Katehisms vēsturē un šodien
Vārds katehisms Kristīgajā baznīcā ir pazīstams jau no senbaznīcas laikiem un neapsaubāmi ir saistīts ar Kristus pavēli kristīt visas tautas un tām mācīt visu Viņš pavēlējis (Mt.28:19-20).
Pirmais plašākais mums pieejamais katehisms no senbaznīcas laikiem ir Jeruzalemes Kirila katehisms, kas sarakstīts III gs. Pašu katehismu Kirils definē kā no Bībeles ņemtu ticības pamatjautājumu izklāstu. Tā nepieciešamību viņš pamato ar to, ka Bībele ne visiem ir pieejama, ne arī visi spēj to lasīt. Uzsvērts arī fakts, ka katehisma zināšanas ir nepieciešamas, lai sagatavotos kristībai. Arī Luters katehismu uzskatīja par iesācēju, bērnu un neizglītoto sagatavotāju un ievadīšanu kristīgajās patiesībās. Vienā no saviem 1528.gada sprediķiem, kas kalpoja par pamatu Lutera katehismiem viņš raksta:
“Katehisms ir sprediķis bērniem, kas viņiem, un visiem, kas vēlas būt kristieši, jāzina. Tas kurs nezina Katehismu nevar tikt uzskatīts par kristieti, jo, ja viņi nezina šīs lietas, tad acīmredzami Dievs un Kristus viņam nenozīmē neko”.
Kādā citā no saviem katehisma sprediķiem Luters saka:
“Katehisms ir bērnu sprediķi jeb laju Bībele, kas kalpo vienkāršiem cilvēkiem. Tad nu ikviens, kurs to nezina un nespēj citēt no galvas un izprast, nav uzskatāms par kristieti”.
Līdzīgi Lutera izteikumi ir sastopami daudzos jo daudzos viņa sprediķos. Mārtiņa Lutera Lielā Katehisma ievadā teikts:
“Šā sprediķa mērķis ir pamācīt bērnus un vienkāršos ļaudis. Tādēļ jau no seniem laikiem to grieķu valodā sauc par Katehismu, t.i., pamācību bērniem, kura jāzina katram kristietim. Ikviens, kurs to nezina nevar tikt uzskatīts par kristieti, nedz saņemt kādu no sakramentiem”.
Pēc Lutera domām ikvienam jāprot Desmit baušļi, lūgšana Mūsu Tēvs un Ticības apliecība. Kas nevēlējās šīs lietas mācīties, nevarēja saņemt ne sakramentus, ne arī būt par krusttēvu vai krustmāti, bet tādiem bija jānorāda, ka viņi “noliedz Kristu un nav kristieši”. Protams, šīs pamatlietas ir minimums, kas jāzina bērniem un ļoti vienkāršiem, neizglītotiem cilvēkiem, bet tiem, kas vēlas saņemt Altāra Sakramentu, jāmācās arī citas lietas. Viņiem jāzina un jāizprot vismaz Svētā vakarēdiena un Kristības iestādīšanas vārdi, “jo bez tiem nav iespējams būt par kristieti”.
Lutera laikā katehizācijas darbs bija praktiski apstājies. Ļaudis katehismu nezināja un pat, ja gadījumā spēja to noskaitīt, tiem trūka jebkādas jēgas par saturu. Šā iemesla dēļ jau no 1516.gada Luters iesāka regulāri sprediķot par katehismu un pavisam drīz parādījās arī viņa pirmie katahētiskie raksti, kas 1529.gadā vainagojās ar Mazo un Lielo katehismu. Luters labi saprata, ka Baznīcas nākotne ir atkarīga no tā, cik labi jaunatne tiks sagatavota kristīgajās pamatpatiesībās, citiem vārdiem cik labi jaunatnei tiks mācīts katehisms. Šā uzdevuma veikšanai Luters nemitīgi mudināja mācītājus un vecākus, atgādinādams, ka mācīties un mācīt katehismu ir viņu kristiešu pienākums. Taču Luters nepaļāvās tikai uz pamudinājumiem. No 1525.gada Vitenbergā 4 reizes gadā obligāti bija jāsprediķo par katehismu. 1527.gada Vizitācijas artikulos pavēlēts katehismu mācīt katru svētdienas pēcpusdienu pēc dievkalpojuma. 1528.gadā Luters no kanceles dod rīkojumu četras reizes gadā, t.i., katra ceturkšņa divās nedēļās četras dienas nedēļā mācīt katehismu. 1531 gada 10.septembrī savu sprediķi viņš beidza ar vārdiem:
“Pēc paražas un gada gājuma ir pienācis laiks sprediķot par Katehismu. Es pamudinu jūs šīs nākamās astoņas dienas veltīt tam Kungam un ļaut savai saimei un bērniem apmeklēt sprediķus. Arī jūs paši varat nākt un gūt labumu no šīm mācībām, jo neviens nezina katehismu tik labi, cik tam vajadzētu zināt. Jo es pats nopūlos atkārtot katehismu katru dienu”.
Luters labi saprata, ka Katehisma mācīšanas darbs negūs panākumus, ja tajā neapvienosies baznīca, skola un vecāki. Vislielāko uzsvaru viņš lika uz bērnu sagatavošanu mājās, atgādinādams, ka tas ir vecāku pienākums. Īpaši tas attiecas uz namatēvu, kuru Luters sauca par savas saimes bīskapu. Viņa galvenais uzdevums bija svētdienas spredi”a atkārtošana un skaidrošana ģimenei, kā arī katehisma mācīšana bērniem un saimei. Neapšaubāmi, tieši katehisma un katehisma dziesmu mācīšana pavēra luteriskajai ticībai ceļu uz daudzām jo daudzām sirdīm.
Šī vienkāršā atziņa mums liek domāt par jautājumu kādas ir katehisma zināšanas šodien? Lai gan Mazais katehisms ir samērā maza grāmatiņa, kas izlasāma 15 minūtēs, diez vai kāds šodien turas pie Lutera paraduma, lasīt katehismu katru dienu. Diezin vai daudz būs tādu namatēvu, kas savai ģimenei rūpīgi māca Katehismu. Liekas, ka tieši tas ir vismaz viens no iemesliem, kāpēc lielākā luterāņu daļa vairs nesaskata atšķirības starp luterāņu, anglikāņu, katoļu, baptistu un citām baznīcām. Pavisam noteikti tas ir viens no iemesliem, kas tiktāl vājinājis luterisko identitāti, ka luterāņi šodien vairs īsti nezina, kam viņi tic būtiskos ticības pamatjautājumos. Patiesībā stāvoklis, kaut arī ir daudz modernu iespēju, nav labāks kā tas bija Lutera dzīves sākumposmā. To nevajadzētu uztvert kā kritiku luteriskajai baznīcai, bet drīzāk kā atgādinājumu tam, cik lielas bagātības mums pieder un cik maz mēs tās liekam lietā. Nu pajautājiet paši sev kad jūs pēdējo reizi lasījāt katehismu? Cik daļas no tā jūs zināt no galvas? Un vai jūs zināt, ka visām katehisma daļām Luters bija sarakstījis arī dziesmas? Un vai jūs zināt, ka jau 1570.gadā tās visas bija pārtulkotas latviski, un tauta tās dziedāja? Cik Lutera katehisma dziesmu jūs zināt? Varat uztvert šos jautājumus kā testu, pēc kura pārbaudīt savu luterisko identitāti. Varat uzdot šos jautājumus arī citiem savā draudzē, un jūs redzēsit, cik stipra īsti ir luteriskā identitāte latviešu draudzēs. Secinājumam no visa iepriekš teiktā vajadzētu būt vienam mācīsimies un mācīsim katehismu! Mācīsimies to no galvas, jo tajā viss ir ņemts no Svētajiem Dieva vārdiem. Katehisma zināšanas dos mums un mūsu bērniem ne tikai pareizu Svēto rakstu izpratni, bet pasargās arī no maldiem.
Nav efektīvākas antisektantiskas programmas kā mācīties no galvas Lutera Mazo katehismu un katehisma dziesmas.
Mācīšanos iesāksim, piemēram, ar šiem Lutera vārdiem:
“Baušļi, Ticība, Mūsu Tēvs, Kristība un Vakarēdiens mums ir doti,
Lai tu, ak cilvēkbērns, savu grēku atzīt proti
Un, kā Dieva priekšā taisni jāstaigā mācies ļoti”.
Ieskaties