Ābrahama pārspēks
“Viņš [Ābrahams] atveda atpakaļ visu mantību, un arī Latu, savu radinieku, viņš atveda atpakaļ, līdz ar tā mantību, arī sievas un ļaudis.” [1.Moz.14:16]
Šajā cīņā Ābrahamam ir gudra karotāja priekšrocības – viņš uzbrūk ienaidniekam naktī, un viņa karaspēks sadalās .. šis straujais un negaidītais uzbrukums izbiedē ienaidniekus – tie metas bēgt, iedomādamies, ka uzbrucēji nāk ar neskaitāmiem karotājiem. Viņi gan ir izbijušies iedomātā pārspēka priekšā, taču patiesībā tas, kas viņus izbiedējis, nav nekas cits, kā Ābrahama ticība.
Kā Ābrahama un Lata dēļ liels ļaužu pulks ir ticis uzturēts .. tāpat notiek arī mūsu dienās – cik nu pasaulei ir veiksmes un svētības, tā visa tai tiek dota dievbijīgo un svēto dēļ, kuri dzīvo uz zemes.
Tādēļ, redzot, ka pasaulē vēl ir Dieva svētība, ir pareizi uzskatīt, ka tas ir mūsu mierinājums un stiprinājums – tas nozīmē, ka uz zemes vēl mīt svēto dzimums – lai cik niecīgs tas būtu –, kura dēļ Dievs visai pasaulei dara labu.
Šis stāsts ļauj redzēt arī to, ka dievbijīgie arvien nes krustu un dažādās nelaimēs tiek pārbaudīti, vingrināti un šķīstīti, ik dienu pieaug un kļūst labāki. Jo izredzētajiem visas lietas nāk par labu [Rom.8:28] – arī krusts un sods. Jo tā miesa tiek nonāvēta, ticība – stiprināta un Svētā Gara dāvanas vairotas.
Ieskaties