Par zvērēšanas iespējām
Grēks tiek izdarīts, kad savus vārdus nevajadzīgi apstiprina ar Dieva svēto Vārdu un dievojas: “Dievs ir mans liecinieks”, “Zvēru pie Dieva” utt.
Kristus domas par to mēs dzirdam Mateja evaņģēlija (5:33-37). kad Viņš saka: “Jūs vēl esat dzirdējuši, ka vecajiem sacīts: tev nebūs nepatiesi zvērēt, bet Tam Kungam turēt, ko tu zvērēdams solījis. Bet Es jums saku: jums pavisam nebūs zvērēt: ne pie debesīm, jo tās ir Dieva goda krēsls, nedz pie zemes, jo tā ir Viņa kāju pamesls, nedz pie Jeruzālemes, jo tā ir lielā ķēniņa pilsēta. Tev arī nebūs zvērēt pie savas galvas, jo tu nespēj padarīt ne vienu vienīgu matu ne baltu, ne melnu. Bet jūsu vārdi lai ir: jā, jā! nē, nē! Kas päri par to, tas ir no ļauna.”
Mums šeit mācīta godbijīga cieņa pret Tā Kunga majestāti, ka Viņš ne pacietīs zvērēšanu nedz pie debesīm, jo tās ir Dieva goda krēsls, nedz arī pie zemes, jo tā ir Viņa kāju pamesls, nedz arī pie Jeruzālemes, jo tā ir lielā ķēniņa pilsēta. Proti, Viņš pats ir ķēniņu Ķēniņš, un šajos vārdos Viņš citē no psalma (48:2-3), kur Jeruzāleme nosaukta par Dieva pilsētu un lielā ķēniņa pilsētu. Tādēļ Dievs Tas Kungs nepieļaus, ka vāji un grēcīgi cilvēki pārdroši izrunā šādus vārdus, lai apstiprinātu savus nožēlojamos vārdus,
Galu galā Tas Kungs aizliedz cilvēkam zvērēt pat pie savas galvas, jo vienīgi Dievs ir Radītājs un cilvēks “nespēj padarīt ne vienu vienīgu matu ne baltu, ne melnu”. Redziet, cik nopietni Tas Kungs prasa visdziļāko cieņu pret Dievu un visu, kas Viņam pieder. Tas ikvienam būtu jāpārdomā! Tāpēc atturēsimies no zvērēšanas šādos nesvarīgos gadījumos (jo drīz redzēsim, ka te doma ir tieši tāda), bet “vārdi lai ir: jā, jā! nē, nē! Kas pāri par to, kas ir to ļauna”.
Taču, kad tas notiek pēc valdības norādījuma vai arī kad to prasa tuvākā labums, tad mēs ne tikai drīkstam, bet mums arī pienākas zvērēt, kā to redzam no paša Kunga pavēles: “Tev būs To Kungu, savu Dievu, bīties, tev būs Viņam kalpot un pie Viņa Vārda zvērēt.” (5.Moz.6:13, sal. Jer.4:2, kā ari no svēto piemēriem, kā Rom.1:9; 2.Kor.1:23; 11:31 un no apustuļa vārdiem Ebr.6:16-17. Uz šādām lietām tas neattiecas, bet gan uz zvērēšanu ikdieniškās runās, kas ir rupja un necienīga Tā Kunga Vārda lietošana.) Vēl rupjāk un smagāk Dieva Vārds un Viņa svētā būtība top nicināta, kad ar Dieva Vārdu apstiprina visādas aplamības un tā izaicina visvarenā Dieva sodu, zaudējot visu Dieva žēlastību un žēlsirdību.
Par nepatiesu liecināšanu mēs šeit daudz nerunāsim. Taču jāpasaka tas, ka arī par šo briesmīgo grēku var saņemt Dieva piedošanu un žēlastību, kad ar Gara palīdzību cilvēks nāk pie atgriešanās (Mt.26:74), bet, kā to rāda daudzi biedējoši piemēri, nereti svētais Dievs steigšus soda šādu viltus liecinieku par viņa briesmīgo grēku, iekams tas vēl paspējis atgriezties. “Dievs neļaujas apsmieties” (Gal.6:7). “Briesmīgi ir krist dzīvā Dieva rokā” (Ebr.10:31).
Ieskaties