Laupījums
Skaidrāk nekā agrāk mēs apzināmies, ka pasaule atrodas zem Dieva dusmām un žēlastības.
Jeremijas grāmatā mēs lasām: “Tā saka Kungs: redzi, es noplēsīšu to, ko uzcēlu, un izraušu to, ko dēstīju! Un tu vēl meklē lielas lietas?! Nemeklē! Redzi, ļaunu es nesu pār visu miesu. Bet tev es došu dzīvību par laupījumu it visur, kur tu iesi!” (Jer.45:4-5)
Ja mēs varam izglābt savas dvēseles neskartas no mūsu materiālo īpašumu graustiem, būsim ar to apmierināti.
Ja Radītājs iznīcina dievišķo roku darbu, kādas tiesības mums ir žēloties par to, ka tiek iznīcināts mūsējais?
Mūsu paaudzes uzdevums ir nevis “meklēt lielas lietas”, bet gan izglābt un pasargāt savas dvēseles no haosa, un apzināties, ka tas ir vienīgais, kas var tikt iznests kā “laupījums” no degošās ēkas.
* – 1945. gada 9. aprīlī Bonhēferam kopā ar citiem pretošanās dalībniekiem tiek izpildīts nāvessods Flosenburgā.
Ieskaties