EMO draudze EMO cilvēkiem
Kā zīņo zviedru laikraksts “Dagen” Magdalēna ilgu laiku bija konfliktā pati ar sevi – tāpat kā lielākā daļa jauniešu – īpaši jau viņas tuvumā, jo Magdalēna ir roka dziedātāja. Viņa pūlējās saprast, kas ir kristietība.
Visi kristieši izlikās tādi mierīgi un izturēti, valkāja kreklus un kaklasaites. Bet tas bija kontrastā viņas spontānajam raksturam un personībai. Tomēr sirdī visu laiku gruzdēja ilgu dzirkstele. Bet tad tieši kāda festivāla laikā Magdalēna piedzīvoja atklāsmi, kas skaidri lika saprast – arī viņa ir glābta, viņa ir tāda pati kā citi Dieva acīs. Viņai nevajag ārēji mainīties, noteicošā ir dvēsele.
Pazuda visi aizspriedumi, kas agrāk kā mūris bija aizstājušies priekšā ticībai. Magdalēna, sapratusi, ka var turpināt savu rokzvaigznes dzīvi, jo tā ir viņas vienīgā un lielākā interese, visa viņas dzīve.
Tomēr – aicinājums iet un darīt citus par Jēzus mācekļiem – kļuvis arī par viņas dzīves virsuzdevumu. Underground Church Gēteborgā ir Magdalēnas vīzija, kas ietver Gēteborgas “alternatīvos” iedzīvotājus.
Rīcības programma ir vienkārša un tajā pat laikā interesanta un aizraujoša: Sapulcini vienā telpā grupu cilvēku, kuri interesējas par roku un garīgo dzīvi, un vēro, kas notiks.
Magdalēna pati pamatoti sevi uzskata par jaunu kristieti – viņas atgriešanās notika pagājušajā vasarā. Tomēr viņas bērnība, uzaugot kristīgā ģimenē arī atstājusi dziļu iespaidu – tikai pusaudžu gados viņa bija attālinājusies no savas bērna ticības. Bet tā jau notiek ar lielu daļu jauniešu.
Magdalēna uzskata, ka cilvēki ir cits citam vajadzīgi, lai ko viņi darītu, citādi nekas nesanāk. Tad, kad ir pārvarēti aizspriedumi – ko diemžēl cilvēki uzspiež cits citam visās dzīves sfērās – mostas pozitīvas domas.
Protams, Magdalēnas draudze, kas regulāri tiekas Magdalēnas dzīvoklī, ko viņa īrē, kopā ar pieciem jauniešiem, ārēji izskatās šokējoši – melnas, drēbes, kas rada vampīrisku sajūtu uz parasto, mierīgo iedzīvotāju fona.
Tomēr – Dievam redzamais iekšējais cilvēks ir – meklētājs, kura sirdī deg ilgas pēc ticības un cerības, pēc savas vietas garīgajā un pasaulīgajā dzīvē.
Šiem jauniešiem nav izdevies atrast sev vietu tradicionālajās draudzēs, tāpēc tie pulcējas mājās. Viņiem nereti pievienojas mācītājs Markuss Olsons, kuram ir pieredze darbā ar alternatīviem cilvēkiem Gēteborgas ielās. Tomēr, jo vairāk sāc pieaugt ticībā, lielāka arī ir vēlēšanās doties uz baznīcu, tāpēc tik ļoti nepieciešams ir vēl vairāk attīstīt darbu draudzēs ar jauniešiem, lai arī alternatīvajiem atrastos sava vieta un viņi netiktu vērtēti no ārējā izskata.
mjā, kā Pāvils teica – visiem es esmu tapis viss, tjipa pielāgošanās katras cilvēku grupas īpatnībām, taču manuprāt visam ir savas robežas
Gēteborgā daudzus gadus visnotaļ publiskā vietā darbojās konfesionāli luteriska misija: ļoti neliela draudze, no kuras tikai viens faktiski bija vietējais, laikam reizi mēnesī noturēja dievkalpojumus. Man arī reiz gadījās tur būt. Viss visiem skaidri un gaiši zināms, saprotams, pieejams. Bet kaut kā, redz, ‘under ground’ cilvēku velk. Jeb – “tumsība To neuzņēma”. Ko tur vēl piebilst? Blame Canada!
kur te emo?
vai tiešām e-pavests nezin, ka tie, kas klausās roku uzreiz nav emo?
netaisos strīdēties kas ir un kas nav emo, bet vēl ir tādi ģērbšanās stili kā gotiskais vai vnk metālistu.
un piem vācijā ir Jesus freak draudzes, kur pulcējās rokeri un viņiem uz ādas jakām ir milzīga uzšuve: rock for Jesus :)