Taisnība
“Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību.” [1.Moz.15:6]
Ja kāds gribētu jautāt: vai Ābrahams jau pirms šī laika bijis taisnots, es atbildētu: jā, viņš ir bijis taisnots, jo ticējis Dievam. Bet Svētais Gars šeit skaidri apliecina, ka apsolījums attiecas uz garīgu Pēcnācēju, tātad vari droši spriest, ka visi, kas uzņem šo Pēcnācēju jeb tic Kristum, ir taisnoti.
Sv. Pāvils ar īstu gudrību uzsver apstākļu nozīmi, proti, ka Mozus šajā nodaļā runā par taisnību ar kuru Ābrahams ir ticis taisnots pirms Bauslības un visiem Bauslības darbiem, pirms vēl bija dzimis Bauslības devējs Mozus.
Kā, vai tad Bauslība taisnības iemantošanai nemaz nav vajadzīga un nedod nekādu labumu? Jā, tā tas ir. Un tikai ticība, bez darbiem spēj atpestīt? Jā, tiešām! Vai arī – ja tu tam negribi ticēt, tev nākas noliegt Mozu, kas saka, ka Ābrahams bijis taisns jau pirms Bauslības un visiem Bauslības darbiem – ne tādēļ, ka viņš jau būtu upurējis savu dēlu, kas tolaik vēl nebija dzimis, nedz arī tādēļ, ka būtu darījis kādu citu darbu, bet tādēļ, ka viņš ticēja Dievam, kas viņam deva apsolījumu.
Kā tad viņš ir iemantojis taisnību? Atbilde: vienīgi šādā veidā – ka Dievs runā, un Ābrahams tic Viņa vārdiem. Te nāk talkā Svētais Gars, kam arvien varam ticēt kā drošam un uzticamam lieciniekam. Un Gars saka, ka tieši šī Ābrahama ticība ir taisnība jeb – Dievs to viņam pieskaita par taisnību.
Ieskaties