Slēpt savu grēku
Tomēr zagšanas un nekrietnības ļaunums pret savu tuvāko ir tikai bērnu spēle iepretim tam, kas nereti tiek paveikts likuma un taisnības aizsegā, piemēram, ar negodīgām tiesām, kukuļiem, netaisnību pret atraitnēm un bāreņiem u. tml. Diemžēl šādas lietas bieži ir neiespējami laikus izlabot, sodīt un vērst par labu, bet mums ir jāzina, ka šos grēkus sodīs pats visvarenais Atriebējs.
Sargies, ļaunais apspiedēj, no visa, ko esi savācis pār savu galvu, pār saviem bērniem un pēcnācējiem, nemaz nerunājot par tavu nabaga dvēseli un mūžību – sargies, jo tevis dēļ ir dzirdamas vaimanas! Kad nav iespējams panākt cilvēcisku tiesu un taisnību, apkrāptais cilvēks dodas prom un apklust, bet viņa noskumusī sirds un klusā nopūta paceļas debesīs. Šāda cilvēciska nopūta un saukšana uz debesīm nekad nav veltīga.
Dievs nemelo, un pār tevi, varmāka, nāks lāsts, kādu tu pat nevari iedomāties! Tas būs ļoti smags, jo šīs nopūtas ceļas augšup pie Viņa, nabagu un apspiesto Tēva un Aizstāvja. Viņš neatstās neatriebtu nevienu tavu ļauno darbu. Nē, ja spēsi izbēgt, varēsi Dievu saukt par meli visas pasaules priekšā!
Tas jāapdomā ikvienam, kas turpina pretoties Dieva bauslim un vēl nav saņēmis cilvēcisku sodu. Tas attiecas uz ikvienu, kas slepeni glabā un piekopj grēku, vai nu zagdams un negodīgi izturēdamies pret nabagiem, vai likdams lietā nekrietnību un viltību darījumos, vai arī izdarot jebkādu citu zādzību.
Tas Kungs to redz, un Viņš ir bargs Atriebējs. Kad Viņš klusē un nesteidzas sodīt, tu sāc domāt, ka grēks neko nenozīmē, tava sirdsapziņa iesnaužas un sātans tevi maldina un apskurbina ar savām idejām: “Jūs mirt nemirsit” (1.Moz.3:4), taču, ja zagšana paliks nesodīta, tas nozīmē, ka debesīs valda kāds jauns dievs, nevis Senais un Mūžīgais.
Arī Jūda ilgstoši dzīvoja, slepeni zagdams, – viņš bija maka turētājs un zaglis, lai arī pats bija dzirdējis daudz Dieva vārda un ārēji īpaši neatšķīrās no citiem mācekļiem. Bet redzi, kā viss beidzās! Jūda neklausīja brīdinājumus un turpināja zagt, kļūdams sirdī arvien cietāks un cietāks, līdz beidzot palika tik neprātīgi akls, ka pat nebijās naudas dēļ nodot savu Kungu, kurš tika pazudināts (Mt.27:3). Velns Jūdam nemitīgi čukstēja: “Tas nav nekas traks un bīstams. Tam tā ir jānotiek, bet no trīsdesmit sudraba gabaliem tu nevari atteikties. Vai saproti, cik daudz par šo naudu var nopirkt!”
Bet kas ar viņu notika? Viņš ne tikai neguva labumu no šīs naudas, bet tās dēļ viņš gāja pazušanā gan laicīgi, gan mūžīgi un jau drīz krita neizturamās mokās un bailēs. Savā izmisumā tas meta naudu prom, un visa pasaule tam kļuva par šauru. Viņš nespēja izturēt bezgalīgos sirdsapziņas pārmetumus. Tie izraisīja viņā tādas šausmas, ka, nespēdams panest Dieva dusmu smagumu, Jūda aizgāja un pakārās. Tā vienmēr ir jānotiek ar dumpīgiem grēciniekiem – “..grēks padarīts dzemdē nāvi” (Jēk.1:15).
Kaut ikviens laikus nāktu pie prāta un bītos grēka kā no paša elles bezdibeņa! Jo, kad sirdsapziņa iesnaužas, velns piepilda sirdi ar meliem un apmātību un pievilšana viegli pārņem cilvēku, jo sods vēl nekur nav redzams. Ja tie paši grēki, kas citkārt tev likušies pretīgi un atbaidoši, tagad tev liekas sīki un nenozīmīgi, ja tev vairs nešķiet, ka tie ir grēki, un tu no tiem nemaz nebaidies, tā ir droša zīme, ka velns ir tevi apstulbojis un apskurbinājis.
Padomā vēlreiz, kā citādi tu to izskaidrosi, ka tas pats grēks, kas iepriekš šķita atbaidošs, tagad izskatās niecīgs un nesvarīgs? No tā bēdz kā no paša velna un elles, bēdz un meties zemē visvarenā, uzticamā Dieva priekšā, kurš grib un var tevi glābt no velna slazdiem. Lūdz Viņu tik ilgi, līdz Viņš aizdzen tavu kārdinātāju un tu atgūsti īsto sirdsprātu un bailes no grēka.
No Jūdas gadījuma tev jāgūst šāda mācība: ja esi kritis, nepadodies izmisumam un nezaudē glābšanas cerību. Apzinies, ka tu nekad nebūsi izdarījis tik smagus grēkus, kurus visvarenais un uzticamais Dievs tev nevarētu apžēlot. Taču, ja tu tiešām gribi palikt grēkā, bēgt no gaismas, slēpt savu grēku un nevēlies meklēt Viņa žēlastību un palīdzību, tad tas nozīmē to, ka tu paliksi grēka varā, mokās un sirdsapziņas pārmetumos.
Turpretī, ja ar grēksūdzi un lūgšanu tversies pie Dieva, tu vērsīsi visu par labu. Svētajos Rakstos ir skaidri teikts: “Kas noliedz savu ļauno darbu, tam tas neizdodas, bet, kas tajā atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpelnīsies žēlastību” (Sal.pam.28:13). Apustulis Jānis raksta: “Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos. Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības” (1.Jņ.1:8-9).
Tātad Dievs ir uzticams un nevienam nevēl nāvi un pazušanu. Viņa sirdī ir vieta ikvienam cilvēkbērnam. Kad vien pazudis grēcinieks atgriežas, Tas Kungs un Viņa eņģeļi līksmojas! Turklāt mēs nemaz nevaram apgrēkoties tā, ka Dieva Dēla Jēzus Kristus asinis nespētu mūs šķīstīt no visiem grēkiem.
Šķirtus no Dieva un nelaimīgus mūs grib paturēt tikai maldu gars, gluži kā Dāvids saka: “Kamēr es klusēju, mani kauli panīka, un man bija jāvaid cauru dienu, jo Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm. Mans spēks izkalta kā zeme vasaras bulā. (Sela.) Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu (Sela.)” (Ps.32:3–5). Pēc tam Dāvidam klājās tik labi, ka viņa sirds līksmojās un dziedāja: “Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid!” (Ps.32:2).
Cik gan labi klājas tavai dvēselei, cik sirds ir atvieglota, un kādas jaunas, šķīstas vēlmes tevī dzimst, kad beidzot tavi grēki ir nomazgāti un tu esi ieguvis mieru un draudzību ar Dievu (sk. Ps.51; Jēk.5:16)! Pat arī, ja tu vēl neesi kļuvis pilnīgi brīvs no velna uzbrukumiem, tomēr Tas Kungs paliek tev blakus, palīdz pretoties kārdinājumiem un tu vairs neesi nelaimīgais vergs, kam jāsmok grēka varā.
Ieskaties