Kurš kuru?

Vai Jāņa Atklāsmes grāmata 3:20 neliecina, ka Kristus aicina atvērt mūsu siržu durvis Viņam un pieņemt Viņu par savu Pestītāju?

“Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani.” (Atkl.3:20)

Šie Jāņa Atklāsmes grāmatas vārdi ir ņemti no Kristus brīdinājuma Lāodikejas draudzei. Lāodikejas draudze bija materiāli bagāta, bet garīgi kļuvusi remdena, nabadzīga un nožēlojama. (17.p.) Tādēļ Kristus tai iesaka pirkt no Viņa patieso garīgo bagātību, lai draudzē atkal iedegtos ticības liesma un tā atgrieztos pie Kristus. (18.p.) Pats Kristus stāv draudzes durvju priekšā un klaudzina un šī klaudzināšana izpaužas kā pārmācība. (19-20.p.). Līdz šim Kristus vērsās pie visas draudzes, bet tagad Viņš vēršas pie katra atsevišķa draudzes locekļa: “Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara…”

Kristus mīlestība izpaužas kā pārmācība. Viņš negrib zaudēt savu draudzi. Lai gan kopumā tā ir aizgājusi maldu ceļos, Kristus tagad apelē pie katra atsevišķā kristieša, aicinot ikvienu atgriezties no remdenības un paļaušanās uz materiālām bagātībām. Ja kāds, piedzīvojot šos pārbaudījumus, sapratīs, ka šādā veidā viņu uzrunā Kristus un atgriezīsies, tad Kristus ieies pie viņa un paliks ar viņu sadraudzībā. Tādējādi vismaz daži kristieši no Lāodikejas draudzes tiks izglābti. Tāds ir īsumā šīs Rakstu vietas saturs.

Tādad Kristus šeit nevēršas pie neticīgajiem, bet pie kristīgas draudzes jeb kristiešiem. Viņš neaicina Lāodikejas draudzes locekļus kļūt ticīgiem, bet gan atgriezties no konkrētiem grēkiem. Tā ir parasta lieta, ka kristīgā draudzē vēl joprojām tiek sludināta arī bauslība, lai spiestu ticīgos atgriezties no grēkiem un meklēt patvērumu pie Kristus. Neviens neticīgs cilvēks nespētu pats ar savu gribas spēku pievērsties Kristum un ticēt Viņam. Taču kristieši, no kuriem Svētais Gars jau ir padzinis velnu un kuri jau pieder Kristum, spēj sadarboties ar Svēto Garu, pretoties sava vecā cilvēka iekārēm, nožēlot savus grēkus un atgriezties pie Kristībā saņemtās žēlastības.

Tieši to darīt Lāodikejas draudzes locekļus ar bauslības draudiem mudināja Kristus. Taču, zinādams, ka pat ticīgo garīgais spēks ir ļoti ierobežots, Viņš tūdaļ nāk tiem Pats palīgā ar Evaņģēliju, apsolīdams tiem savu klātieni un sadraudzību. Tātad patiesībā Kristus šajā pantā aicina patiesi ticīgos nošķirties no atkritušajiem, remdenajiem, kas tiks izspļauti, un palikt sadraudzībā ar savu Kungu. Tikai tiem, kas paliek kopā ar Viņu, Kristus saka: “Tam, kas uzvar, Es došu sēdēt pie Manis uz Mana goda krēsla, tā, kā Es esmu uzvarējis un sēdu pie Mana Tēva uz Viņa goda krēsla.”

Un tad vēlreiz Kristus uzsver katra kristieša personisko atbildību: “Kam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm.”