Divdesmit sestā svētdienā pēc Vasaras svētku atsvētes

“Bet, kad Cilvēka Dēls nāks Savā godībā un visi eņģeļi līdz ar Viņu, tad Viņš sēdēs uz Sava godības krēsla. Un visas tautas tiks sapulcētas Viņa priekšā; un Viņš tās šķirs, kā gans šķir avis no āžiem, un liks avis pa Savu labo, bet āžus pa kreiso roku. Tad Ķēniņš sacīs tiem, kas pa labo roku: nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma. Jo Es biju izsalcis un jūs esat Mani paēdinājuši; Es biju izslāpis un jūs esat Mani dzirdinājuši; Es biju svešinieks un jūs esat Mani uzņēmuši. Es biju pliks un jūs esat Mani apģērbuši; Es biju slims un jūs esat Mani apmeklējuši; Es biju cietumā un jūs esat nākuši pie Manis. Tad taisnie atbildēs Viņam un sacīs: Kungs, kad mēs esam Tevi redzējuši izsalkušu un Tevi paēdinājuši? Vai izslāpušu un Tevi dzirdinājuši? Kad mēs esam Tevi redzējuši kā svešinieku un Tevi uzņēmuši? Vai pliku un Tevi apģērbuši? Kad mēs esam Tevi redzējuši slimu vai cietumā un nākuši pie Tevis? Tad Ķēniņš tiem atbildēs un sacīs: patiesi Es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši. Tad Viņš arī sacīs tiem, kas pa kreiso roku: eita nost no Manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sataisīta velnam un viņa eņģeļiem. Jo Es biju izsalcis un jūs neesat Mani paēdinājuši; Es biju izslāpis un jūs neesat Mani dzirdinājuši. Es biju svešinieks un jūs neesat Mani uzņēmuši; Es biju pliks, un jūs neesat Mani apģērbuši; Es biju slims un cietumā un jūs neesat Mani apmeklējuši. Tad tie arīdzan Viņam atbildēs un sacīs: Kungs, kad mēs esam Tevi redzējuši izsalkušu vai izslāpušu, vai kā svešinieku, vai pliku, vai slimu, vai cietumā un neesam Tev kalpojuši? Tad Viņš tiem atbildēs un sacīs: patiesi Es jums saku: ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs arīdzan Man neesat darījuši. Un tie ieies mūžīgā sodībā, bet taisnie mūžīgā dzīvībā.” [Mt.25:31-46]

Mīļie draugi, septiņsimts gadus pirms Jēzus Kristus piedzima no Jaunavas Marijas, pravietis Jesaja Svētajā Garā sludināja, ka Jēzus Kristus mācīs Dieva vārdu, proti, ka, pirmkārt, Jēzus Kristus, sava Tēva sūtīts, nevien mācīs atzīt Dieva lielo žēlastību, ka Viņš apžēlojas par visiem grēciniekiem, savā lielajā mīlestībā sūtījis savu Dēlu, lai ikviens, kas Jēzum tic, (un to atzīst par visas pasaules grēku izpircēju) nepazustu, bet iemantotu mūžīgo dzīvību. [Jņ.3:16] Otrkārt, Kristus arī mācīs, ka pastarajā dienā Dievs no sirds atriebies visiem bezdievīgajiem cilvēkiem, iemetīs tos elles ugunī, kopā ar visiem velniem (velniem nododams). Par atriebības jeb pastaro dienu Jēzus Kristus ir vairakkārt mācījis, un arī šodienas evaņģēlijā rāda, ka Viņš tiesās (turēs sodu), gan pār dievbijīgajiem, gan pār bezdievīgajiem.

Kungs Jēzus zināja, ka pasaules pēdējās dienās, kurās mēs jau dzīvojam (un ar katru dienu arvien tuvāk savai izskaņai šī pasaule tuvojas) būs daudz smējēju un pārdrošu cilvēku, kas sacīs: Kur paliek Viņa apsolītā atnākšana? No tā laika sākot, kad tēvi iegāja mierā, viss paliek tā, kā bija no radīšanas sākuma. [2.Pēt.3:4] Tādēļ Viņš savā Debesbraukšanā sacīja saviem mācekļiem: Un Viņš mums pavēlējis tautai sludināt un apliecināt, ka Viņš ir Dieva iecelts soģis pār dzīviem un mirušiem. [Ap.d.10:42]

Tādēļ arī mums reizi pa reizēm (parasti Baznīcas gada noslēgumā) jāmācās šo mācību. Es gribam uzklausīt no Jēzus Kristus lūpām: Kā Viņš pastarajā dienā nāks tiesāt tik lab dievbijīgos, kā bezdievīgos.

Tāpēc, ak cilvēks, gādā,
Par tavu dvēseliņ,
Un labus darbus strādā,
Ne dodies plītēt, rīt,
Tic un sieniedz tav rok,
Ikvienam cilvēkam,
Tad izbēgs elles mok,
Tic tiešām notiekam. Āmen.

Pirmkāt, mīļie draugi, mums jāmācās par to, kas būs pastarās dienas Tiesnesis (Soģis). Tas būs Cilvēka Dēls. Jo tā saka Jēzus Kristus: Kad Cilvēka Dēls nāks. Kas ir šis cilvēka Dēls? Tas ir Kristus pats, kas runā par pastaro tiesu. Viņš ir cilvēka Dēls, jo piedzimis no jaunavas Marijas, pieņemdams cilvēka miesu un asinis: Bet, tā kā bērniem ir asinis un miesa, tad arī Viņš tāpat to ir pieņēmis. [Ebr.2:14] saka Dieva vārds. Viņu sauc par cilvēka Dēlu tādēļ, ka Viņš “Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; un, cilvēka kārtā būdams. [Fil.2:7-8]

Šis Jēzus Kristus būs Tiesnesis, nāks pastarā Dienā tā, ka visi, visi cilvēki to redzēs. Īstenais mūžīgais Dievs, kas savā būtībā ir viens vienīgs, bet kura būtība ir trīs personas (īpašības), zina pastaro dienu un sodu, kad tiks turēta pēdējā tiesa. Tiesa jau ir nospriesta, bet pēdējo spriedumu darīs zināmu Dēls.

To māca apustulis Pāvils, rakstīdams: “tai dienā, kad Dievs caur Jēzu Kristu spriedīs tiesu par to, kas cilvēkos apslēpts, pēc mana evaņģēlija.” [Rom.2:16] Un Timotejam: “Tad nu es piekodinu Dieva un Kristus Jēzus priekšā, kas tiesās dzīvus un mirušus, Viņa parādīšanos un Viņa valstību minēdams.” [2.Tim.4:1] Un Kristus šodienas evaņģēlijā saka: “nāks Savā godībā un visi eņģeļi līdz ar Viņu.” [Mt.25:31] Viņš nenāks kā pazemīgs, kā pirmo reizi. Viņš piedzima pavisam vienkāršā vietā, kā mēs dziedam: Iekš silītes top viņš guldināts, un sienu gulēt viņam prāts.

Iesākot sludināt Viņš staigāja kā nabadzīgs kalps, no vienas vietas uz otru, Viņam sekoja vientiesīgi mācekļi, viņš ēda kopā ar grēciniekiem un muitniekiem, un tos mācīja. Jeruzalemē Viņš iejāja pavisam pieticīgi un pazemīgi. Uz svešu ēzeli, un atļāva sevi sagūstīt un notiesāt. “Viņš bija nicināts, labāki ļaudis no viņa vairījās, vīrs, kam nebija svešas sāpes un kas bija norūdīts ciešanās, tāds, kura priekšā aizklāja vaigu, tā nicināts, ka mēs viņu ne par ko neturējām. Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu.” [Jes.53:3-4]

Bet pastarajā Dienā Viņš nāks savā lielā godībā, tas ir, Viņš liks ikkatram redzēt savu dievišķo godu, varu un spēku, kas Viņam kā Dieva Dēlam ir bijis mūžīgi, un ko Viņš saskaņā ar savu cilvēcībum, kad Dieva Dēls tapa cilvēks, ir saņēmis. Kā Viņš pats saka: “Kad Cilvēka Dēls nāks savā Valstībā.” [Mt.16:28] Un, kā Viņš saka savam Tēvam: “Itin kā Tu Viņam (savam Dēlam) esi devis varu pār visu miesu, lai Viņš visiem, ko Tu Viņam esi devis, dotu mūžīgo dzīvību.” [Jņ.17:2] Tas būs liels gods un prieks visiem dievbijīgajiem. Tie varēs redzēt savu Kungu Kristu, par kuru viņi ir tik daudz dzirdējušu, kuram ticējuši un uz kuru cerējuši, tie redzēs to, ko mīlējuši, par kuru dienas un nakties domājuši, par kuru tie runājuši un dziedājuši, tie redzēs to, kas tiem nopelnījis Dieva žēlastību, grēku piedošanu, debesu valstību un mūžīgo dzīvošanu.

Viņš tik mīļi ir sacījis dievbijīgajiem: “Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs.” [Jņ.14:3] “Tēvs, Es gribu, lai, kur Es esmu, arī tie ir pie Manis, ko Tu Man esi devis, lai viņi redzētu Manu skaidrību, ko Tu Man esi devis, tāpēc ka Tu Mani esi mīlējis, pirms pasaule bija radīta.” [Jņ.17:24] Mēs redzēsim Viņa godību un būsim vienmēr ar savu Kungu. [1.Tes.4:17]

Tāpēc no sirds gaidīsim savu Pestītāju: “kas pārvērtīs mūsu zemības miesu, līdzīgu Savai apskaidrotai miesai, ar spēku, kurā Viņš arī spēj Sev pakļaut visas lietas.” [Fil.3:20] Ticēsim: “ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums.” [Rom.8:18]

Bet tev bezdievīgais cilvēk, elles pagale, tu redzēsi Kungu Kristu visā godībā, un tu izbīsies. Jo tu redzēsi to, kur žēlastību tu esi noraidījis, apsmējis un negribējis saņemt. Tikko tu ieraudzīsi Kristu, tajā pašī brīdī tava paša sirds tev pateiks priekšā spriedumu.

Tādēļ, cilvēka bērns, “novērsies no ļauna un dari labu! Meklē mieru un dzenies pēc tā!” [Ps.34:15] Kā tevi māca Dāvida dziesmu grāmatā. Apsutulis Pāvils saka: “Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu.” [Ebr.12:14] Izlīgsti ar pasaules soģi, lai saņmetu vēl žēlastību. Jo – ja tu ticēsi, tu redzēsi Dieva varenību [godību]. [Jņ.11:40]

“Tas Kungs pārbauda taisno un bezdievīgo, bet Viņa dvēsele ienīst to, kas dara varas darbus. Pār bezdievīgajiem Viņš liek līt ugunij un sēram, svelmaina vētra būs viņu daļa.” [Ps.11:6-7] Apdomā to, ak cilvēks, atstājies no grēkiem, un dzīvo, kā Dievs tevi māca. Nedomājiet, ka tas sacīts vienkārši, lai biedētu ļaudis. Zaglis, iedams garām karātavām, domā, ka tās paredzētas kaķiem un suņiem, bet kad pats nonāk bendes rokās, tad gan viņš izbīstas. Bēdas tev, kas esi nolikts par ells pagali.

Bet Dievabijātāji ies mūžīgā dzīvošanā, kur tie redzēs Dievu vaigu vaigā [1.Kor.13:12] un paliks mūžīgā godībā.

Paldievs, ak, saldais Jēzuliņš,
Ka tu mums dzimis cilvēciņš,
Mūs priekš [no] tās ells glabā. Āmen.