Dažādi Svētā Vakarēdiena iestādīšanas vārdu varianti
Ikviens Bībeles students zina, ka evaņģēlisti mums sniedz atšķirīgus iestādīšanas vārdu variantus. Tādēļ mūsdienu ekseģēti ir daudz nopūlējušies, lai noteiktu patiesos vārdus, kurus lietoja Kristus, iestādot Svēto Vakarēdienu. Tomēr Krēmers pamatoti saka:
“Mēs nevaram noteikt, kas ir patiesie vārdi.”
Tomēr šie dažādie varianti nebūt neizslēdz Bībeles verbālo inspirāciju, bet gan to, ka “Kristus, iestādot Sakramentu, neatkārtoja vārdus vienā un tajā pašā, stereotipiskā formā” (Nosgens), tā kā visi evaņģēlisti tos citē pareizi, lai arī tie ir atšķirīgi.
Galu galā, atšķirīgie iestādīšanas vārdu varianti neatšķiras pēc to mācības. Par maizi teiktie vārdi vienbalsīgi apstiprina vienu un to pašu patiesību: “Tā ir mana miesa” (Mt.26:26; Mk.14:22; Lk.22:19; 1.Kor.11:24). Par biķeri sacītie vārdi atšķiras vairāk, taču arī apstiprina vienu un to pašu mācību. Matejs un Marks nepārprotami apzīmē asinis par sakramentālu dāvanu (Mt.26:28: “Tās ir manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai;” Mk.14:24: “Šīs ir manas derības asinis, kas par daudziem top izlietas”). No otras puses, Lūkas un Sv. Pāvila vārdi Svētā Vakarēdiena objektu apzīmē kā žēlastības līdzekli, proti, kā “jauno derību” vai “grēku piedošanu” (Lk.22:20: “Šis kauss ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums top izlieta;” 1.Kor.11:25: “Šis kauss ir jaunā derība manās asinīs”).
Tas, ka jaunā derība pamatā ir Dieva žēlīga grēku piedošana , ir skaidrs no nepārprotamām Rakstu vietām (sal. Jer.31:31-34 ar Rom.11:27: “Un šī būs mana derība ar viņiem, kad es dzēsīšu viņu grēkus;” arī ar Ebr.8:8-12; 10:16-17). Vecā Derība bija bauslības derība, kura pieskaitīja grēkus un sludināja pazudināšanu (2.Kor.3:9: “Pazudināšanas amats”); taču Jaunā Derība ir Evaņģēlija derība, kura piedod grēkus un pasludina pestīšanu caur Kristus asinīm (2.Kor.3:9: “Attaisnošanas amats”). “Attaisnošana” šeit apzīmē ticības taisnību jeb grēku piedošanu Kristus vārdā, jo tā tiek pretstatīta “pazudināšanai.” Luters šajā sakarā raksta:
“Kas tad vēl ir Jaunā Derība, ja ne grēku piedošana, Kristus nodrošināta un Sakramentā piedāvāta?”
Vārdi “manās asinīs” (Lūka, Sv. Pāvils) norāda uz iemeslu, kādēļ biķeris ir Jaunā Derība jeb grēku piedošana, jo biķeris ir Jaunā Derība Kristus asiņu dēļ, kas tajā tiek piedāvātas.
Ja tiek iebilsts, ka frāzē: “Šis kauss ir jaunā derība pateicoties manām asinīm” darbības vārds ir jāsaprot ar nozīmi simbolizē, tad mēs norādām uz tādām Rakstu vietām, kā Jņ.11:25: “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība,” un Jņ.6:63: “Mani vārdi [..] ir gars un dzīvība.” Saskaņā ar pirmo citātu, Kristus ne tikai simbolizē, bet arī patiesībā ir augšāmcelšanās un dzīvība, tādēļ ka šīs debesu dāvanas ir rodamas Viņā un Viņš pats tās piedāvā. Saskaņā ar otro citātu, Kristus vārdi ne tikai simbolizē garu un dzīvību, bet arī ir gars un dzīvība, jo tajos ir ietvertas un mums piedāvātas šīs debesu dāvanas. Tāpat arī kauss ne tikai simbolizē Jauno Derību, bet arī ir Jaunā Derība, jeb grēku piedošana, jo līdz ar Kristus izlietajām asinīm, kuras ir tajā rodamas, tas patiesi piedāvā grēku piedošanu, kuru mūsu Pestītājs mums nodrošināja ar savu krusta nāvi.
Šī ir tā skaidrā mācība, kuru Raksti māca iestādīšanas vārdos un kuru, attiecīgi, māca un apliecina arī luteriskā baznīca, neņemot vērā iebildumus, kurus šajā jautājumā izsaka cilvēka šaubu pilnais saprāts. Saskaņā ar luterisko mācību, iestādīšanas vārdi, neatkarīgi no tā, kā tie tiek citēti, visi izsaka vienu un to pašu cēlo patiesību, proti, ka ar, līdz un zem maizes un vīna, kas ir patiesi nesējs un saturošs līdzeklis, komunikants saņem Kristus patieso miesu un asinis, kas viņam dod žēlīgu grēku piedošanu (lai grēcinieki saņemtu apžēlošanu).
Ieskaties