Dieva dotu notikumu atmiņas
Un Dāvids prasīja Ahimeleham: “Vai tev nav pie rokas kāds šķēps vai zobens? .. Priesteris atbildēja: “Redzi, filistieša Goliāta zobens, kuru tu Terebinšu ielejā nokāvi, tas ir še drēbē ietīts aiz efoda; ja tu to gribi ņemt, tad ņem ..” Tad Dāvids teica: “Cita tāda nav, kas būtu tam līdzināms, dod man to!” [1.Sam.21:8-9]
Savās bēgļu gaitās Dāvids nebija paņēmis līdzi zobenu, tāpēc viņš lūdza palīdzību priesterim Ahimeleham, – varbūt viņam ir kāds ierocis. Izrādījās, ka bija saglabāts milža Goliāta zobens un Dāvids to varēja iegūt.
“Dod man to,” teica Dāvids. “Cita tāda nav, kas būtu tam līdzināms.”
Kāpēc Dāvids bija tik aizkustināts, dzirdēdams par Goliāta zobenu? Ja labi padomā, nav nemaz tik grūti to saprast. Dāvidam šī ziņa atsauca atmiņā vienu no viņa mūža spilgtākajiem brīžiem. Ieraugot Goliāta zobenu, Dāvids atcerējās, kā karapulku Dieva vārdā viņš bija devies pret ienaidnieku un Tas Kungs viņam piešķīra uzvaru.
Skaistām atmiņām ir brīnišķīgs spēks. Sarežģītos un grūtos dzīves brīžos domas par bērnības mājām ir sildījušas daudzu cilvēku sirdis. Atmiņas par saules pielietām vasaras dienām nereti ir devušas spēku grūtībās un ciešanās nonākušiem cilvekiem.
Taču vēl lielāku spēku un mierinājumu spēj sniegt Dieva dotu notikumu atmiņas. Bībele mums stāsta par ticības tēvu, patriarhu, uzstādītiem piemiņas akmeņiem. Piemēram, Jēkabs Bētelē uzcēla piemiņas akmeni, kas viņam un citiem atgādināja par reiz piedzīvoto Dieva atklāsmi [1.Moz.28:18-19].
Glabā savas svētās un dārgās atmiņas! Neaizmirsti brīžus, kad Tas Kungs tev piešķīra īpašu svētību! Iespējams, ka spēcīgākie pārdzīvojumi mums ir bijuši tieši jaunības gados. Glabā šīs atmiņas! Uzcel piemiņas akmeņus, ceļa zīmes un ceļa rādītājus. Neaizmirsti ceļu un taku, pa kuru esi gājis! [Jer.31:21]
Bet atceries arī, ka cilvēks nevar dzīvot tikai no atmiņām. Tev ir jāsastop Tas Kungs ik dienu no jauna, arvien jaunās situācijās. Dievs ir uzticams, Viņš paliek nemainīgs mūžīgi mūžam!
Ieskaties