8. svētdienā pēc Vasaras svētku atsvētes

Sargaities no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki. No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt. Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu. [Mt.7:15-21]

Mīļie draugi, nolasītais evaņģēlijs pieder pie pirmās lūgšanas, kuru mums mācījis Kungs Jēzus Kristus: Mūsu Tēvs Debesīs, svētīts lai top tavs vārds. Jo Dieva vārds jau pats no sevis ir svēts, tomēr mēs lūdzam šajā lūgšanā, lai tas top svēts arī pie mums. Tas notiek, kad Dieva vārds tiek šķīsti un skaidri mācīts, un mēs, svētīgi, kā Dieva bērniem klājas, pēc tā dzīvojam. Bet kas citādi māca un dzīvo, nekā Dieva vārds māca, tas nesvētī Dieva vārdu mūsu vidū. No tā pasargi mūs, mīļais Dievs, Debesu Tēvs!

Šajā evaņģēlijā Kungs Jēzus Kristus mums māca neticēt katram, kas uzdodas vai sakās mācītājs esam, lai Dieva vārds pie mums netiktu nievāts. Viņš viltus mācītājus ar savu darbu un ticību mūs tā ataino, it kā mēs tos būtu viņu drēbēs un uzvalkos redzējuši.

Līdzās tam Viņš arī māca, lai nepieviļamies ar savu lielīšanos sacīdami: Kungs, Kungs, ak Jēzu, ak Kristu! Tas nav pietiekami, ja gribi patikt Dievam. Tev no visas sirds jātiecas uz to, ka vari rīkoties saskaņā ar Dieva prātu. Ko Dievs no tevis grib un tev pavēl, to tev būs darīt, ja tu gribi patikt Dievam. Un tad top Dieva vārds svētīts mūsu vidū.

Tādu žēlastību mēs lūdzam Dievam dziedādami:

Tavs augstais vārds lai svētīts top,
To šķīstu mācīb` pie mums kop,
Ka mēs pēc tās vien dzīvojam,
Kā pieder Dieva pulciņam,
No viltus vārdiem sargāmies,
Dod apallošiem atgriezties.

Mēs gribam klausīties un no Jēzus Kristus mācīties: Kā mums sargāties no viltus praviešiem un darīt Dievam pa prātam.

Tavs it tas spēks un valstība,
Lai tavus darbus darām,
Lai aug pie mums tā ticība,
Ka uz tev ļauties varam,
Uzturi tavu Vārd`, ak Dievs!
Ka pie tā cieti turamies,
Ak, Dievs Kungs, esi žēlīgs. Āmen.

Kungs Jēzus Kristus saka: Sargieties no viltus praviešiem.

Daudzi ir kas māca, bet ne visiem ir vienāda mācība. Cits māca Dieva vārdu pareizi, un rāda jums, kā būs iet šauro Debesu ceļu, bet cits māca netiklu mācību pret Dieva vārdu, un rāda ceļu, kas ir plats un ved ellē. Tāpēc sargieties no viltīgiem mācītājiem.

Dieva draudzē arvien ir bijuši un vēl šajos laikos rodas viltīgi mācītāji. Tāpēc Dievs liek sacīt saviem ļaudīm caur savu kalpu Mozu: “Kad tavā vidū celtos pravietis vai sapņotājs, kas tev ļautu redzēt zīmes un brīnumus, un šī zīme vai brīnums, uz kuru viņš aizrādījis, tiešām piepildītos, un viņš sāktu tevi skubināt: iesim un sekosim svešiem dieviem, ko tu nepazīsti, un tiem kalposim,- tad tev nebūs klausīt šā pravieša vārdiem, nedz arī sapņotāju sapņiem, jo Tas Kungs, jūsu Dievs, jūs pārbauda.” [5.Moz.13:2-4]

Šeit tu gana skaidri dzirdi, ka mums nebūs dzirdēt tādu mācību, nedz tam klausīt, kas māca nepareizi, lai arī viņš lielījies ar lieliem brīnumiem, un pat, ja šie brīnumi notiktu, par ko viņš runājis un solījis. Apustulis Pāvils arī saka: “Vēlākos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un dēmonu mācībām, padodamies melkuļu liekulīgajiem vārdiem.” [1.Tim.4:1-2]

Šos vārdus, diemžēl, šajos laikos mēs piedzīvojam, jo šie ir pēdējie laiki, mēs tos esam piedzīvojuši.

Tā kā viltīgi mācītāji arvien radušies un joprojām rodas, tur, kur ir Dieva draudze, tam mums labi jāņem vērā šo Kunga Jēzus Kristus mācību, kad Viņš saka: Sargieties no viltus praviešiem.

Šo mācību jāņem vērā pašvaldībām [kungiem]. Tām labi jālūkojas, lai nepareiza mācība un viltīgi mācītāji neielavās viņu teritorijā, un, lai ļaudīm tiek mācīta īstena un taisna Dieva vārda mācība.

To darīja svētais ķēniņš Jošafāts, kas aizdzina no savas zemes viltīgus mācītājus, un iecēla Israēlā citus par Tā Kunga tiesu un izšķirt strīdus lietas, un pavēlēja tiem mācīt ļaudis turēties pie Tā Kunga. [2.Laik.19:8-10]

Dievs ir kungiem uzticējis ļaudis un viņu dvēseles, un pastarā dienā vaicās, ne vien, kādu darbu un nodokļus viņi saņēmuši no saviem ļaudīm, bet arī, kā viņu ļaudis ir dzirdējuši Dieva vārdu un vai tas viņiem mācīts pareizi. Tāpēc kungiem šeit ar platām acīm jāuraugās vai viņu ļaudis un saime netiek pievilti ar kādu nelietīgu mācību.

Arī jūs, ļaudis, ņemiet vērā šo Kunga Jēzus Kristus mācību vērā, un sargieties no viltus mācītājiem, un neklausiet, ko viņi jums nepareizi māca. Viņi ir lielā viltnieka, velna, samaitāti un grēkodami paši sevi un arī citus notiesā. [Tit.3:11]

Evaņģēlists Jānis māca tā: “Ja kāds nāk pie jums un nesludina šo mācību, tad neuzņemiet viņu savās mājās un nesveiciniet viņu. Ja kas viņu sveicina, ņem dalību viņa ļaunajos darbos.” [2.Jņ.10-11]

Turies pie mums un klausi tos, kas tev rāda vienīgi Jēzus Kristu, jo ir “viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem,” [1.Tim.2:5] un “mums ir aizstāvis,” [1.Jņ.2:1] “kas arī mūs aizstāv” [Rom.8:34] Tikai caur Viņu, un ne caur citu, lai tas būtu, kas būdams, vienīgi caur Jēzus Kristu mēs tiekam pie Tēva Debesīs. “Jēzus saka: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.”” [Jņ.14:6] Vienīgi Jēzus Kristus ir tas, kas izdzēšu tavus noziegumus. [Jes.43:25] “Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana.” [Ap.d.4:12] “Par Viņu (Kungu Jēzu) liecina visi pravieši, ka ikviens, kas tic uz Viņu, Viņa Vārdā dabū grēku piedošanu.” [Ap.d.10:43]

Kas citādi māca un norāda uz Pēteri, Jāni, Jēkabu vai jaunavu Mariju, ka tev būs tos pielūgt, viņam netici, jo tā ir viltus mācība, un tas, kas tevi tā māca, ir viltus mācītājs. “Daudz ciešanu sagaida tos, kas pielūdz elkus, svešus dievus,” saka ķēniņš Dāvids. [Ps.16:4]

Tāpēc paliec pie Dieva vārda un neļaujies pievilties. Lūdz Dievu, lai Viņš grib tevi pasargāt no viltus mācītāja. Saki: Kungs, “neieved mūs kārdināšanā.” [Mt.6:13] “Cik bieži man atskanēja Tavs vārds, es to uzņēmu kā barību, un tas man bija par svētlaimību un sirds līksmību.” [Jer.15:16] “Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.” [Ps.119:105]

Dievs, patur mūs pie sava vārd`
Stāv pretī tiem, tos zemē spārd`,
Kas Kristu, tavu Dēlu, liedz,
Pēc Viņa goda krēsla sniedz.

Kas arvien Dievu tā no sirds pielūgs, tos tik viegli netaps velna un viņa kalpu pievilts.

Šeit kāds varētu domā un vaicāt: Es esmu arājs un neesmu daudz lasījis grāmatas, nedz protu lasīt. Kā tas es varu pazīt viltus mācītājus? Man liekas, ka viens mācītājs mācītājs māca Dieva vārdu tik pat labi, cik otrs.

Kas tā domā, tam šeit atbild Jēzus Kristus un apraksta viltus mācītāju, ka ātri tādu var atpazīt. Viņš saka tā: “No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu. Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.” [Mt.7:16, 21-23]

Šeit tu dzirdi, ka pēc kā tev būs atpazīt viltus mācītājus. Viņi gan lielās, ka piesauc vienīgi Kungu Jēzu un visiem redzot saka lūgšanas, bet tomēr viņi nedara to, ko Dievs viņiem pavēl. Mute viņiem ir pilna ar Dieva vārdu, bet sirds tukša. Par tādiem savā laikā gaudās pravietis Jeremija, jo tie brēca: “Šis ir Tā Kunga nams, Tā Kunga nams, Tā Kunga nams!” [Jer.7:4] Tomēr tie negribēja darīt tā, kā Dievs tos mācīja, un ko no viņiem gribēja. Viņi kliedza un atbildēja svētajam pravietim: “Tiem vārdiem, ko tu mums runāji Tā Kunga Vārdā, mēs negribam klausīt! Mēs izpildīsim savu solījumu, ko esam devuši, nest kvēpināmos un dzeramos upurus debesu ķēniņienei, kā mēs un mūsu tēvi, mūsu ķēniņi un virsnieki to darījuši Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās!” [Jer.44:16-17]

Tādi pat lielībnieki bija Jēzus laikā farizeji un Rakstu mācītāji. Tādēļ viņi tika saukti par liekuļiem jeb viltniekiem, [Mt.15:7] kas skaitīja garas lūgšanas uz ielu stūriem, kur cilvēki tos var labāk redzēt. Pareizi Jesaja par viņiem bija pravietojis: “Šī tauta Man tuvojas tikai ar savu muti un Mani godā tikai ar savām lūpām, bet ar savu sirdi ir tālu nost no Manis.” [Jes.29:13]

Viltus mācītāji ir tie, kas lielās un saka, ka dara lielus brīnumus un māca krāšņu mācību. Tie lepojas ar saviem darbiem, un iedomājas ar tiem izpelnīties Debesis no Dieva. Viņi paļaujas uz saviem darbiem, bet tā ir viltīga lieta. Lai viņi saka, ka ir daudz grāmatas rakstījuši, daudz brīnumu darījuši, daudz velnus izdzinuši, tomēr viņi nevarēs pastāvēt Dieva priekšā, un šāda lielīšanās viņiem nenieka nepalīdzēs. Debesis tiks viņiem aizslēgtas.

Jēzus viņiem atbildēs bargi: “Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.” Kāpēc jūs esat atkāpušies no mana Vārda, un neesat tā mācījuši, kā Es pats esmu mācījis mācību, kuru esmu apstiprinājis ar brīnumiem? Jūs tagad lielāties ar citiem brīnumiem, kas ir klaji meli. Es negribu par jums zināt un jums parādīt žēlastību.

Tāpēc pielūko, tu, labi, kam tu tici, un netici ik katram, kas lielās. Lai tu netopi pievilts.

Ja viņš māca tā, kā mācīja Jēzus Kristus, svētie pravieši un apustuļi mūs ir mācījuši, un kā mēs, paldies Dievam, mācām, tad uzņem viņu, klausi viņu, un kā viņš māca, tā tu tici, dari un dzīvo, tad tu Dievam patiksi.

Bet mācieties šeit vēl to, ka tevi nepieviļ tie, kas ārēji ļaudīm rādās rāmi un godīgi, bet savā sirdī ir blēži.

Vai nav dažs, kas prot krāšņas lūgšanas un dzied Dieva dziesmas, jā, iet pie Dievgalda, bet ir ļaundaris, kas savu negantību parāda pie ļaudīm, lopiem un labības. Kad viņu ved pie tiesas, tas viņš lielās, ka darījis labu, nevis ļaunu.

Dažs, būdams baznīcā, liekas Dievu pielūdzam un tā nopūšas, ka notrīc visa baznīca, un vēl saka – Ak, Kungs Jēzus, Ak, Kungs Jēzus Kristus, bet vēlāk krogū vai citā vietā no viņa mutes skan vienīgi bezkaunīgi vārdi, lāsti, strīdi un lamas tā, ka godīgam cilvēkam ausis novīst.

Vai tie nav viltnieki, kas pieviļ sevi un citus? Sargies no šādas viltības, jo tu šeit dzirdi, ko Jēzus Kristus saka tādiem viltniekiem. Tiem būs kā prauliem, sapuvušiem kokiem, tikt nocirstiem un iemestiem elles ugunī.

Ko dara saimniece, staigājot pa savu dārzu, un redzot vienā vai citā dobē kādu nātri vai citu nezāli starp kāpostiem, lokiem vai citām Dieva dāvanām? Vai viņa to tūdaļ neizrauj, nemet pie zemes un ar kājām nesamin? Tāpat Dievs nežēlos tos, kas kā nātres izslejas starp labu zāli, starp godīgiem Dieva bijātājiem, un vēlāk dzeļ kā uguns, un samaitā arī taisnus cilvēkus, un tos ar savu netiklo mācību un dzīvošanu apmētā kā ar augoņiem. Tos, es saku, Dievs izraus, aizmetīs, samīdīs ar kājām, un iegrūdīs elles ugunī, sacīdams: Es jūs nekad neesmu pazinis.

Debesu valstībā ieies tas, saka Kungs Jēzus Kristus, kas dara Debesu Tēva prātu, proti, dara to, ko Debesu Tēvs grib, kas Viņam patīk, un ko Viņš pavēl.

Mūsu prāts neder nenieka. Tas ir caur un cauri grēka samaitāts un dzenas vienīgi grēkot. Tāpēc mums nebūs seko mūsu pašu prātam un tā pievilties, jo tā mēs nonāksim lielā nelaimē, bet mums būs darīt Dieva prātu, tad mēs ieiesim Debesu valstībā.

Kas tad nu ir Dieva prāts? Ko Dievs grib no mums?

Kam ir ausis dzirdēt, tas lai šeit klausās.

Pirmkārt, Dievs grib, ka atstājam grēkus. Jo tā Viņš saka caur pravieti Ecehiēlu: “Vai tad Man kaut kā īpaši patīk bezdievja nāve, un ne gan tas, ka viņš novēršas no sava ļaunā ceļa un dzīvo?” [Ec.18:23] “Es nebūt nepriecājos par tā nāvi, kam jāmirst, tādēļ atgriezieties, tad jūs dzīvosit.” [Ec.18:32] Un ķēniņš Dāvids saka: “Tu neesi Dievs, kam patīk bezdievības pilna cilvēka daba. Kas ļaunu dara, lai netuvojas Tev.” [Ps.5:5] Arī svētais Jānis (Kristītājs) saka un māca: “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.” [Mt.3:2] “Bet, ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, tad jūs visi tāpat iesit bojā.” [Lk.13:3] saka Jēzus Kristus. Un apustulis Pēteris māca, sacīdams: Tas Kungs negrib, “ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās.” [2.Pēt.3:9]

Lai nu katrs klausās, kas ir Dieva prāts un kas tam jādara, ja grib nonākt Debesīs, jo citādi Dievs viņam sacīs: Es tevi esmu aicinājis, bet tu negribēji nākt, tāpēc atkāpies no manis, es negribu uzlūkot tādu nepaklausīgo, Es tevi neesmu pazinis.

Otrkārt, Dieva prāts ir, kad Viņš grib, lai ticam Jēzū Kristū, Viņa Dēlā, jo Viņā ticēdami mēs nākam Debesīs un topam svēti.

Dievs savu Dēlu ir tādēļ sūtījis, lai mūs atpestītu no grēkiem, un ar savu nāvi Viņš mūs atpestītu no mūžīgas nāves, mūs ar Dievu saderētu un salīdzinātu, ar savām asinīm mūs šķīstītu, darītu mūs svētus bez jebkādiem mūsu pašu nopelniem, un celtu mūs Debesīs.

Šo žēlastību Dievs liek mums dāvāt caur sava svētā Evaņģēlija vārdu, lai visi cilvēki to tic un ar to iepriecinās. Jo tā Jēzus Kristus pats saka: “Tāda ir Mana Tēva griba, lai ikvienam, kas skata Dēlu un Viņam tic, būtu mūžīgā dzīvība.” [Jņ.6:40] Nikodēmam, kas nāca pie Viņa naktī, gribot mācīties kā tapt par Dieva bērnu, Kungs Jēzus Kristus sacīja: “Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” [Jņ.3:16]
“Bet bez ticības nevar patikt.” [Ebr.11:6] saka Dieva vārds.

Treškārt, Dieva prāts ir, ka pareizi un godīgi dzīvojam pēc desmit Dieva Baušļiem, katram būs mīlēt, cienīt Dievu un Viņa vārdu, un tam ticēt, sargāties no grēkiem, mīļi, lēni, rāmi, godīgi, pieticīgi, taisni un žēlsirdīgi dzīvot ar savu tuvāko, un labprāt tam palīdzēt un dot.

Dievs grib, ka to nevien māca, bet tā arī dara.

Svētais apustulis Pāvils raksta: “Tāda ir Dieva griba – lai jūsu dzīve būtu svēta. Atturieties no netiklības! Zinait, ka ikvienam jāglabā sava miesa svētumā un godā, bet ne kaislē un kārībā, kā to dara pagāni, kas nepazīst Dievu.” [1.Tes.4:3-5] Apustulis Pēteris saka tā: “Tāda ir Dieva griba, ka jūs, labu darot, apklusinātu neprātīgu cilvēku nezināšanu.” [1.Pēt.2:15] Tāpēc kalpojiet bezbailīgi “svētumā un taisnībā Viņa priekšā visas mūža dienas.” [Lk.1:74-75] Jūs nosauks par “par taisnības kokiem, kas Tā Kunga dēstīti Viņam par godu.” [Jes.61:3] Tāpēc nesiet labus augļus. “Mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.” [Ef.2:10] Dievs jūs pamāca un piesūt arī pa nelaimei. Kāpēc? “Lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā, gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu.” [Tit.2:12-13]

To visu jums būs darīt labprāt, un ar priecīgu sirdi.

Jums būs tuvoties Dievam, [Jer.30:21] ka bez viltus varat sacīt līdz ar Kristu: “Man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs, un Tavi likumi ir ierakstīti dziļi manā sirdī.” [Ps.40:9] Mans prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem un dienām un naktīm domāju par Viņa bauslību. [Ps.1:2]

Lai jums ir prieks darīt to, kas ir taisnīgs, [Sal.pam.21:15] tad Dievam atkal būs uz jums labas prāts un patikšana, un Viņš priecāsies par jums. Jēzus Kristus jūs mīlēs kā savus brāļus un māsas.

Viņš dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Viņu mīl un tur Viņas baušļus. [2.Moz.20:6] Jā! Taisnie dzīvos mūžīgi. [Sal.gudr.5:16]

Dod mums to, ak, žēlīgais Dievs, caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu un Pestītāju. Āmen.