Publicists necieš kristiešus
Kādas Latvijas interneta vietnes publicists maksas publikācijā apgalvo, ka necieš reliģiju un nosauc kristiešus par sektantiem.
Vai šo reliģijas antagonista tendenciozo rakstu būtu jāuztver nopietni, ja viņa vienīgais mērķis ir lēta popularitāte un … propaganda?
Ja nav ko teikt, ja nepietiek drosmes vai prāta, lai komentētu aktualitātes sabiedrībā, tad vienmēr var atgriezties pie mūžsenā netikuma – ticīgo noniecināšanas. Šī nebūt nav pirmā reize, kad viņš naidīgi izsakās par kristietību. Acīmredzot, ir iestājusies kārtējā radošā krīze.
Sludināt kristīgās vērtības, kas pat Satversmē ir minētas kā viens no Latvijas identitātes veidotājiem, un aicināt pilsoņus izmantot demokrātiskās tiesības, viņaprāt, ir propaganda.
Manuprāt, viņš nebūt nav saucams par inteliģentu cilvēku. Lasīt viņa publikācijas ir vienīgi laika izšķiešana.
Jāpiebilst, ka viņa citētais mācītāja aicinājums parakstīties par ģimenes jēdziena nostiprināšanu Satversmē ir neprecīzs. Runa nav par laulības definīciju, bet ģimenes definīciju.
Proti, līdz 2005.gadam normatīvajos aktos netika definēts, kas ir laulība. Ņemot vērā tradicionālo uzskatu par laulību un ģimeni, kas Latvijā izveidojies kultūrvēsturiskās attīstības gaitā, kā arī pastāvīgos apdraudējumus šai tradicionālajai vērtībai, tika uzskatīts par nepieciešamu Latvijas likumdošanā iekļaut laulības definīciju. Satversmes 110.pantā tika iekļauta laulības definīcija, nosakot, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti. Tādējādi tika aizliegta laulība starp viendzimuma personām.
Tomēr 2020.gada 12.novembrī Satversmes tiesas pamanīja, ka ģimenes jēdziens nav pietiekami definēts, tādēļ faktiski atzina, ka viena dzimuma personas var veidot ģimeni.
Vai tā nav propaganda, kas lēnām iznīcina tradicionālās vērtības?
Šīs norises liecina par tendenci, kad pašsaprotamais kļūst nesaprotams jeb, kā citi to sauc – uzbrukums pamatvērtībām.
Jēdzieni laulība, ģimene, vīrietis un sieviete ir pašsaprotami apzīmējumi konkrētā kultūrvēsturiskā kontekstā.
Vispirms neskaidra kļuva laulība. Cilvēki vairs nezināja vai negribēja zināt, kas ir laulība. Viņi nevis radīja jaunu apzīmējumu jaunai parādībai, bet centās mainīt laulības izpratni.
Kad laulības jēdziens Satversmē tika precizēts, tad kārta pienāca ģimenei. Uzradās cilvēki, kam kļuva neskaidrs, kas ir ģimenes. Viņi apgalvoja, ka arī tas, kas nav ģimene tās sākotnējā izpratnē, varētu būt ģimene.
Bet, pat ja tagad tiks precizēts, kas tad ir ģimene, kaut gan tas tāpat ir skaidrs, tad pienāks kārta vīriešiem un sievietēm.
Pavisam drīz vairs nebūs skaidrs, kas ir vīrietis un sieviete.
Varbūt par sievieti būs jāuzskata arī vīrieti, kurš jūtas kā sieviete vai izskatās kā sieviete utml.
Tādējādi šī propaganda turpināsies. Ar Satversmes grozījumiem to var uz laiku aizkavēt, bet ne atcelt.
Viss iet uz galu, mūsu uzdevums ir rādīt vienīgo iespējamo ceļu uz nākamību (mūžīgo dzīvošanu), nevis radīt ideālu pasauli šeit (paradīze zemes virsū).
Ego prasa uzmanību, tada ir bezdievība, vai pareizāk sakot elkdievība. Dievs redz, zin, kas ir šī cilvēka sirdī un katra no mums, katrs izdara savu izvēli..