Markku Särelä: “Nams uz klints”

Somijas konfesionāli luteriskās baznīcas mācītāju Markku Särelä satiku viņa vasaras rezidencē, kur viņš vēro dabu, raksta grāmatas un bauda vecumdienas.

Viņa nams ir celts uz īstas klints, tādēļ viņš jokodams paskaidroja, ka viņu var saukt par Pēteri (Petros), proti, tas ir vīrs, kas dzīvo uz klints.

Šobrīd top viņa sprediķu grāmatas trešā daļa, bet Latvijā viņš ir pazīstams ar plaši lietoto grāmatu apmācot iesvētāmos „Kristīgā mācība,” kas ir tulkota sešās valodās.

Viens no tikšanās mērķiem bija pārrunāt dažus jautājums par šo grāmatu. Tam pievērsīsimes intervijas otrajā daļā. Iesākumā mēs runājām par konfesionāli lutriskajām baznīcām.

Cik grāmatas esat sarakstījis?
Godīgi sakot, neesmu to skaitījis.

Vai tas ir izdevīgs bizness?
Grāmatu izdošana ness vienīgi zaudējumus. (smejas) Bet es uzskatu, ka tā mēs varam atstāt mantojumu nākamajām paaudzēm un aizniegt cilvēkus, kas nav mūsu baznīcā.

Kad ir izveidota Somijas konfesionāli luteriskā baznīca?
Mūsu baznīca ir dibināta pirms 80. gadiem, jo Somijas valsts baznīca bija kļuvusi pārāk liberāla. Pieci mācītāji vēlējās draudzes, kur Dieva vārdu māca šķīsti un pareizi pārvalda sakramentus. Tajā laikā atmodas kustībās labākajā gadījumā bija evaņģēliska sludināšana.

Toreiz no valsts baznīcas nošķīrās vēl divi citi mācītāji, bet viņi nebija konfesionāli. Viņi uzskatīja, ka Kristus paklausīja bauslībai nevis mūsu dēļ, bet sevis dēļ. Tā ir doktrīna par activa obedentia Christi.

Vai esat sadraudzībā ar Misūri sinodi (LCMS)?
Nē. Neesam, bet bijām.

1926. gadā mācītājs A.A.Uppala atgriezās no studijām St.Luis, kur saprata mācību par baznīcu un patiesās baznīcas pazīmes Franča Pīpera lekcijās.

Līdz ar to sākumā mēs bijām faktiski sadraudzībā ar Misūri sinodi. Bet Misūri ļoti ātri manījās. Kad Misūri pasludināja sadraudzību ar PLF locekli Amerikas luterisko baznīcu (ALC) 1969. gadā, tad mūsu sadraudzība pārtūka.

80-os gados Misūri pārtrauca sadraudzību ar ALC, kas deva iespēju sadraudzību atjaunot. Tomēr Misūri sinode pieļāva dažādas negācijas savā iekšienē, kā arī pasludināja sadraudzību ar Ingrijas luterāņu baznīcu. Tas lika mums 1999. gadā pārtraukt sadraudzību ar Misūri sinodi.

Mūsu vecās konfesionālās baznīcas māca atšķirot Bauslību un Evaņģēliju, un saprot luteriskās doktrīnas. Misūri sinodē draudzēs ir palicis evaņģēlisks gars, bet pati sinode ir pazaudējusi savu konfesionālās baznīcas tēlu.

Arvien vairāk viņi uzsver savu pozīciju, sakot „Sinode māca tā un tā,” līdzīgi kā Romas katoļi uzsver mācību par jaunavu Mariju.

Kādēļ neesat sadraudzībā ar Viskonsīnas sinodi (WELS)?
Tādēļ, ka Viskonsīnas sinode ir sadraudzībā ar shizmatisku grupu Somijā, kas atstāja mūsu baznīcu.

Kas tā par grupu?
Tamperes draudzes priekšnieks, bija veiksmīgs biznesmenis, kas tirgoja motorzāģus. Viņš izraisīja lielu publisku skandālu, pārkāpjot 6. bausli. Es kā draudzes mācītājs centos viņa uzvedību labot. Rezultātā viņš atgriezās pie savas pirmās sievas, bet atteicās pieņemt no manis grēku piedošanu. Mēs bijām spiesti viņu izslēgt no draudzes.

Kā tas ir – atteicās pieņemt grēku piedošanu?
Viņš nezināmu iemeslu dēļ vienkārši atteicās to pieņemt.

Tad viņš pievienojās Viskonsīnas sinodes māsu draudzei Zviedrijā, kas viņu drīz vien ordinēja par palīgmācītāju, lai kalpotu galvenokārt savā ģimenē Somijā. Viņš uzsāka savu kalpošanu, un Viskonsīnas sinode viņu atbalstīja. Mums šī situācija liekas jocīga.

Turklāt Viskonsīnas sinode nepieņem Franča Pīpera mācības, kā arī uzskata, ka sinode ir baznīca tādā pat mērā, kā vietējā draudze. Mēs mācām, ka sinodei ir apliecības, un to veido vietējās draudzes. Vēl vairāk, Bībelē nav noteikta nepieciešamība pēc sinodes.

Viņi māca, ka tur, kur divi vai trīs ir sapulcējušies, tur ir baznīca, bet jebkuri trīs nav baznīca. Saskaņā ar Mt.18. ir grupas, kas nav baznīca. Proti, ka visupirms jāpieaicina divi vai trīs liecinieki, un tikai tad baznīcas (draudzes) priekšā.

Ir vēl daudzi citi jautājumi, kas nav atrisināti. Viņiem ir citādāka domāšana. Savā laikā Misūri sinode centās viņus labot, bet tas ne vienmēr izdevās. Sarunas izjuka, turklāt Misūri attieksme arī ne vienmēr bija korekta. Bet tas ir garš stāsts.

Vai nav iespējama sadraudzība ar šo grupu, kas sevi sauc par „Konfesionāli luterisko baznīcu Somijā.” Es nezinu vai tas vīrs vispār zina daudz no teoloģijas. Viņš bija biznesmenis, kas izgājis dažus kursus Biblikumā Zviedrijā. Viņš nav studējis teoloģiju.

Vēl viņam pievienojās mācītājs, kas aizgāja no Valsts baznīcas – Juhani Viitala, kurš bijis misionārs Japānā. Mūsu baznīcai viņš nepievienojās. Viņš ir talantīgs, zina teoloģiju. Nesaprotu, kādēļ viņš pievienojās šai grupai. Iespējams tādēļ, ka viņš Japānā bija saticis misionārus no Viskonsīnas sinodes.

Viņš bija atnācis vienīgi aprunāties. Iespējams, viņš gribēja tikt aicināts par mācītāju, bet mums nav tāda kārtība. Liekas, viņam ir cita izpratne, un viņš mūs nesaprot. Domāju, ka viņš tiešām vairāk bija ieinteresēts kalpošanā, nevis kļūt par draudzes locekli, jo runāja par atalgojumu, kalpošanas iespējām utt.

Mūsu baznīcā visupirms kļūst par draudzes locekli, un tikai pēc tam kolokvijos noskaidro, vai cilvēks ir atbilstošs amatam. Es uzskatu, ja jūs sekosiet Viskonsīnas piekoptajai praksei, tad jums būs lielas problēmas.

Vai neesat mēģinājuši diskutēt?
Mēs bijām uzsākuši sarunas, bet tad Upsalas draudzes teologa dēļ sašķēlās Zviedrijas konfesionālā baznīca. Viņš bija talantīgs teologs, bet viņam bija problēmas saistītas ar 6. bausli, kas izraisīja skaļu publisku skandālu.

Mācītājs centās viņu labot, bet viņa nožēla nebija patiesa, tādēļ mācītājs nesniedza viņam absolūciju.

Tad tas pats vīrs, kurš aizgāja no mūsu baznīcas un dzīvoja Somijā (bet Upsalas draudzē skaitījās palīgmācītājs) devās uz Upsalu, un pasludināja šim teologam grēku piedošanu.

Tūlīt pēc tam viņi draudzes sapulcē atcēla draudzes mācītāju, tādējādi sašķeļot Upsalas draudzi, un, kā izrādījās vēlāk, visu Zviedrijas konfesionālo baznīcu.

Kas palika ar Viskonsīnu?
Tas pats teologs. Es šo vēsturi nesaprotu, un Viskonsīnas sinode mums arī nepalīdz to saprast.

Vai tā viņiem ir tradīcija – ordinēt tādus vīrus kalpošanas amatā? Viskonsīnas sinodes prezidents man uz šo jautājumu sniedza baznīcpolitisku atbildi – Tā nav tradīcija, bet šajā gadījumā tas bija pieņemams.

Es uzskatu, ka tiem, kas vēlas būt luterāņi, ir jāapvienojas, bet amerikāņi ir slikti līderi šajā jomā. Viņi nesaprot Eiropas situāciju.

Ar amerikāņiem mums ir bēdīga pieredze. Viņi grib rezultātus. Viņi visu vērtē pēc rezultātiem, kā biznesmeņi. Viņi nesaprot Eiropas situāciju, kura dzīvo post kristīgā laikā. Viņi ir svētīti dzīvot kristīgā sabiedrībā, kaut arī ASV austrumu daļā un lielākajās pilsētās viņiem ir tas pats, kas pie mums.

Kalpojot baznīcā ir jāzina vēsture. Laiki ir dažādi. Ne vienmēr misijas ir rezultatīvas. Tu vari iegūt dažus, bet ne 100 un 1000.

Pie mums lielākā ir valsts baznīca. Cilvēki uzskata baznīcu par daļu no sabiedrības. Ja piederi baznīcai, tu esi patriots, ja nē, tad ne. Pilsoņu domāšanā valsts ir pirmajā vietā, bet baznīca labākajā gadījumā otrajā, tas nozīmē, ka baznīca kalpo valstij.

Vai Viskonsīnas sinodi var vainot Somijas un Zviedrijas konfesionālo baznīcu sašķelšanā? Viņi vienkārši izdarīja to, ko gribēja. Viņi nejautāja nedz padomu, nedz mūsu viedokli. Man liekas, ka Viskonsīnas sinodei ir noteikti mērķi, proti, atstāt savu „pēdas nospiedumu” šajās valstīs.

Laikam tā var darīt, ja ir daudz naudas.
Nauda, nauda, visu laiku nauda.
Viskonsīnas sinode ar mums ir vairāk kārt sazinājusies, bet par agrākajiem notikumiem nav teikuši ne vārdu.

Vai esat vispār ar kādu sadraudzībā?
Mums ir brāļi Baltkrievijā, Ukrainā un Vācijā.

Vai esat runājuši ar otro Zviedrijas konfesionālo baznīcu?
Jā. Ir bijušas sarunas, kas šobrīd turpinās.

Toms Harts neesot bijis sadraudzībā ne arvienu. Vai sadraudzība nebija iespējama? Viņš sākotnēji bija saistīts ar augsbaznīcisko kustību, bet tad aizgājis no šīs aprites. Kad viņš uzsāka kalpošanu viņš neatzina doktrīnu par objektīvo taisnošanu, bet vēlāk to atzina.

Viņam Stokholmā bija draudze. Viņš sevi sauca par mācītāju, bet savu draudzi par Zviedrijas luterisko baznīcu.

Kā tad sauca valsts baznīcu?
Zviedrijas baznīca.

Es nevainoju viņu, ka viņš bija viens. Viņš bija konfesionāls, bet nebija kopā ne ar vienu. Ar mums arī nē. Bet mācības ziņā viņš bija mums tuvs. Lai gan savā ziņā viņš bija savāds, jo elementu izlietošanu pēc Vakarēdiena, padarīja par mācības jautājumu. Tam ir jāpaliek ieteikuma līmenī, kā to mācīja arī Luters.

Ko domājat par Hermaņa Zases kalpošanu? Tā bija konfesionāla?
Zase bija vīrs ar universitātes izglītību, un tas viņam radīja problēmas. Viņš arvien vairāk un vairāk pietuvojās konfesionālai mācībai, bet ne pilnībā.

Viņš bija ļoti informatīvs. Viņš ļoti labi zināja luteriskās doktrīnas vēsturi.

Viņš atstāja Vāciju un devās uz Austrālijas evaņģēliski luterisko baznīcu. Austrālijā bija arī konfesionālā baznīca (bet tās nosaukums bija savādāks), un Zase panāca dialogu šo abu baznīcu starpā. Rezultātā baznīcas apvienojās. Tika radīti ļoti labi dokumenti, bet tas nenozīmēja, ka baznīcas apvienojās doktrināli. Liberāļi bija vairākumā, ieņēma svarīgākās pozīcijas un ietekmi. Es uzskatu, ka šī liberālā baznīca Austrālijā, kļuva par konfesionālās baznīcas kapu. Zase bija pārāk optimistisks. Šo baznīcu apvienošana bija viņa kļūda.

Bet kā ar viņa vēstulēm un rakstiem. Piemērm, Selektīvā sadraudzība.
Viņam bija laba nostāja. Viņš saskatīja briesmas, un par tām rakstīja, bet viņa problēma bija mācība par Rakstiem vispār. Viņa rakstos to var redzēt. Viņa pieeja Rakstiem bija savdabīga.

Vai varat minēt kādu piemēru?
Man uzreiz ir grūti atcerēties. To var redzēt viņa rakstos. Piemēram, viņš nepiekrita tam, ka radīšanas dienas bija parastas dienas.

Tas ir – 24 stundu?
Jā.

Kā tad ar viņa darbu „Kas ir luterisms?”
Viņa lauciņš ir doktrīnas vēstule. Kad viņš tajā darbojas, viņš ir lielisks.
Arī viņa darbs par Vakarēdienu ir labs.

Vēl varu minēt faktu, kad Misūri sinodē notika liela cīņa starp konservatīvajiem un liberālajiem, Zase atbalstīja konservatīvos.

Kā jūs saredzat konfesionālo baznīcu nākotni?
Es domāju, ka konfesionālām baznīcām, kas paliek sadraudzībā ar Misūri, ir un būs savas problēmas, un tiem, kas man nezināmu iemeslu dēļ, paliek ar Viskonsīnu, ir savas.

Viskonsīnas sinodei ir lielas problēmas tās iekšienē. Arī Evaņģēliski luteriskajā sinodē (ELS) nupat ir notikusi šķelšanās. Manuprāt, šobrīd situācija ir vissliktākā kā jebkad.

Konfesionālisms radās 17. gadsimtā un toreiz viss bija kārtībā. Tajā bija 4 ASV sinodes, somu imigrantu baznīca, kā arī baznīcas Francijā, Anglijā, Vācijā, Austrālijā, Brazīlijā un Dienvidāfrikā.

Šī ģimene tika salauzta. Pirmkārt, Viskonsīnas sinode nošķīrās no Misūri. Tagad šīs baznīcas grūst no iekšienes. Misūri grauj liberāļi, bet Viskonsīnu grauj Church grows kustība, kas pieaug ar katru dienu, savukārt Austrālijas baznīca ir vairāk liberāla nekā konservatīva.

Nākotnē konfesionālās baznīcas kļūs ļoti, ļoti mazas. Nākotne nebūs viegla. Mēs nezinām, cik tuvu mēs esam pasaules galam, bet Raksti saka, ka ticība ies mazumā. Bet mums ir jāseko Dieva vārdam. Ja Dievs dos svētību, tad tās paliks, un palīdzēs viena otrai.

Daudzi domā, ka baznīca var tikt vadīta kā bizness, bet tā ir atkarīga no Dieva svētības. Vecā derība rāda, ka Dieva cilvēki ir bijuši sarežģītās situācijās, un rīkojušies arī aplami. Arī Kristus nāca ļoti sarežģītā laikā, bet Dievs deva iespēju kalpot un pulcināt Baznīcu. Dievam nevajag mūsu gudrību un varu. Mēs gan gribam būt neatkarīgi.

Somijas valsts baznīcā ir kustība Gospel society, kas nevēlas kalpot kopā ar sievietēm. Viņi izvairās to darīt vismaz vienā altārī. Tur viņi piedzīvo represijas. Ir bijušas pat tiesas prāvas.

Bet viņi vairāku iemeslu dēļ vēlas palikt Valsts baznīcā, jo ir pierasts, tā ir mūsu baznīca, cilvēki nāk un ir dažādi bonusi un labumi. Viņu bīskapi saka, lai viņi pievienojas citām luteriskajām baznīcām.

Latvijā ir līdzīga situācija. Kam vajadzīgi tie „nemiera” cēlāji!
Ar katru dienu viņiem kļūst grūtāk un grūtāk. Viņi ciena mūsu nostāju, bet nevēlas tajā līdzdalīties. Bet nākotne rādīs. Es nezinu vai daudzi pievienosies.

Visbeidzot e-BAZNICAs tradicionālais jautājums: Jūsu domas par internetu.
Internets ir kā vesela pasaule ar labām un sliktām lietām. Bet to var lietot labiem mērķiem. Tur var atrast informāciju un izplatīt Dieva vārdu.

Iespējams tev ir lasītāji, kuri nenāk uz tavu baznīcu un nelasa tavas grāmatas. Tu vari aizsniegt šos cilvēkus, kā arī tos, kam internets ir vienīgā iespeja uzklausīt Dieva vārdu. Piemēram, ir valstis, kur aizliegta kristīgā ticība un literatūra.

Mēs pateicamies Dievam par šo līdzekli, iespēju un izaicinājumu.

Turpinājumā – Kas vainas Markku Särelä grāmatai „Kristīgā mācība?” »