Mīlēt brīvi, bet vāji

Bet pielūkojiet, ka šī jūsu brīvība netop vājajiem par piedauzību. (1.Kor.8:9)

Apustulis Pāvils saka, ka ir kristieši, kuriem ir atziņa, un kuriem atziņas nav. Kristieši ar atziņu var ēst elku upuru gaļu neaptraipot sirdsapziņu, jo viņi zin, ka ir viens Dievs un ēdiens nav nekāds upuris. Šie kristieši ir brīvi no pašizdomātu likumu turēšanas, kuri bieži noved pie mēģinājumiem izpatikt Dievam.

Kristieši, kuriem nav atziņas, ir piesardzīgāki. Viņi jūtas droši, ja ir konkrēti norādījumi un uzvedības noteikumi. Viņi baidās apgrēcināt sevi un citus. Bet viņiem jābūt uzmanīgiem, lai nepazaudētu brīvību. “Svabadībai Kristus mūs ir atsvabinājis. Tad nu stāviet stipri un neļaujieties atkal iejūgties kalpības jūgā!” (Gal.5:1)

Pāvils aicina brīvajiem būt piesardzīgākiem, jo atziņa neaizstāj mīlestību. Mīlestība ir bauslības piepildījums nevis atziņa. “Jo jūs, brāļi, esat svabadībai aicināti. Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai, turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā!” (Gal.5:13).

Tā nu brīvie ir vāji un vājie brīvi, bet visiem nav šī atziņa. Brīvie tiek kārdināti izmantot savu brīvību bez mīlestības. Viņi tiek kārdināti izmantot brīvību nelietīgi un novērsties no vājajiem. Savukārt vājie tiek kārdināti novērsties no brīvības un iejūgties jūgā. Viņi tiek kārdināti novērsties no brīvajiem, kuru uzvedība viņiem ir par apgrēcību, un apslāpēt mīlestību.

Šī neparastā mīlestība ir “nevis, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet ka Viņš mūs mīlējis un sūtījis Savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai. Mīļie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt.” (1.Jņ.4:10-11)