Eņģeļi
Eņģeļi arī ir Dieva radījumi. (Kol.1:16) Šis garīgās būtnes, par kurām tik bieži runā Bībele, ir radītas Dieva pielūgsmei un slavai. (Ps.103:20; Atkl.5:11-12) Tie ir Dieva kalpi, grieķu vārds “angelos” nozīmē “vēstnesis”.
Dievs ir licis eņģeļiem pavēstīt svarīgu notikumu tuvošanos. Eņģelis Gabriēls tika sūtīts pie Marijas ar vēsti, ka viņa būs Dieva Dēla māte. (Lk.1:26; Mt.1:20) Kad Sinaja kalnā Dievs deva Mozum desmit baušļus, eņģeli kalpoja kā starpnieki. (Gal.2:19) Eņģeļiem ir dots uzdevums sekot Dieva bērnu gaitām, aizsargāt un vadīt tos. (1.Moz.24:7) Pat vismazākajam Dieva bērnam ir savs eņģelis, kuram ir tieša pieeja pie Dieva, saka Jēzus. (Mt.18:10) Tāpēc arī Vēstulē ebrejiem ir teikts, ka eņģeļi ir kalpojošie gari, kas ir izsūtīti kalpot to labā, kas mantos pestīšanu. (Ebr.1:14)
Bībele mums atklāj, ka eņģeļu vidū notika apgrēcība. Daži eņģeļi grēkoja, tie “bija atstājuši savu mājokli”. (Jūd.1:6) Bet beigās Dievs tos nodos tiesai. (2.Pēt.2:4)
Kritušo eņģeļu vadonis ir velns. Viņu sauc par šīs pasaules valdnieku. (Jņ.16:11) Viņš kārdināja Jēzu tuksnesī. (Mt.4:1-11) Viņš joprojām turpina kārdināt cilvēkus, lai viņus pazudinātu. (Ef.6:11) Viņam piemīt šausminošs spēks, kas spiež neticīgos dzīvot pēc viņa gribas. (Ef.2:2) Viņš cīnās pret ticīgajiem un iedvesmo pasaules bērnus tos vajāt. (1.Pēt.5:8) Vēl bīstamāks viņš ir, kad parādās kā “gaismas eņģelis”, cenzdamies novest no ceļa ticīgos, liekot tiem uzklausīt aplamas mācības. (2.Kor.11:14)
Mūsdienās reti varam dzirdēt sprediķus par eņģeļiem. Tas ir cieši saistīts ar moderno racionālismu, kas neatzīst garīgu būtņu eksistenci, un ar materiālismu, kas liek cilvēkiem nerēķināties ar garīgām realitātēm. Pirmkristieši zināja, ka viņiem visapkārt ir eņģeļi. Viņi nopietni uztvēra Bībeles brīdinājumu par velnu un viņa karapulkiem. Viņi mierināja sevi ar apziņu, ka labie eņģeļi viņus sargā. Tikpat nopietni viņi uzņēma Svēto Rakstu mācību par velnu un ļaunajiem gariem. Mūsdienu mācītājiem jāapzinās un jārunā patiesība, kā tā ir atklāta Bībelē. Šodien sabiedrībā vērojama neveselīga interese par pārdabisko. Sātanisko sektu darbība nav nekāds jaunums senajās kristīgajās tautās. Ticīgajiem jāzina, ko Bībele māca par to.
Ikdienas valodā vārds “eņģelis” parasti tiek lietots, lai apzīmētu kaut ko vārgu vai sievišķīgu. Vīrs var teikt savai sievai: “Tu esi eņģelis.” Tas nozīmē, ka viņa ir laipna un labsirdīga. Taču Bībelē eņģeļi ir varenas, bijību iedvesošas būtnes. Viņi izraisa svētas šausmas cilvēkos, kuri viņus ierauga. (Lk.2:9; Atkl.19:10) Mums, Dieva bērniem, ir iemesls priecāties, ka Dievs par mums tā rūpējas, ka sūta savus eņģeļus, lai tie mūs sargātu no briesmām un palīdzētu pārbaudījumos un grūtībās. (Ap.d.12:7-10; 2.Ķēn.6:15-17). Eņģeļi palīdz Dieva bērniem arī viņu pēdējā – nāves cīņā un aizved tos mājās pie Dieva. (Lk.16:22)
Ieskaties