Vieta, kas jebkurā ziņā ir sveša

Visa Bībele vēlas būt vārds, kurā Dievs vēlas lai Viņu atrodam.

Ne vieta, kas mums jau no paša sākuma būtu patīkama vai jau no pirmā brīža saprotama, bet gan vieta, kas mums ir pilnīgi nepazīstama, kas mums ir pavisam derdzīga. Bet tieši šī ir vieta, ko Dievs ir izvēlējies, lai mūs satiktu.

Tā es lasu Bībeli. Es lasot jebkurā vietā jautāju, ko Dievs šeit saka mums? Un es lūdzu Dievu, lai viņš mums rāda, ko Viņš grib mums teikt.

Tātad, mēs nemaz vairs nedrīkstam meklēt vispārīgas, mūžīgas patiesības, kas atbilstu mūsu pašu mūžīgajai būtībai un kā tāda būtu atklājamas. Bet mēs meklējam pēc Dieva gribas, kas mums ir pilnīgi sveša un derdzas, kura ceļi nav mūsu ceļi, un kura domas nav mūsu domas (Jes.55:8), kas mūs liek zem krusta zīmes, kurā beidzas visi mūsu ceļi un mūsu domas.

Dievs ir kas pavisam cits kā tā sauktā mūžīgā patiesība. ..Tā arvien ir mūsu pašizdomātā patiesība, tāda kādu mēs to vēlamies.

Tātad nepaliek nekas cits kā izvēle, vai mēs vēlamies uzticēties Bībeles vārdam vai arī nē, vai mēs vēlamies, lai tas mūs tur tā, kā neviens cits vārds dzīvē un nāvē. Un es ticu, mēs tikai tad būsim patiesi priecīgi un mierīgi, ja būsim veikuši šo izvēli.