Taisnīguma trūkums
Kad pasaule, klusējot, pieļauj netaisnību, tad ir iestājušies ļauni laiki un pienācis taisnīguma trūkums.
Tad, kad skaļā balsī uz Debesīm sauc nabago un nožēlojamo apspiešana, bet zemes soģi un valdnieki par to klusē. Tad, kad vajātā baznīca šausmīgu ciešanu laikā sauc Dievu pēc palīdzības un mudina cilvēkus rīkoties taisnīgi, bet tomēr neviens zemes virsū neatdara savas lūpas, lai jautātu pēc taisnīguma.
“Vai jūs patiesi spriežat taisnu tiesu, jūs Dieva ieceltie varenie? Vai taisnīgi tiesājat cilvēku bērnus?” [Ps.58:2] Cilvēce ir tā, kas iemūžina netaisnību. Vai ne to šādos laikos mēdz aizmirst? Vai jūs to dzirdat? Cilvēces bērni, kas ir tādas pašas Dieva radības kā jūs, kas cieš sāpes un mokas tāpat kā jūs – jūs pret viņiem veicat varas darbus. Tāpat kā jums viņiem ir sava laime un cerības. Viņi jūt godu un kaunu tāpat, kā jūs. Viņi ir jūsu brāļi un māsas
Nē, viņi nav mēmi. Viņu balsis ir dzirdamas pasaulē. Bet viņi runā nežēlīgo partizānu vārdu. Tas tiesā nevis saskaņā ar to, kas ir pareizi, bet saskaņā ar cilvēka stāvokli.
Ieskaties