Tikai viena Baznīca
Ir tikai viena Baznīca. Tas var likties dīvaini. Tomēr tas tā ir, jo šī Baznīca ietver sevī visus patiesi ticīgos visā pasaulē, visās tautās un visās kristīgajās konfesijās.
Visiem šiem cilvēkiem ir viena ticība un viens Kungs. “Evaņģēlijā visi kristieši ir viens” – tas ir no seniem laikiem pazīstams teiciens. Un: “Tur nav ne jūda, ne grieķa, nav ne kalpa, nedz svabadā, tur nav ne vīrieša, nedz sievietes, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū.” (Gal.3:28)
Citiem vārdiem sakot – visās konfesijās, kas balstās uz Dieva Vārdu un Kristus salīdzināšanas upuri, ir atrodami patiesi kristieši.
Augsburgas ticības apliecībā (VII artikuls) ir teikts:
Tāpat arī tie (evaņģēliskās konfesijas) māca, ka viena svēta Baznīca pastāvēs vienmēr. Bet Baznīca ir svēto kopība, kur Evaņģēlijs tiek pareizi mācīts un sakramenti pareizi izdalīti. Un patiesai Baznīcas vienībai pietiek ar vienošanos par Evaņģēlija mācību un sakramentu izdalīšanu. Bet nav nepieciešams, ka visur valdītu vienādas cilvēcīgas tradīcijas un baznīcas formas vai ceremonijas. Kā Pāvils saka: “Viens Kungs, viena ticība, viena kristība.” (Ef.4:5)
Vēl vairāk Baznīca ir svēta Jēzus taisnības dēļ, kura ticībā pieder visiem tās patiesajiem locekļiem.
Baznīca ir “universāla” (vispārēja) tāpēc, ka tā ir izplatīta visā pasaulē. Tā ir vārda “katolisms” (catholicus) sākotnējā nozīme, ko Romas katoļu Baznīca grib rezervēt vienīgi sev.
Baznīca ir apustuliska, tāpēc ka tā balstās uz apustuļu ticību, kas ir atspoguļota Bībelē, un tai nav cita ceļveža uz dzīvību un svētumu kā vienīgi šis vārds. Baznīca veidojās līdz ar apustuļiem. Romas katoļi jautātu: “Kur bija jūsu Baznīca pirms reformācijas?” Ar šo jautājumu viņi vēlētos argumentēt savu nostāju, proti, ka mūsu Baznīca radās pirms 400 gadiem, turpretī “Māte Baznīca”, kā viņi sauc savu konfesiju, pastāv jau no apustuļu laikiem. Taču nav citas Baznīcas kā vienīgi tā, ko Jēzus nodibināja Vasarsvētku dienā. Mēs piederam tai pašai Baznīcai, kam piederēja ticīgie senajos laikos un viduslaikos.
Ieskaties