Baudīt Dieva vārdu
Ja jūs esat baudījuši, ka Tas Kungs ir labs. [1.Pēt.2:3]
Nepietiek ar to, ka vienreiz dzird Evaņģēliju, to ir jādara arvien, lai mēs izaugtu. Pēc tam ticība ir stipra, pēc tam ikvienu vajag apgādāt un pabarot. Bet tas nav teikts tiem, kuri nav dzirdējuši Evaņģēliju, tie nezina, kas ir piens un kas ir vīns. Tāpēc viņš piebilst: “ja jūs esat baudījuši, ka tas Kungs ir labs”. It kā viņš sacītu: kas to nav baudījis, tam tas neiet pie sirds, tam tas nav salds. Bet kas to ir izmēģinājuši, tie allaž nodarbojas ar šo barību un ar Dieva vārdu, tiem tas patiesi garšo un tas viņiem ir salds.
Bet “baudīt” nozīmē to, kad es no sirds ticu, ka Kristus man ir dāvājis sevi un ir kļuvis mans un mani grēki un nelaimes ir Viņa grēki un nelaimes un nu Viņa dzīvība ir manējā. Kad tas iet pie sirds, tad tas garšo. Jo kā man par to var nebūt prieks un līksme? Es taču kļūstu tik sirsnīgi priecīgs, kad man draugs uzdāvina simt guldeņus.
Bet tie cietsirdīgie ļaudis, kuri dzīvo paši savā svētumā, balstās uz saviem darbiem un nejūt savus grēkus un nelaimes, tie to nebauda. Kurš sēž pie galda un ir izsalcis, tam labi garšo viss. Bet kurš pirms tam ir paēdis, tam negaršo nekas, bet gan viņam par vislabāko ēdienu ir riebums. Tāpēc apustulis saka tā: “Ja jūs esat baudījuši, ka tas Kungs ir labs”. It kā viņš sacītu: ja jūs to neesat baudījuši, tad es sludinu veltīgi.
Ieskaties