Svētais Gars ved pie mūžīgās dzīvības

Šī glezna ar Mozu un ugunīgajām čūskām ir tiešām iespaidīga. Mākslinieks ar lielu dramatismu parādījis Dieva stingro iejaukšanos, lai glābtu savu tautu no nenovēršamas bojāejas.

ČŪSKAS!

4.Moz.21:4-9 mēs lasām, ka Israēla tauta kurnēja pret Dievu. Lai vestu viņus pie grēku nožēlas, Dievs tiem uzsūtīja indīgas čūskas. Pēc tam Dievs apsolīja: “Katrs, kas sakosts un [vara čūsku] uzlūkos, tas dzīvos [4.Moz.21:8].

Paraugieties uz kreisajā pusē attēloto sievieti. Čūskas inde ir padarījusi viņu tik nespēcīgu, ka viņa pat nevar pacelt acis uz vara čūsku. Lai tiktu izglābta, viņai nākas pilnībā paļauties uz blakusesošo vīrieti, kurš tur paceltu viņas galvu, lai bezpalīdzīgais skatiens būtu pievērsts Dieva pestīšanai.

JUMS NAV JĀMIRST SAVOS GRĒKOS

Tas ir tas pats, ko Svētais Gars dara jūsu dēļ! “Neviens nevar teikt: Kungs ir Jēzus, – kā vien Svētajā Garā” [1.Kor.12:3]. Tādējādi, kad Svētais Gars dāvā jums ticību, Viņš jums dod spēju ieraudzīt un ticēt, ka pestīšanu jūs saņemat tādēļ, ka Jēzus Kristus ir miris pie krusta par jūsu grēkiem.

Dieva vārdā mēs saņemam lēnprātīgu skaidrojumu, ka grēka nāvējošā inde mūs padara garīgi nespēcīgus [Rom.5:6], mirušus [Ef.2:1] un par Dieva ienaidniekiem [Rom.8:7; Kol.1:21]. Tā kā tādi jau esam piedzimuši, nepastāv iespēja, ka paši saviem spēkiem mēs kādā dzīves brīdī varētu nonākt pie Jēzus un saņemt no Viņa pestīšanu. Mēs visi esam kā šī sieviete, kurai nav spēka raudzīties uz glābjošo vara čūsku, tāpat arī mūsos pašos nav spēka raudzīties uz Jēzu un Viņa krusta nāvi, kas mums dāvā dzīvību. Bez Svētā Gara palīdzības jums būtu jāmirst savos grēkos, tāpat kā būtu mirusi šī sieviete, ja neviens nebūtu turējis viņas galvu paceltu.

SVĒTAIS GARS DARA JŪS DZĪVU!

Labi izprotot mūsu garīgā ziņā bezcerīgo stāvokli un pilnīgo nespēju pašiem sevi izglābt, Mārtiņš Luters Mazajā katehismā rakstīja:

Es ticu, ka es ar savu paša prātu un spēku nevaru uz Jēzu Kristu, savu Kungu, ticēt, nedz pie Viņa nākt, bet Svētais Gars ir mani ar Evaņģēliju aicinājis, ar savām dāvanām apgaismojis, pareizā ticībā darījis svētu un uzturējis.

Svētais Gars, darbodamies caur rakstīto Dieva vārdu, sniedz jums DIVAS dievišķas dāvanas:

• Pirmkārt, Viņš jums dāvā labo vēsti, ka Jēzus nāve un augšāmcelšanās jūs glābj no visiem jūsu grēkiem. Tādējādi šajā gleznā mēs to ieraugām kā Dieva apsolījumu, ka “Katrs, kas sakosts un [vara čūsku] uzlūkos, tas dzīvos [4.Moz.21:8].
• Otrkārt, Svētais Gars DĀVĀ JUMS ticību [Ef.2:8; 2.Pēt.1:1]. Šī dāvana ir Dieva brīnums, kas ļauj jums ticēt, ka Jēzus krusta nāve dod pestīšanu personīgi jums. Šajā ziņā Svētais Gars rīkojas tāpat kā gleznā attēlotais vīrietis – Viņš jūs paceļ, pievērš jūsu skatienu krustam un palīdz no tā nenovērsties, tādējādi jūs izglābdams!

Atcerieties šo gleznu ik reizes, kad dzirdat vai lasāt Jēzus vārdus: “Kad nāks [Svētais Gars].. Viņš liecinās par mani” [Jņ.15:26]. Jēzus nebūt nesola, ka Svētais Gars sniegs jums instrukcijas kā pašam sevi izglābt vai karti, kur iezīmēts ceļš uz mūžīgo dzīvību. Viņš pasludina, ka Svētais Gars apgaismos jūsu “gara acis” [Ef.1:18], lai jūs varētu redzēt un ticēt. Kaut arī pats jūs šādu ticību sevī radīt nespējat, “Dievam visas lietas iespējamas” [Mt.19:26]. Jēzus sacīja: “Kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam, lai ikviens, kas tic, Viņā iegūtu mūžīgo dzīvību” [Jņ.3:14-15].

Atver manas acis, mīļais Svētais Gars, lai es Dieva vārdā spētu saskatīt brīnišķas lietas [Ps.119:18]. Tāpat kā vīrietis šajā gleznā palīdzēja sievietei skatīties un būt glābtai, palīdzi arī Tu rakstītajā Dieva vārdā man ieraudzīt Jēzu, manu Pestītāju, kurš ir miris par maniem grēkiem un augšāmcēlies manai taisnošanai [Rom.4:25]. Āmen.