīvībai, CITI mūžīgam negodam un kaunam” (Dan.12:2).
Katra kristieša prieks ir atzīt ticību Kristus solījumam: visi, kas mirst Kristū, tiks piecelti mūžīgai dzīvei, lai būtu kopā ar Jēzu debesīs. Nākamreiz, kad kādam mīļam cilvēkam tiek gatavota bēru ceremonija, pārliecinieties, ka mācītājs tajā iekļauj Apustuļu ticības apliecību, lai visi ticīgie, kas piedalās bērēs, varētu apliecināt, ka cilvēks, ko Jēzus nupat ir aizsaucis mājās, augšāmcelsies tāpat kā pats Jēzus (Rom.6:4).
DAŽI UZDOD MUĻĶĪGUS JAUTĀJUMUS
Ir tādi cilvēki, kas vēlas uzzināt katru sīkumu par miesas augšāmcelšanos. Runājot caur Svēto Pāvilu, Dievs saka: “Bet varbūt kāds sacīs: kā tad mirušie uzcelsies, kādā miesā tie nāks?” (1.Kor.15:35). Tiem, kas uzdod šo muļķīgo jautājumu, Dievs atbild: “Tu nesapraša!” (1.Kor.15:36). Dievs nesauc jūs par “muļķiem” tikai tāpēc, ka uzdodat šādu jautājumu. Tā vietā caur Svēto Pāvilu Dievs par “nesaprašām” sauc visus tos, kas tic, ka ar savu cilvēka loģiku tie spēs pilnībā izprast miesas augšāmcelšanos. Tieši kā jūs un jūsu mīļie Kristū tiks piecelti, ir noslēpums — noslēpums, ko Dievs nav skaidri atklājis (1.Kor.15:51).
Caur Svēto Pāvilu Dievs svētī Savus bērnus ar šo noderīgo līdzību: lai notiktu miesas augšāmcelšanās, vispirms ir jābūt nāvei. Tāpat kā sējējs iesēj sēklas zemē: “Ko tu sēj, tas netop dzīvs, ja tas nav miris” (1.Kor.15:36).
LUTERS IZSKAIDRO
Luters pēta “miesas augšāmcelšanās” nozīmi, atsaucoties uz Svētā Pāvila sniegto izskaidrojumu 1. Vēstulē korintiešiem 15:35:
Svētais Pāvils sniedz skaidru attēlu un līdzību tiem vienkāršajiem vārdiem un svētrunai, kuru sniedza pirms brīža, runājot par augšāmcelšanos.. “Domājiet par Dievu kā zemnieku un par sevi kā par sēkliņu, ko Viņš iesēj zemē, lai tā varētu uzdīgt jo skaistāka un brīnišķāka.
Luters turpina:
Kad cilvēks nomirst, viņš jāuztver nekā citādāk kā par sēkliņu, kas iesēta zemē. Arī mums tā jādomā par sevi, kad mēs tiksim iesēti zemē. Mums jāieskaidro sev, ka tā nav tikai nomiršana un satrūdēšana, bet gan sēšana un stādīšana, un ka šajā darbībā notiks atgriešanās un izaugšana jaunā, mūžīgā un nevainojamā dzīvē un pastāvēšanā.
Tādā veidā Luters sniedz jums lielu mierinājumu katru reizi, kad iedomājaties par nāvi, apbedīšanu un kapsētu:
Kapsēta vai apbedījums nenozīmē mirušo kaudzi, bet gan lauku, kas pilns ar sēklām, Dieva sēklām, kas atkal zaļoksni uzdīgs un izaugs skaistāki, kā var iedomāties.
JAUNĀ DZĪVE
Kristiešiem nāve un miršana nebūtu jāuzskata par negatīvu notikumu. Tā vietā Svētais Pāvils skaidro nāvi kā pozitīvu pavasara stādīšanas darbu, kam sekos jauna dzīve. Sēklas vispirms ir jāiesēj zemē, lai tās satrūdētu. Kādēļ? Tādēļ, lai tas, kas ir aprakts vai iestādīts, varētu izaugt jaunā dzīvē. Tādēļ, kad apustuļu ticības apliecībā apliecināt: “Es ticu uz.. miesas augšāmcelšanos”, jūs atkārtojat skaidru Svēto Rakstu mācību.
Kad apliecināt, ka ticat “miesas augšāmcelšanai”, jūs arī apliecināt brīnumaino: jūs un jūsu mīļie, kas miruši Kristū, augšāmcelsies nevis dzīvei ciešanās un nosodījumā, bet dzīvei nevainojamā paradīzē kopā ar Jēzu!
-
Mīļais Jēzu, ļauj man sacīt Apustuļu ticības apliecību katru dienu ar drošumu sirdī. Ļauj man apliecināt, ka es ticu “miesas augšāmcelšanai”, tādējādi zinot, ka, tāpat kā Tu pieveici nāvi, tā arī es un mani mīļie, kas mirst Tevī, pieveiks nāvi. Ļauj šim Gara vadītajam apliecinājumam dot man drošību katrai dzīves dienai, jo es zinu, ka caur Tavu augšāmcelšanos man ir vara pār grēku un kārdinājumu. Āmen.
Ieskaties