Par sadraudzību starp pareizi mācošiem kristiešiem un ķeceriem
“Es lieku jums pie sirds, brāļi, ņemiet vērā tos, kas rada šķelšanos un pretestību tai mācībai, ko esat mācījušies: vairieties no viņiem!” [Rom.16:17]
Tā ir bīstama kļūda, ja cilvēks domā, ka redzamā luteriskā baznīca ir arī tā neredzamā Baznīca, ārpus kuras nav pestīšanas, un tāpēc izglābties var tikai tie, kas sevi dēvē par luterāņiem. Tomēr tikpat maldīgi ir uzskatīt, ka, tā kā daudzi cilvēki, kas nav redzamās luteriskās baznīcas locekļi, tiek izglābti, tad nav nozīmes, kurai redzamajai baznīcai cilvēks pieder. Šis kļūdainais priekšstats ietver arī pārliecību, ka ikviens, kurš atrodas heterodoksā baznīcā, var palikt tajā bez briesmām savai dvēselei, un ka tas, kurš pieder pareizi mācošai luterāņu baznīcai, var, neapdraudot savu dvēseli, pamest šo baznīcu, aizejot uz citu.
Patiesā Baznīca ir gan neredzama, gan izkaisīta pa visu pasauli. Tomēr šāda ticība nekādā gadījumā nenozīmē, ka var atstāt pareizi mācošo redzamo baznīcu vai ka var izturēties vieglprātīgi pret mūsu sadraudzību ar to. Tiem, kas vēlas piederēt neredzamajai Baznīcai, ir svēts pienākums nošķirties no visiem, kas nepareizi māca Dieva Vārdu un kas spītīgi turas pie saviem maldiem.
Ja mēs papētam Baznīcas vēsturi no Ādama līdz pēdējam apustulim Jānim, tad mēs atklājam, ka pareizi mācošie vienmēr ir nošķīrušies no nepareizi mācošajiem, kad Dievs viņiem pavēlēja to darīt. Kad pareizi mācošie ļāva sevi ievilināt sadraudzībā ar ķeceriem, tad viņi tika bargi sodīti par to. Pēc tam, kad Kains veica nepareizu dievkalpošanu, Ādama pareizi mācošā baznīca nošķīrās no Kaina baznīcas, un Kainam bija jāiet prom. Vēlāk, Noasa laikā, Dieva bērni apvienojās ar cilvēku bērniem, kuri bija pametuši tīro Dieva Vārdu. Rezultātā Baznīca cieta tik lielas ciešanas, ka, lai tā tiktu saglabāta, Dievam bija jāiznīcina visa pārējā pasaule. Kad Šema pareizi mācošā baznīca bija sarukusi līdz Ābrahāma ģimenei un visur citur bija radusies nepareiza dievkalpošana, Ābrahāms beidzot saņēma pavēli atdalīties no maldus mācošās baznīcas, kurai piederēja pat viņa tēvs.
Dieva vadību pret Izraēla tautu var redzēt Viņa pastāvīgajos centienos saglabāt pareizi mācošo izraēliešu baznīcu tīru, liekot tai nošķirties no visām maldus mācošajām baznīcām pasaulē. Vecās Derības svētie pravieši pastāvīgi mudināja Israēlu nebūt kopā ar tiem, kas pielūdz Dievu nepareizi. Arī Jaunā Derība ir pilna ar dievišķām pavēlēm par pareizi mācošo kristiešu nošķiršanos no ķeceriem. Pats Kristus saka: “Sargaities no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki.” [Mt.7:15] Vēlāk Viņš brīdina: “Jo uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, arī izredzētos. Redzi, Es jums to esmu teicis jau iepriekš. Tāpēc, kad tie jums sacīs: redzi, Viņš ir tuksnesī, – tad neizeita ārā; redzi, Viņš ir kambaros, – tad neticiet.” [Mt.24:24-26] Un apustulis Pāvils šodienas tekstā raksta: “Es lieku jums pie sirds, brāļi, ņemiet vērā tos, kas rada šķelšanos un pretestību tai mācībai, ko esat mācījušies: vairieties no viņiem!”
Tā nu mēs redzam, ka Dievs skaidri aizliedz sadraudzību starp pareizi mācošiem kristiešiem un ķeceriem. Ikviens, kurš paliek šādā sadraudzībā, grēko pret Tā Kunga pavēli, un tas, kurš to dara apzināti un labprātīgi, grēko vēl smagāk, pat nāvīgi.
Ieskaties