Grēcinieku draugs un glābējs
“Viss bauslībā teiktais ir sacīts tiem, kas ir zem bauslības, tā ka visiem mute ir aizdarīta un visa pasaule ir pakļauta Dieva tiesai.” [Rom.3:19]
Likums nav dots, lai atgrieztos pie bauslības, bet lai atņemtu cilvēka spēkus un nopelnus Dieva priekšā. Kā gaisma, kas mirdz sirds dziļumos, Dieva likums caururbj kaulus un cīpslas, lai meklētu mūsu elkus, mūsu viltus cerības, mūsu nepareizo paļāvību un mūsu mīlestību pret sevi.
Likums gulstas pār mums ar savām apsūdzībām, un mūsu sirdsapziņa nevar darīt neko citu, kā vien piekrist. Tomēr mūsu Vecais Ādams dara visu iespējamo, lai stāvokli uzlabotu.
Mēs cenšamies vairāk. Mēs darām visu iespējamo. Mēs uzvelkam savas priecīgās maskas. Mēs nākam uz baznīcu un rīkojamies tā, it ka viss būtu kartībā. Mēs slēpjam savas sāpes. Mēs piesedzam savu vainu. Mēs izskaidrojam savas darbības un darām visu iespējamo, lai veiktu morālu vingrošanu, lai atstātu iespaidu gan uz Dievu, gan uz apkārtējiem, īpaši tiem, kurus mīlam.
Tomēr patiesībā – un mēs bieži vien nevēlamies to atzīt – mēs esam nekas cits, kā lielāks vai mazāks haoss. Mūsu dzīvē valda haoss. Mūsu ģimenē, darba, sabiedrībā – visur. Grēks ir visur – mūsos, mūsu bērnos, mūsu dzīvēs, mūsu sirdīs. Un mēs izliekamies, ka esam labāki, vai ka esam imūni, vai ka varam tikt ar to galā, vai esam pārāki par to, lai gan patiesībā mēs neesam. Jēzus saka tiem, kas Viņam tic: “Kas grēko, tas ir grēka vergs.” (Jņ.8:34) Kamēr mēs ignorējam savu stāvokli, mēs maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos. Jēzus aicina mūs uz kaut ko citu, nevis uz morālu uzlabošanos. Viņš aicina mūs uz brīvību, brīvību no bauslības apsūdzībām, brīvību no nosodījuma, brīvību no grēka, nāves, velna un elles. Viņš aicina mūs pie sevis. Jēzus ir grēcinieku draugs un glābējs – vienīgais!
Kā grēcinieku glābējs Jēzus piedzima zem bauslības, lai izpirktu tos, kas ir pakļauti bauslībai, lai Dievs varētu mūs pieņemt kā savus bērnus. Jēzus ir nācis, lai jūs padarītu par derības dēliem, nevis, kā Abrahama pēcnācējus pēc miesas, bet saskaņā ar Garu, kristītus Abrahama pēcnācējā. Jēzus ir Ābrahama pēcnācējs, Dieva taisnība cilvēka miesā.
Dzimis no Jaunavas Viņš ir grēka neaptraipīts. Visādi kārdināts, Viņš palika bez grēka. Lūdzējus pēc palīdzības viņš atjaunoja miesā un dvēselē. Kad Viņu aicināja, Viņš atbildēja. Pieskaroties, Viņš dziedināja. Neskatoties uz miesas nogurumu, Viņš lūdza Garā. Izsalkušo spiests, Viņš tos pabaroja, līdz tie bija paēduši pār pārim. Viņš atdeva redzi aklajiem. Viņš deva dzirdi kurlajiem. Viņš deva spēju mēmam dziedat, un klibajam dejot. Viņš apklusināja vēju un viļņus. Viņš staigāja pa ūdeni.
Tomēr tas viss nobāl salīdzinājumā ar cīņu, ko Viņš veica pret bauslības prasībām. Viņu arestēja. Un Viņš tika apsūdzēts. Kā jērs cirpēju priekšā Viņš klusēja. Viņš tika nosodīts. Viņu piekāva. Viņš tika pērts. Viņš kļuva par katru vīrieti, sievieti un bērnu, kas cieš saskaņā ar bauslību. Viņu apsmēja. Viņam spļāva sejā. Viņu sita krustā. Lūk, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku! Viņš bija miris. Viņš tika apglabāts, un… Viņš ir augšāmcelies! Uzvara pār grēku, nāvi, velnu un elli netiek izcīnīta ar dievbijīgiem vārdiem un morālu treniņu!
Nē, uzvara tiek izcīnīta ar nāvi un augšāmcelšanos, ar salauztu miesu un izlietām asinīm, ar sašķeltām kapenēm un noveltiem akmeņiem, ar sludināšanu ellē, parādīšanos baiļu pārņemtajiem mācekļiem, Svētā Gara došanu un grēku piedošanas amatu. Tas ir Dievs priekš mums! Tā ir bauslības atcelšana, grēka iznīcināšana, sātana sakāve un varas laupīšana kapam. Tā ir brīvība, kas pirkta un iegādāta ar mūžīgajām derības asinīm.
Ieskaties