Brīnišķīgs, neizsakāms un nenovērtējams
..lai pasaule atzīst, ka Tu esi Mani sūtījis un viņus esi mīlējis tāpat, kā Tu Mani esi mīlējis. [Jņ.17:23]
Ir divas lietas, ko Jēzus šeit īpaši izceļ.
Pirmkārt, mums, kas esam nākuši pie ticības ar apustuļu pasludinājumu, un tiem, kam ikdienas jānāk pie šīs pašas ticības, šajā ticībā ir jābūt vienam (vienotiem kā vienam veselumam).
Otrkārt, ar šo vienību pasaulei tiktu atklāts, ka Kristus bija Tēva sūtīts, un, ka esam Viņa mīlēti.
Šīs divas lietas, proti, Vārds un ticība, ir visa pamats. Tas, kurš tās zaudē, zaudē visu. Vairs nav cita padoma vai palīdzības. Nelīdzēs arī pasaulīgs krietnums. Visi darbi un visa dzīve, lai cik nevainojami tie šķistu, būs veltīgi. Vienība ir pazaudēta, Kristus ir zaudēts, un nav vairs iespējams iepazīt nedz Vārdu, nedz Tēvu.
“Viņus esi mīlējis tāpat, kā Tu Mani esi mīlējis.” Lūk, kam ir jānāk no Tēva un Vārda pazīšanas – ka mūsu sirdis ar prieku un bez šaubām būtu iespējotas sacīt, ka mēs esam Dieva bērni un mums ir laipns Tēvs.
Tas ir Kristus savādais darbs – pilnībā pārliecināt mūs ar savu Vārdu, ka varam sev apsolīt visu Dieva mīlestību un žēlastību – pat to mīlestību, ar kuru Viņš mīlējis savu vienpiedzimušo Dēlu Kristu kopš pasaules pirmsākuma, šo nenovērtējamo un mūžīgo mīlestību, kura nav izprotama neviena cilvēka sirdij.
Tas ir brīnišķīgs un neizteicams gods, kas mums ir dots Kristū, bet tagad tikai un vienīgi Vārdā un ticībā, līdz beidzot mēs nonāksim pilnīgā priekā mūžīgajā dzīvē.
Ieskaties