Bauslības nozīme

Kad esam iepazinušies ar visiem Dieva baušļiem, mums ir svarīgi kaut nedaudz izprast arī bauslības nozīmi.

Bauslība ir Dieva likums, kas mums pilnīgi atklāts Svētajos Rakstos. Taču par to varam mācīties arī no cilvēciskās dabas, vispirms no mūsu sirdsapziņas, kaut gan tur bauslība ir neskaidra, tādējādi nedz mūsu, nedz kāda cita daba iedzimtā grēka dēļ nevar būt teoloģisko atziņu avots. Bauslība ir vērsta uz to, ko mēs darām. Ja darām labu, tā sola mums atalgojumu, ja ļaunu, tā draud mūs sodīt. Gan draudi, gan apsolījumi ir balstīti mūsu rīcībā, katrs saņem pēc nopelniem. Bauslība ir adresēta visai pasaulei, bet īpaši tiem, kuri neatzīst, ka pēc savas dabas tie ir pazuduši grēcinieki, kas pelna tikai Dieva dusmas un sodu. Tātad bauslības uzdevums ir apsūdzēt un biedināt. Tā nepazīst mūs. žēlastības.

Pavisam citāda mācība ir Evaņģēlijs. Par to mēs varam uzzināt vienīgi no Rakstiem, jo tas nav atklāts nedz šis pasaules kārtībā, nedz cilvēka sirdsapziņā, nedz prātā. Evaņģēlijs pilnīgi koncentrējas uz Kristu un Viņa pestīšanas darbu. Tā ir pilnīga Dieva mīlestība, kurā nav draudu. Visi Evaņģēlijā dāvātie apsolījumi ir balstīti Kristus nopelnā. Tas ir mēs saņemam nevis to, ko esam pelnījuši paši, bet gan to, ko Kristus ir nopelnījis mūsu labā. Evaņģēlijs ir adresēts visiem cilvēkiem, bet īpaši tiem, kuri nožēlo savus grēkus. Tā uzdevums ir mierināt un iedrošināt.

Bauslība ir netieša Dieva mīlestība. Pirmajos trijos baušļos tā liek mums mīlēt tieši Dievu, bet pārējos septiņos savu tuvāko. Mīlēt Dievu nozīmē – pildīt Viņa gribu. Mīlot cilvēku, ir jāpilda nevis tas, ko viņš pats, bet gan tas, ko Dievs grib.

Evaņģēlija turpretī mīlestības objekts esam mēs paši, jo tajā Dievs mīl mūs.

Luters runa par diviem, vēlākie dogmatiķi par trim bauslības darbības veidiem. Taču Dieva spēks, kas darbojas caur bauslību ir suverēns. Mēs nekad nevaram zināt, kādu bauslības veidu Dievs lietos, tāpēc nepareizi būtu teikt, ka mēs varam izvēlēties bauslības darbības veidu.

Pirmais bauslības darbības veids ir grēku ierobežošana. To sauc arī par politisko bauslības darbības veidu, jo rezultāts. tas māca, kā cilvēkiem dzīvot kopībā. Šis bauslības veids tomēr nekad nenes patiesus atgriešanās augļus, liekot cilvēkam darīt labu paša Dieva dēļ. Tomēr mums jānovērtē arī civilā taisnība, kuru rada pirmais bauslības darbības veids.

Otrais bauslības darbības veids ir grēcinieka apsūdzēšana. Luters to sauca par teoloģisko bauslības darbības veidu. Tas apsūdz grēcinieku un kā spogulis atklāj cilvēka īsto seju. Tas atklāj ne tikai cilvēka samaitātību, Tas atklāj ne tikai cilvēka samaitātību, bet ari Dieva dusmas, kuras tā izraisa.

Trešais bauslības darbības veids attiecas tikai uz ticīgajiem, un tas rāda tiem Dieva gribu, proti – kā Viņš vēlas, lai Viņa bērni dzīvotu. Tas neattiecas uz neticīgajiem, jo bez ticības neviens darbs Dievam nav patīkams. Būtu nepareizi teikt, ka ticīgiem jācenšas izpildīt Dieva baušļus un jādzīvo svēta dzīve. To spēj vienīgi pats Dievs. Viņš ari ir piepildījis bauslību kristiešu vietā. Mēs par to pateicamies Dievam, godājot Viņu vārdos un darbos, kā arī dzīvojot upurējoties. Jārunā vienmēr ir par abām šīm lietām, taču nedrīkst aizmirst, ka mūsu upurēšanās dzīve ir tikai Dieva piepildītās bauslības rezultāts.

Viss, ko Dievs saka par kādu lietu ir ietverts Viņa bausli. Piemēram viss, kas attiecas uz cilvēka autoritāti, ir ietverts ceturtajā bausli. Katrs bauslis ir sadalīts divās daļās – katra bausli Dievs kaut ko pavēl un aiz liedz darīt. Tā, piemēram, otrajā bausli Dievs aizliedz nepareizi lietot Viņa vārdu un tajā pat laikā pavel to lietot pareizi.

Ja kāds tagad teiktu: “Es nekad nelietošu Dieva vārdu, lai nepārkāptu otro bausli,” tad viņš tomēr šo bausli nebūtu izpildījis, jo tas paredz arī pareizu Dieva vārda lietošanu. Tātad Dieva baušļi ir labi un tie izsaka Dieva svēto gribu. Mūsu nelaime ir tā, ka mēs nespējam baušļus pildīt. Un šajā ziņā mums ir jāmācās saskatīt, kā Dievs mums nāk palīgā ar ticību.