Paklausība un brīvība
Jēzus Dieva priekšā atrodas kā paklausīgais un kā brīvais. Kā paklausīgais viņš dara Tēva prātu aklā paklausībā pildot pavēlēto likumu. Kā brīvais paša atziņai sekojot Viņš saka “Jā!” Tēva gribai, ar atvērtām acīm un draudzīgu sirdi, un atjauno to sevī.
Paklausība bez brīvības ir verdzība, brīvība bez paklausības ir patvaļa. Paklausība piesaista brīvību, brīvība ieceļ godā paklausību. Paklausība saista radību pie Radītāja, brīvība radību kā radītu līdzībā nostāda Radītāja priekšā.
Paklausība rāda cilvēkam, ka viņam jāļauj, lai viņam tiek teikts, kas ir labs un kas ir ļauns un ko Dievs no viņa prasa. (Mih.6:8)
Brīvība ļauj cilvēkam pašam radīt labo. Paklausība zina, kas ir labs un dara to. Brīvība uzdrošinās rīkoties un uztic Dievam spriest par labo un ļauno.
Paklausība seko akli, brīvībai ir atvērtas acis. Paklausība rīkojas nejautājot, brīvība jautā pēc jēgas. Paklausībai ir sasaistītas rokas, brīvība ir radoša. Paklausībā cilvēks seko Dieva dekalogam, brīvībā cilvēks rada jaunus dekalogus.
Atbildībā realizējas abi, paklausība un brīvība, paklausība un brīvība. Tā nes sevī spriegumu. Vienas atdalīšana no otras būtu atbildības gals. Atbildīga rīcība ir saistīta un tomēr radoša.
Ieskaties