Lūgšana divdesmit otrajā svētdienā pēc svētās Trijādības svētkiem
Kungs, Kungs, Stiprais Dievs, žēlīgais, sirdsmīļais un lēnprātīgais, un liels labdarībā un patiesībā, turošais labprātību pret daudziem tūkstošiem, piedodošais noziegumus, pārkāpumus un grēkus!
Mēs slavējam un teicam tavu bezgalīgo žēlastību, ka Tu tik lielā pacietībā panes mūs, nabaga grēciniekus. Tu noraksti mūsu neskaitāmos parādus, un vairs nepiemini tos.
Ak, cik gan nepateicīgi mēs būtu, ja to aizmirstu, un savam tuvākam nedarītu tā, kā Tu dari mums. Tu esi mums žēlīgs, lai mēs cits pret citu būtu žēlīgi. Tad pasargā mūs, žēlīgais Dievs, no tādas cietsirdības, ka neizturamies pret tuvāko bargāk, nekā Tu izturies pret mums.
Lai mēs labprāt piedodam saviem darba biedriem viņu pārkāpumus.
Kad mēs salīdzinām parādus, tad redzam, ka mūsu parādi tavā grāmatā ir daudz tūkstoš reižu lielāki nekā mūsu tuvāko parādi mūsu grāmatā. Lai mūsu cietā sirds runā pretim cik gribēdama, bet, kas grib būt tavs bērns, tam būs no sirds piedod savam brālim viņa pārkāpumus.
Mēs visi esam vāji cilvēki, un daudz ikdienas grēkojam. Kā mēs gribētu, lai cits dara mums, tā darīsim citiem.
Lēnprātīgais Jēzu! Māci mums šodien savaldīt savu sirdi, māci mūs mīlēt savus ienaidniekus, meklēt labu tiem, kas mūs lād, darīt labu tiem, kas mūs nīst, un lūgt par tiem, kas mūs kaitina.
Tā mēs būsim mūsu Debesu Tēva bērni un droši varam lūgt:
Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī no ļauna. Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.
Ieskaties