Vai vajag baidīt?

e-pāvests pagājušās nedēļas e-nciklikā “Vai vajag baidīt?” uzdeva ļoti būtisku jautājumu: “Kāpēc ir jābaida cilvēki?” e-nciklikā teikts, ka tas vienmēr ir noticis un notiek dažādās organizācijās [arī reliģiskās]. Principā tas notiek gandrīz visur, kur sapulcējas divi vai trīs cilvēki.

e-pāvests apliecina, ka cilvēki lielāko daļu likumu [un pienākumu] pilda nevis no brīvas gribas, bet gan baidoties no soda vai arī sagaidot atlīdzību. Nācies pieredzēt, ka bailes ir diezgan efektīvs līdzeklis, lai vadītu cilvēku uzvedību, bet tas darbojas vienīgi īstermiņā. Turklāt ilgtermiņā tas rada labākajā gadījumā dīvaiņus.

e-minences sašutuma pamatā bija tas, ka nu šī metode tiek pielietota izmantojot masu [dez]informācijas līdzekļus. Viss ir bīstami. Braukt dzērumā ir bīstami. Braukt runājot bez hand free arī bīstami. Pārsniegt ātrumu bīstami. Turklāt tevi var notvert pavisam netradicionāli – pretim braucošs policists. Sods šajā gadījumā nav baiļu pamatā – biedēts tiek ar nāvi.

e-pāvesta e-nciklika aicina nopienti pārdomāt pēdējā laikā izdaudzināto “baidāmo” – balsošanu, proti, braukšanu ar stopiem. Tas esot ļoti ļoti bīstami, ne tādēļ, ka stāvot ceļa malā var sasmērēt drēbes vai ņemt nelabu galu, bet tādēļ, ka katrs laipnais onkolis vai dāma patiesībā ir pārņemts ar ļaunu nodomu pastrādāt kādu varas darbu.

Roberto atgādināja, ka pirms gadiem desmit ieteica nebalsot BMW ar tumšiem stikliem, bet tagad, “mīļie balsotāji un vadītāji, jūs visi esat bīstami viens otram. Jūs visi esat gandrīz jau dziļā dziļā Eiropā.”

Nobeigumā e-pāvests piebilda, ka pats arī nekad neņem balsotājus, jo tas esot bīstami.