Grēks ir durvju priekšā
“Pāri visam, kas jāsargā, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!” [Sal.pam.4:23]
Sargi savu sirdi! Mēs ikdienā tik dziļi nepadomājam, kāpēc būtu jāsargā sirds un mūsu iekšējā pasaule. Parasti mēs sargājamies galvenokārt no tā, lai mūsu rīcībai un darbiem nebūtu sliktu seku. Droši vien jūs pazīstat sajūtu, kad ir liela vēlēšanās izdarīt kaut ko ļaunu (nozagt, nolamāt, piekaut), bet pēdējā brīdī jūs pārdomājat, baidoties no nepatīkamām sekām.
Bet tam, kas notiek mūsu sirdī, mēs nepievēršam tik lielu uzmanību, jo to taču neviens neredz un nezina, un tāpēc tam nebūs ļaunas sekas. Bieži domās mēs sastrādājam visbriesmīgākās lietas, bet mums par to nekas nav. Mēdz sacīt, ka pār savām domām jau nav iespējams valdīt! Un tāpēc mēs viegli ļaujam sliktām domām piepildīt savu sirdi. Tieksme pēc netaisnas peļņas, neķītras iekāres, naida un atriebības domas – tas viss pārāk viegli un vienkārši iemājo mūsu sirdīs.
Taču tas ir bīstami, ja ļaujam grēcīgām domām brīvi lidināties pa mūsu iekšējo pasauli. Daudz kas liekas vilinoši, kārdinoši un patīkami, un ja ar šīm domām sāk spēlēties, tad agri vai vēlu var nonākt līdz tam, ka cilvēks zaudē kontroli pār savu iekāri un neizbēgami seko ļauna rīcība.
Atcerieties stāstu par Ādama dēliem Kainu un Ābelu! Kad Kains bija iededzies dusmās pret Ābelu, Dievs viņu tūlīt brīdināja: “Grēks ir tavu durvju priekšā un tīko pēc tevis. Bet tev būs valdīt pār viņu!” [1.Moz.4:7] Dievs laikus brīdināja Kainu, tomēr viņš nepaklausīja un galu galā noslepkavoja savu brāli Ābelu. Viņš nevēlējās cīnīties pret grēku, kas bija viņa durvju priekšā, līdz grēks ienāca un padarīja savu asiņaino darbu.
Mārtiņš Luters reiz salīdzināja cilvēka domas ar putniem, kas lidinās debesīs. Jūs nevarat liegt putniem lidināties debesīs – viņš teica – bet jūs varat neļaut, lai tie nosēžas uz jūsu galvas, uzvij tur ligzdu un izdēj olas. Tāpat jūs bieži nevarat aizkavēt savām ļaunām domām lidināties jūsu prātā, bet jūs varat neļaut, lai šīs domas tur uzvij ligzdu un izdēj olas, tas ir – nerada ļaunus, grēcīgus darbus.
Tātad arī pret sliktām domām ir jācīnās! Un, pat ja jūs spējat apvaldīt savus grēcīgos impulsus, tad jums ir jāapzinās, ka arī jūsu grēcīgās domas ir Dievam zināmas. Viņš lasa visas mūsu domas kā atvērtu grāmatu. Nav nekā, ko Viņš nezinātu. Un Dievs liks atbildēt cilvēkam ne tikai par vārdiem un darbiem, bet arī par domām.
Šā iemesla dēļ Dievs mūs brīdina, lai pāri visam sargājam savu sirdi. Kristus saka vēl ko vairāk – tieši no cilvēka sirds kā no avota plūst laukā ļaunas domas [Mt.15:18]. Tām nav obligāti jāierodas kaut kur no ārienes, no pasaules kārdinājumiem. Nē, tās var nākt tieši no mūsu pašu grēcīgās sirds.
Bet kā lai valda pār savu sirdi, tās tieksmēm, domām un iekārēm? Jā, tas ir labs jautājums. Latvieši saka: sirdij nepavēlēsi. To parasti saka par mīlestību, bet šo teicienu var attiecināt arī uz visu pārējo. Varbūt mēs spējam kontrolēt un mainīt savu ārējo rīcību – taču sirds parasti iet savu ceļu, mēs paši to nespējam mainīt un labot.
Tad atliek tikai viena lieta. “Kas cilvēkam pašam nav iespējams, tas ir iespējams tikai Dievam,” sacīts Bībelē. Tāpēc mūsu vienīgā cerība ir iet pie mūsu Kunga Kristus ar savu samaitāto sirdi, izsūdzēt Viņam visus savus grēkus – ne tikai vārdus un darbus, bet arī grēcīgās domas – un lūgt Viņa piedošanu un palīdzību.
Tikai ar Kristus piedošanu mūsu sirdis Dieva priekšā top nomazgātas un tīras. Ja mēs savu dzīvi dzīvojam ticībā Kristum, tad visas mūsu ļaunās domas, vārdi un darbi arvien tiek apklāti un izdzēsti ar Dieva žēlastību. Kaut arī mēs vēl aizvien jūtam sevī šīs grēcīgās tieksmes, mēs dzīvojam pastāvīgā nožēlā un cīņā pret grēku. Ja mēs kādreiz paklūpam, tad mēs ar Dievpalīgu atkal ceļamies augšā.
Bet līdz ar ticību un Kristību mēs vairs neesam savas samaitātās sirds gūstekņi. Dievs rada mūsos jaunus, svētus impulsus, kas liek mums dzīvot godīgu dzīvi un darīt labus darbus Dievam par godu. Pāri visam, kas jāsargā, ir sirds – sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!
Ieskaties