Atanasija ticības apliecība, rakstīta pret ariāņiem
Ikvienam, kas vēlas tapt pestīts, vairāk par visu ir nepieciešams turēties pie kristīgas ticības. Ja kāds to nepatur tīru un neizkropļotu, tas, bez šaubām, ies mūžīgā pazušanā.
Tātad šī ir kristīga ticība, ka mēs pielūdzam vienu Dievu Trīsvienībā un Trīsvienību vienībā, nesajaucot personas un nesadalot būtību. Jo viena persona ir Tēvs, cita Dēls, cita Svētais Gars. Bet Tēva, Dēla un Svēta Gara dievišķība ir viena, vienāda godībā, vienlīdz mūžīga majestāte. Kāds ir Tēvs, tāds ir Dēls, tāds ir Svētais Gars. Tēvs nav radīts, Dēls nav radīts, Svētais Gars nav radīts. Neaptverams ir Tēvs, neaptverams ir Dēls, neaptverams ir Svētais Gars. Mūžīgs ir Tēvs, mūžīgs ir Dēls, mūžīgs ir Svētais Gars. Un tomēr ne trīs mūžīgo, bet viens mūžīgais. Tāpat ne trīs neradīto, ne trīs neaptveramo, bet viens neradītais un viens neaptveramais. Kā Tēvs ir visuvarens, tā Dēls ir visuvarens un Svētais Gars ir visuvarens. Un tomēr ne trīs visuvareno, bet viens visuvarenais. Tā Tēvs ir Dievs, Dēls ir Dievs, Svētais Gars ir Dievs. Un tomēr nav trīs Dievu, bet ir viens Dievs. Tā Tēvs ir Kungs, Dēls ir Kungs, Svētais Gars ir Kungs. Un tomēr nav trīs Kungu, bet ir viens Kungs. Jo tāpat kā kristīga patiesība pieprasa mums atzīt katru personu atsevišķi par Dievu un Kungu, tāpat kristīgā reliģija aizliedz mums runāt par trim Dieviem vai Kungiem. Tēvu neviens nav veidojis, nedz radījis, nedz dzemdējis. Dēls ir vienīgi no Tēva, ne veidots, ne radīts, bet dzimis. Svētais Gars nav ne veidots, ne radīts, ne dzimis, bet no Tēva un Dēla iziet. Tātad viens Tēvs, ne trīs Tēvi; viens Dēls, ne trīs Dēli; viens Svētais Gars, ne trīs Svētie Gari. Un Trīsvienībā neviens nav bijis ne pirmais, ne pēdējais, neviens nav par otru ne lielāks, ne mazāks, Bet visas trīs personas ir vienādi mūžīgas un vienlīdzīgas, Tātad katrā gadījumā, kā jau iepriekš sacīts, Trīsvienība vienmēr ir jāpielūdz vienībā un vienība Trīsvienībā.
Tam, kas grib tapt pestīts, par Trīsvienību ir jādomā vienīgi tā. Bet mūžīgas pestīšanas labad ir nepieciešams arī nešaubīgi ticēt, ka mūsu Kungs Jēzus Kristus ir tapis cilvēks. Tātad pareiza ticība ir tā, ka mēs ticam un apliecinām, ka mūsu Kungs Jēzus Kristus, Dieva Dēls ir — Dievs un cilvēks. Dievs no Tēva būtības pirms pasaules sākuma dzimis, un cilvēks no mātes būtības pasaulē dzimis, Pilnīgs Dievs, pilnīgs cilvēks ar saprātīgu dvēseli un cilvēka miesu, Vienāds ar Tēvu pēc dievišķības, mazāks par Tēvu pēc cilvēcības. Lai gan Viņš ir Dievs un cilvēks, tomēr nav divu, bet ir viens Kristus. Bet viens ne tādēļ, ka dievišķība pārvērtusies miesā, bet tādēļ, ka cilvēcība ir uzņemta Dievā. Patiesi viens, ne tādēļ, ka būtu sajauktas būtības, bet personas vienībā. Jo tāpat kā saprātīga dvēsele un miesa veido cilvēku, tā arī Dievs un cilvēks ir viens Kristus, Kas ir cietis mūsu pestīšanas dēl, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, Uzkāpis Debesīs, sēž pie visuvarenā Dieva Tēva labās rokas, No kurienes Viņš nāks tiesāt dzīvus un mirušus, Viņam atnākot, visi cilvēki augšāmcelsies savās miesās, un atbildēs par saviem darbiem, Tie, kas darījuši labu, ieies mūžīgajā dzīvē, bet — kas ļaunu, — mūžīgajā šī ir kristīga ticība. Kas pie tās neturas uzticīgi un stipri netic, nevar tikt pestīts.
Ieskaties