Domas par vietniecību
Vecajā Derībā daudzviet mēs sastopam vietniecības jēdzienu. Pirmkārt, mēs ievērojam daudzos upurus. Dievs bija devis Israēlam sīkus norādījumus par dažāda veida tempļa upuriem. Par to ir rakstīts 3. Mozus grāmatā: “Jo miesas dvēsele mīt asinīs, tādēļ Es tās jums esmu devis uz altāra, lai jūs varētu gūt savām dvēselēm salīdzināšanos, jo asinis salīdzina dvēseles.” (3.Moz.17:11)
Upuri kalpoja kā nepārtraukts apliecinājums Dieva Vārda nopietnajai attieksmei pret Israēla grēkiem; piedošana varēja nākt tikai pēc salīdzināšanas. Upura dzīvnieki sniedz mēmu liecību par vietniecību. Tas, kas sagatavoja upuri, uzlika rokas uz upurējamā dzīvnieka galvas, uzkraujot tam visus grēkus. (3.Moz.16:21) Nevainīgie atdeva savu dzīvību par vainīgajiem.
Bībele ari skaidro šo upuru nozīmi. Paši par sevi tie nevarēja izpirkt grēkus. “Jo vēršu un āžu asinīm nav varas atņemt grēkus.” (Ebr.10:4) Dieva dusmas nevarēja apmierināt, upurējot dzīvniekus. Taču šie upuri norādīja uz Dieva paša sagatavoto salīdzināšanas darbu. Tādējādi tie bija spējīgi izpirkt grēkus, jo iemiesoja sevi Jēzus upura tēlu, kas piepildījās daudz vēlāk. Pašas par sevi dzīvnieku asinis nevarēja apmierināt Dieva taisnību, bet kā Jēzus upura tēli tie bija pilnvērtīgi Dieva acis un kā tādi kalpoja Israēla tautai.
Tāpēc, kad Bībelē lasām par Vecās Derības upuriem, mums jāsaprot, ka tie ir liecības un pravietojumi par Jēzu un Viņa vietniecisko nāvi.
Kad lasām par to, ka upurjēram bija jābūt pilnīgi bez vainas, lai tas varētu nest Israēla grēkus, mēs zinām, ka tāds bija jērs, kas nesa visas pasaules grēkus. (3.Moz.22:17-33, 1.Pēt.1:19)
Vecās Derības augstais priesteris ir norādījums uz Jēzu. Piemēram, Ārons nesis uz pleciem divus oniksa akmeņus un uz katra no tiem būs iegravēti divpadsmit Israēla cilšu vārdi. “Un paņem divus oniksa akmeņus un tajos iegreb Israēla dēlu vārdus.” (2.Moz.28:9) Visi saprata šo līdzību: kad mūsu augstais priesteris atrodas tā Kunga priekšā, mēs esam kopā ar viņu. Kad Dievs viņu redz, Viņš atceras mūs visus. Vēstulē ebrejiem īpaši ir izcelta augstā priestera loma un Jēzus kā tas, kas izpildīja augstā priestera darbu mūsu dēļ.
Vecajā Derībā ticīgie tika glābti caur ticību Kristum, kuram bija jānāk, bet mēs Jaunās Derības laikmetā tiekam izglābti caur ticību Tam, kas ir nācis. Neapšaubāmi, ticīgie pirms Kristus dzimšanas pilnībā nesaprata laiku, kas nāca pēc tam. Viņiem piederēja Dieva Vārds un Bauslība; upuri un Dieva norādījumi, bet vairāk par visu viņiem piederēja Dieva apsolījums.
Mēs, kas pazīstam Dieva atklāsmi Kristū, esam pārliecināti: tur, kur darbojas Dieva žēlastības pilnā roka un sirds, tur ir Kristus.
Ieskaties