Ienaidnieki, ar kuriem jācīnās kristiešiem

“Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” (Ef.6:11-12)

Šī Rakstu vieta mums māca, pirmkārt, ka mums kā kristiešiem nav jācīnās pret “miesu un asinīm” – , tas ir, pret cilvēkiem. Dieva Vārds mūs nostāda pret pilnīgi citiem ienaidniekiem: pret velnu un viņa eņģeļiem, “pret ļaunajiem gariem pasaules telpā”. Tie ir Dieva zvērināti ienaidnieki uz visiem laikiem. Viņi ir padzīti no Debesīm, tāpēc viņi ir arī nesamierināmi ienaidnieki visiem Dieva bērniem. Ēdenē viņi kārdināja cilvēku, kurš bija radīts pēc Dieva tēla, un lika tam atkrist no Dieva. Un tāpat kopš tā laika, kad Dievs Jēzū Kristū samierināja Sevi ar grēkā kritušo cilvēci un to izpirka, velns un viņa eņģeļi dienu un nakti ir centušies pievilt cilvēkus un aizvilināt prom no šīs samierināšanās un pestīšanas.

Tā kā šie ienaidnieki ir neredzami, mums vienmēr jābūt bruņotiem un modriem. Ja tie būtu radījumi ar miesu un asinīm, mēs varētu pret tiem aizsargāties, kaut vai bēgot augstā cietoksnī. Bet kur mēs varam bēgt, lai ļaunie gari mums nevarētu piekļūt? No citām Dieva Vārda vietām mēs zinām, ka šo garīgo ienaidnieku ir nesaskaitāmi daudz. Tūkstošiem no viņiem var nodarboties ar vienu dvēseli, lai to iznīcinātu. Mūsu teksts mums iesaka: “Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām.” (Ef.6:11) Ļaunie gari izmanto ārkārtīgi viltīgus uzbrukumus pret mums. Sātans maskējas pārģērbjoties par gaismas eņģeli.

Ja viņš vēlas mūs ievest maldos, viņš šo kļūdu parāda kā patiesību un sagroza Dieva Vārdu, lai tādējādi pamatotu savu apgalvojumu.

Ja viņš vēlas mūs iemest grēkā, viņš grēku uzrāda kā tikumu vai kā kaut ko pieļaujamu, nevainīgu vai nesvarīgu.

Ja viņš vēlas mūs pārliecināt atkāpties no Dieva, viņš mēģina mūs pārliecināt, tāpat kā Ādamu, tas ir, ka sekojot sātana padomam mēs tuvosimies Dievam un kļūsim līdzīgāki Dievam.

Kad mēs domājam, ka esam vistālāk no sātana, piemēram, kad lūdzam, lasām vai klausāmies Dieva Vārdu vai kad atrodamies līdzkristiešu vidū, tad tieši tur sātans ir mums blakus, cenšoties izņemt Vārda sēklu no mūsu sirdīm un cenšoties iznīcināt draudzes svētību. Viņš mums neuzbrūk tur, kur mēs esam stipri, bet gan tur, kur mēs esam vāji. Kur viņš atrod šķirbu mūsu sirds sienā, tur viņš ienāk.

Svētais Pāvils kristiešu ienaidniekus sauc par “valdībām” un “varām”. Tādējādi viņu viltība ir apvienota ar lielu spēku. Un ir vesela armija šo ellišķīgo milžu. Pret tiem mēs, cilvēki, esam bezspēcīgi putekļi. Ja mēs gribētu ar viņiem cīnīties ar saviem spēkiem, tas būtu tā it kā, ja neapbruņots bērns dotos karā pret lielu labi bruņotu armiju, ja nokaltusi lapa vēlētos nostāties pret vēju vētrā vai ja salms gribētu cīnīties pret uguni.

Pāvils sauc mūsu ienaidniekus arī par “šīs tumsības pasaules valdniekiem” (Ef.6:12). Visa pasaule ir sātana sabiedrotā, jo viņš to pārvalda un vada saskaņā ar savu gribu. Visi neticīgie, neatgrieztie un bezdievīgie, kas joprojām pieder pasaulei, ir instrumenti, ko mūsu neredzamie ienaidnieki izmanto, lai atņemtu mums ticību, mīlestību un cerību, lai mūs ievestu neticībā, viltus ticībā, grēkā un kaunā. Viņu galvenais mērķis ir mūs iegrūst mūžīgā pazudināšanā. Kristieši joprojām savā sirdī nes kaut ko no vecā Ādama, no miesas un asinīm un pasaules, un tieši tur, mūsu sirds cietokšņa vidū, mūsu ļaunajam ienaidniekam ir visbīstamākais sabiedrotais no visiem, kas darbojas gluži kā slepens nodevējs.

Tie ir ienaidnieki, ar kuriem jācīnās kristiešiem: ļaunie gari virs un zem viņiem, pasaule viņiem blakus un miesa un asinis viņos pašos. Ak, cik labi ir kristietim, kas ir stiprs Kungā! Pretējā gadījumā viņš noteikti ir pazudis.