Baltijas evaņģelizācijas konference – Šodien

Baltijas evaņģelizācijas konferences atklāšanā, ar organizatoru gādību un rūpēm, piedalījās arī kristīgā medija e-BAZNICA pārstāvis e-ntuziasts gviclo. Konference sākās vakar, turpinās šodien un noslēgsies rīt. Vieta feina – viesnīcā RADISSON SAS.

Konference ir domāta mācītājiem un evaņģelizācijas darbā iesaistītiem kalpotājiem, lai kopīgi pievērstos Tā Kunga piešķirtajām iespējām iepazīstināt mūsu paaudzi ar Kristus vārdu, lai kopīgi lūgtu un būtu Evaņģēlija sadraudzībā. Galvenais mērķis ir nākamajā Dieva žēlastības 2010. gadā no 5. līdz 7. novembrim Rīgā rīkot Cerības festivālu. To uzņemas darīt Billija Grehema Evaņģelizācijas asociācija. Igaunijā pagājušajā gadā festivālu apmeklēja ap 30 000 cilvēku un par to runāja visi mediji valstī. Tas ir, tā teikt, vērienīgs pasākums ar vienu vienīgu mērķi – pasludināt Jēzu Kristu, mūsu Kungu un Pestītāju.

Tagad pāris vārdu par atklāšanu.

Sakumā tradicionālā vietu ieņemšana un sasveicināšanās ar paziņām. Šāda tāda – klusāka vai skaļāka – pajokošana un pasmiešanās. Īsi pirms sākuma ieradās arī svarīgi lēnīgais, kuram vietu ierādīja cienīgi korektais.

Peridodiski bija mūzikas makslinieku priekšnesumi.

Runas patīkami pārsteidza Viņa e-xelenci e-kardinālu gviclo. Tās bija tiešs turpinājums viņa piesevis pārdomām čalojošās simfonijas fonā. Tiesa, runāts tika, galvenokārt, par kristieša darbošanos kā starpnieku Dieva darbu nešanā pasaulei, nevis par Dieva darbošanos, kas savu darbu paveic ar pasludināto Vārda un sniegto Sakarameta starpniecību.

Pirmais runāja Pētris Sproģis. Viņš stāstīja, ka padomju laikos viss bija deficīts. Ja uzzināja par pievedumu, tad bija jāzvana draugiem un jāskrien stāvēt rindā. Lūk, tas mums arī jādara. Pavisam vienkārši pateikt citiem labo vēsti – evaņģēliju. Kāds iespējams nodzīvo visu dzīvi nevienam to nepateicis. Un pats galvenais – jārunā nevis par evaņģelizāciju, bet gan par ko lielāku – kas liek evaņģelizēt, jo savādāk nemaz nevar.

Dalībniekus uzrunāja arī eminence Jānis Vanags, sākot ar apustulisko sveicienu. Viņš sāka ar sērīgu noti. Latvija esot postkristīga valsts, par kuru raud pat debesīs. Dievam, kurš citkārt līksmo par katru atgriezto, tagad jāraud par novēršanos un pazudināšanu un mūžīgo bojāeju.

Bet Kristus mums uzticas vairāk nekā mēs paši sev. Viņš mūs darījis par Savu miesu, uzticējis turpināt Viņa darbu, kas iesākās ar Dieva iemiesošanos un dzimšanu Jēzū Kristū.

Kristus saka – Es esmu vīna koks, jūs tie zari. Proti, Kristus ir VISS vīna koks – gan sakne, gan stumbrs, gan zari, bet mēs esam šī koka zari. Draudzes vajātājam Saulam, kurš vēlāk kļuva par apustuli Pāvilu, Kristus sacīja – Saul, kāpēc tu MANI vajā? Viņš nesacīja, kādēļ tu vajā manu draudzi, bet gan – kāpēc vajā Mani, proti, manu miesu – Baznīcu.

Tā, arhibīskapaprāt, Kristus mums uzticas – lai nesam postkristīgajā sabiedrībā to, ko Viņš piepildījis pie krusta.

Visbeidzot uzrunas vārdus un vēlāk arī garāku runu sacīja pasākuma krusttēvs Viktors Hamms, kas ir Billija Grehema Rietumeiropas Evaņģēliskās asociācijas kalpošanas direktors.

Pasaule ir lielā postā. Grēks šķir cilvēku no Dieva, vairāk nekā Lielais kanjons divus krastus, vairāk nekā viena galaktika šķirta no otras. Grēks ir lielāka slimība, nekā visas ārstu atklātās 20 000 pasaules slimības kopā, no kurām 2/3 nav izārstējamas.

Viņš sacīja, ka visa centrā jābūt Jēzum Kristum. Šo pasauli neizmainīs nedz politiķi, nedz ekonomika, nedz cietums, nedz psihologi. Mūsu sirdī var ienākt un to izmainīt vienīgi Jēzus Kristus. Tādēļ šī ir konference tiem, kas grib dzirdēt par Kristu.

Kādēļ gan man ir jābūt jel kam citam, ja es varu būt evaņģēlija sludinātājs? Lai cik augsti un ievērojami nebūtu mani paziņas, lielākais prieks man ir par pazīšanos ar Dievu. Mums ir jāfokusējas un jākoncetrējas mūsu darbam. Mums tas ir jādara tagad. Šis nav laiks atpūtai, bet ražas ievākšanai. Neaprobežosimies ar tuvāko apkārtni, bet sludināsim visur un visās valodās, kādas vien mākam. Mēs esam vajadzīgi daudziem, kas neko nezina par Kristu.

Īsi sakot, viņš sacīja norādīja, ka:

• pirmkārt, evaņģelizācija ir attiecību atjaunošana ar Dievu Jēzū Kristū, kurš mira pie krusta un augšāmcēlās,
• otrkārt, mums ir dotas pilnvaras evaņģelizācijai, mēs esam aicināti,
• treškārt, evaņģelizācija ir daudzšķautnaina kā kristāls (bet vēsts ir un paliek viena),
• ceturtkārt, evaņģelizācijai jābūt koncentrētai (nav jālaiž kā pilotiem, kas aizlidoja labi tālu garām Mineapolisas lidostai),
• piektkārt, evaņģelizācija ir jāatbalsta,
• visbeidzot, evaņģelizācija ir jāizvērš un jāsvin.

Tādas nu ir konferences iedvesmas, kas mūs vadīs pretī nākama gada festivālām, kad varēsim reāli iefanot par Jēzu Kristu, kas ir atņēmis mūsu grēkus, un dāvājis mums mūžīgo dzīvību.

Viņam lai viss gods un slava mūžīgi.