Kas palīdz pret velna apsūdzību?
Jūs jau visi, ticēdami uz Jēzu Kristu, esat Dieva bērni. [Gal.3:26]
Neviens cilvēks nespēj bez īpaša stiprinājuma un palīdzības pārciest velna apsūdzību, ko sajūt viņa sirdsapziņa. Ja cilvēks sāk strīdēties tai pretī, cīņa nav ilga; velns ātri tiek galā ar cilvēku, ja vien spēj viņu notvert. Viņš uzbrūk, atgādinādams nenoliedzamu patiesību: ka esam grēkojuši. Turklāt vēl viņam ir divi liecinieki, kurus neviens neuzdrīkstētos nosodīt, proti, Dieva bauslība un mūsu sirdsapziņa.
Te nu cilvēkam nav iespējams aizstāvēties. Bet, ja man nākas piekrist apsūdzībai, tad esmu nāves un velna īpašums. Taču velns melo, gribēdams iedzīt mani izmisumā. Te nu ir pienācis brīdis, kad nepieciešama palīdzība, glābiņš, kas nāk no Debesīm – vai nu brālis pasludina te Dieva vārdu ar savu muti, vai arī Svētais Gars atgādina tavai sirdij šo Vārdu un saka: velns gan ir piespiedis tevi piekrist savai apsūdzībai, bet vērsies pie Kristus, kā to darījis Svētais Pēteris.
Jo Kristus ar savām asinīm ir atņēmis apsūdzībai spēku, un tā tevi vairs nespēj apdraudēt, un tu droši vari sacīt: ārpus Kristus es esmu grēcinieks. Taču Kristū es neesmu grēcinieks – Viņš ar savām asinīm izdeldējis manus grēkus.
Ebr.10:26 Jo, ja mēs pēc patiesības atziņas saņemšanas tīši grēkojam, tad neatliek vairs upuris par grēkiem, 27 bet gan briesmīga tiesas gaidīšana un uguns karstums, kas aprīs pretiniekus. 29 Cik gan smagāku sodu, jūs domājat, pelnīs tas, kas Dieva Dēlu minis kājām un derības asinis, ar ko viņš svētīts, turējis par nesvētām un žēlastības Garu nievājis.
Kā gan savādāk lai nosauc manu ikdienas grēkošanu, ja ne par tīšu?? :(
Zini, ir atšķirība starp tīšu un tīšu. :) Lai gan spekulēt ar to nav veselīgi. Drīzāk gan jāseko šīs pašas vēstules sākumā lasāmajam ieteikumam – par privilēģiju glābties pie žēlastības troņa. Majestātisks pants un iespēja!
tad visbriesmīgākais ir izplatīt patiesības vārdu, jo nav neviena, kas to sāņēmis vairs nekad negrēkotu tīši! protams, ka ne par to iet runa, jo ir atšķirība vai mēs tīši paliekam grēkā tādējādi grēkodami pret Dieva žēlastību, vai mūsu grēks gan ir tīšs, bet bauslības izbiedēti mēs bēgam prom no grēka un meklējam atkal savu glābšanu!
Tas tāpat kā, ja kas tīši paliek ugunskurā, tas sadeg, taču pat ja mēs tīši iebāžam roku un nepretojamies dabīgajai balsij, atraut roku, mēs tiekam izglābti!