Sprediķis Svētās Trīsvienības svētkos

Tur bija kāds cilvēks no farizejiem, vārdā Nikodēms, jūdu valdības vīrs. Tas nāca pie Jēzus naktī un sacīja Viņam: “Rabi, mēs zinām, ka Tu esi Mācītājs, no Dieva nācis. Jo neviens nevar tādas zīmes darīt, kā Tu dari, ja Dievs nav ar to.” Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.” Nikodēms saka Viņam: “Kā cilvēks var piedzimt, vecs būdams? Vai tad viņš var atgriezties mātes miesās un atkal piedzimt?” Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā! Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars. Nebrīnies, ka Es tev esmu sacījis: tev jāpiedzimst no augšienes. Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimst no Gara.” Nikodēms atbildēja un Viņam sacīja: “Kā tas var notikt?” Jēzus atbildēja un viņam sacīja: “Tu esi Israēla mācītājs un to nezini? Patiesi, patiesi Es tev saku: mēs runājam, ko zinām un liecinām, ko esam redzējuši, bet jūs mūsu liecību nepieņemat. Ja jūs neticat, kad Es jums stāstu par zemes lietām, kā jūs ticēsit, kad Es jums stāstīšu par debess lietām? Jo neviens nav uzkāpis debesīs kā vienīgi Tas, kas no debesīm nācis, Cilvēka Dēls. Un kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam, lai ikviens, kas tic, Viņā iegūtu mūžīgo dzīvību. [Jņ.3:1-15]

Bet tur bija kāds cilvēks no farizejiem, vārdā Nikodēms, jūdu valdības vīrs. Dziļu domu un rūpju pārņemts, viņš kādā pavasara vakarā nolemj doties pie Jēzus, lai personiski sastaptu šo neprasto skolotāju no Nācaretes, kura brīnumainie darbi liecina, ka Viņš ir no Dieva nācis. Nikodēms vēlas no Viņa uzzināt ko vairāk par Dieva valstību, bet viņam būs jādzird satriecoša ziņa – Dieva valstība ir cita, durvis, kas ved uz to ir pilnīgi citas, nekā viņš līdz šim bija domājis vai zinājis. Nikodēms domāja, ka ir jūds, vēl vairāk – farizejs un valdības vīrs – un tādēļ neapšaubāmi piederīgs Dieva valstībai. Viņam nācās uzzināt, ka ikviens no miesas dzimušais, arī jūds, ir tikai miesa, kas nevar iemantot Dieva valstību. Lai tur nokļūtu, viņam jāpiedzimst no jauna. To Nikodēms saprast nespēja. Šāda doma viņam šķita sveša un pat nesaprātīga.

Nikodēms bija farizejs. Latviskais šā vārda tulkojums būtu – “nošķirtais”. Farizeji bija nopietni apņēmušies nošķirties no pagāniem un pārējiem jūdiem, izveidojot savu reliģisku kustību. Sākot ar II gs. pirms Kristus farizeju ietekme jūdu tautā arvien vairāk pieauga. Viņi tika uzskatīti par galvenajiem bauslības sargiem un ekspertiem tās skaidrošanā. Farizeju kustībai piederēja cilvēki ar dažādu nodarbošanos, bet visi viņi ar īpašu rūpību centās visos sīkumos ievērot bauslības prasības. Nikodēms, par kuru mums stāsta apustulis Jānis, bija viens no septiņdesmit jūdu valdības vīriem. Sava ievērojamā sabiedriskā stāvokļa dēļ, viņš būs baidījies no ļaužu valodām un tādēļ nācis pie Jēzus naktī.

Kādēļ gan vienam no ievērojamākajiem jūdu reliģiskajiem un politiskajiem darbiniekiem tas bija vajadzīgs? Vai tad viņam pašam nebija zināms un pat jāmāca citiem, kā pareizi ticēt un dzīvot? Ko gan šis augsti izglītotais un ietekmīgais vīrs vēlējās uzzināt no tāda vienkārša, nemācīta provinces sludinātāja kā Jēzus? Paša Nikodēma vārdi liecina, ka tie būs bijuši Jēzus brīnumdarbi, kas radījuši šajā farizejā pārliecību, ka Jēzus ir Dieva vīrs. Lai gan Nikodēms būs darījis daudzus un dažādus reliģiska rakstura darbus, tomēr īsti mierīga viņa sirds nebūs bijusi. Tādēļ viņš būs vēlējies no Jēzus uzzināt – ko vēl viņam vajadzētu darīt, lai viņš varētu būt drošs, ka nokļūs Debesu valstībā. Līdzīgu jautājumu Jēzum uzdeva arī citi jūdi. Tas liecina, ka vēsts par Dieva apsolīto Miera nesēju jūdu tautā bija kļuvusi stipri izkropļota.

Tādēļ nav brīnums, ka Jēzus atbilde satriec veco, daudz pieredzējušo vīru. Tā vietā, lai runātu par bauslības darbiem, Jēzus atbild: Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības. Īpaši svinīgais un uzsvērti nopietnais veids, kādā Jēzus to saka, izslēdz iespēju, ka Viņš par veco vīru būtu vienkārši pazobojies. Tādēļ, neizpratnes pilns Nikodēms vaicā: „Kā cilvēks var piedzimt vecs būdams? Vai tad viņš var atgriezties savas mātes miesās un atkal piedzimt?” Veco farizeju, jūdu valdības vīru māc dziļa neizpratne un šaubas. Viņš nekad nav dzirdējis ne par kādu citu dzimšanu, kā vien par parastu, fizisku cilvēka piedzimšanu no savas miesīgās mātes. Tādēļ Jēzus vārdi viņam šķiet nesaprotami un pat muļķīgi. Droši vien, ka tagad viņš jau sāka nožēlot, ka vispār šurp atnācis. Tā notiek arī ar cilvēkiem, kas atnāk uz baznīcu, cerot te izdzirdēt kaut ko tādu, kas tiem pašiem šķistu gudrs un pamācošs. To neizdzirdējuši, tie jūtas vīlušies un domā – ak, labāk būtu aizgājis makšķerēt vai paskatījies televizoru.

Juzdams Nikodēmam līdz un vēlēdamies viņam palīdzēt, Jēzus tikpat svinīgi un nopietni kā iepriekš saka: „Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!” Citiem vārdiem, Jēzus iesaka Nikodēmam iet pie Jāņa Kristītāja un likties kristīties. To farizeji darīt negribēja, jo Jānis uzsvēra, ka viņš kristījot grēciniekus. Jāņa Kristība bija grēku piedošanas Kristība, bet farizejiem šķita, ka viņiem tā nav vajadzīga. Viņi sevi par grēciniekiem neuzskatīja.

Jēzus, būdams labs un patiess mācītājs, nepamet veco farizeju neziņā, bet turpina tam skaidrot, kādēļ viņam tomēr šāda Kristība būtu nepieciešama: „Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis ir gars.” Miesa un asinis, Nikodēm, nevar iemantot Dieva valstību. Ar miesīgu dzimšanu, miesas darbiem un miesīgu gudrību nepietiek! Miesa arvien paliek miesa un, ja tu pēc miesas dzīvo, tad tev jāmirst. Ja gribi izglābties, tev Kristības ūdenī jāpiedzimst no jauna garīgi. Tādēļ „nebrīnies, ka Es tev esmu sacījis: tev jāpiedzimst no augšienes.”

Acīmredzot Nikodēms tagad izskatījās tik apjucis, ka Jēzus kā mazam bērnam, turpina viņam skaidrot, kā notiek garīga dzimšana: Protams, Nikodēm, tu ar savām miesīgajām acīm nevari redzēt kā cilvēks Kristībā garīgi piedzimst. Taču, tam nevajag tevi izbrīnīt, jo tu taču neredzi arī no kurienes un uz kurieni pūš vējš, bet tomēr tas pūš, un pūš tur, kur tas pats grib, tev atļauju neprasīdams. Tieši tā tas notiek arī ar ikvienu, kas piedzimis no Gara. Kristībā neredzami klātesošais Gars paveic savu darbu un dara cilvēku brīvu un nesaistītu ne ar kādiem likumiem, ne ar kādiem darbiem. Tas ir jauns cilvēks, kas ūdenī piedzimst no Gara, un šim jaunajam cilvēkam vairs nevajag nekādus likumus, jo pats pēc savas dabas viņš dara tikai un vienīgi to, kas ir labs. To dzirdot, Nikodēms turpina brīnīties: „Kā tas var notikt?”

Tagad Jēzus vārdos ieskanas skarbākas notis: „Tu esi Israēla mācītājs un to nezini!” Nikodēm, tev taču vajadzēja mācīt citiem par garīgu dzimšanu un dzīvi, bet tu neko par to nezini. Un ne tikai tu viens, arī citi Israēla mācītāji paši ir šāda garīga akluma un tumsas varā. Tie nespēj palīdzēt ne sev, ne citiem. Turpretī Jānis Kristītājs un Es, mēs zinām, ko runājam un liecinām par to, ko esam redzējuši, bet jūs mūsu liecību nepieņemat. Šo traģisko stāvokli apustulis Jānis apraksta šādi –„Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma… Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma… bet cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam, kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva.”

Ja nu jūs neticat, saka Jēzus, kad es jums stāstu par šis zemes lietām, par vēju, par sēklas sēšanu un visu citu, kam ir līdzība ar šīs pasaules lietām, kuras jūs varat saprast ar prātu, tad kā gan jūs ticēsiet tādām lietām, kas ir garīgas, Debesu lietas. Tām taču nav nekādas līdzības uz šīs zemes. Kā lai Es jums izskaidroju, ko nozīmē taisnošana ticībā bez darbiem? – saka Jēzus – ja tai nav nekādas līdzības šajā pasaulē. Šajā pasaulē jūs saņemat to, ko esat nopelnījuši, garīgajā pasaulē jums tiek par brīvu dots tas, ko jūs nopelnīt nevarat. Bet šī patiesība jums jāmācās no Rakstiem. Ne dabas pasaulē, ne cilvēku pieredzē tai nav nekādas līdzības. Un tālāk Kristus šo lielo pestīšanas noslēpumu, kas neviena cilvēka prātā un sirdī nav nācis, par ko nezina neviens šīs pasaules gudrais un filozofs, sāk skaidrot no Svētajiem Vecās Derības Rakstiem. Viņš runā par notikumu, kad Israēla tauta, nogurusi no pārbaudījumiem tuksnesī, kurnēja un dumpojās pret Dievu. Tā vairs neticēja Viņa klātienei un vadībai. Kā sods tai tika uzsūtītas indīgas čūskas. Katram cilvēkam, ko čūska sadzēla, bija jāmirst. Tad Dievs lika Mozum izgatavot vara čūsku, pacelt un turēt to tautas priekšā. Ikviens, kas ticībā uzlūkoja šo čūsku tika izglābts. Šādi, indīgās čūskas – velna sakosti esam mēs, cilvēki. Mums vai nu jāmirst briesmīgā nāvē šīs pasaules tuksnesī vai arī ir jāpiedzimst garīgi – ticībā Dieva apsolījumam. Šis apsolījums nav ar prātu aptverams un saprotams, bet tas ir tikai viens vienīgs. Citas izvēles mums nav!

Lai to paskaidrotu, Kristus vispirms runā par savu nākšanu no Debesīm, kam nav nekā līdzīga bijis un arī nebūs. Vienīgi Cilvēka Dēls ir nokāpis no Debesīm. Tas ir, Viņš, Dieva Dēls ir pieņēmis cilvēka miesu un kļuvis par cilvēku. Viņš ir nācis šajā pasaulē, lai kļūtu par nāvei pakļautu cilvēku un tiktu paaugstināts pie krusta kā čūska tuksnesī. Ikviens, kas raudzīsies uz Viņu, iegūs mūžīgo dzīvošanu, bet kas neticēs Viņam, tas mirs no velnišķās čūskas koduma. Tādējādi ticēt Viņam nozīmē piedzimt garīgi un dzīvot mūžīgi, bet neticēt – iet mūžīgā nāvē un pazušanā.

Tāpat kā Mozus pacēla vara čūsku tuksnesī un turēja to tautas acu priekšā, tāpat kā Kristus tika pienaglots pie krusta un karājās tur visas tautas acu priekšā, tā arī jūsu priekšā šodien tiks pacelts Jaunās Derības kauss Kristus asinīs. Tāpat kā uzlūkojot vara čūsku vai pie krusta mirstošo Kristu, mūsu prāts te ir bezpalīdzīgs. Tas neredz neko citu, kā tikai radītas lietas vai mirstošu cilvēku. Taču jūdi, kas uzlūkoja vara čūsku ticībā Dieva vārdiem, ka čūska nesīs dzīvību, tika izglābti. Un ikviens, kas uzlūko krustā sisto Kristu tiek izglābts, ticēdams, ka Viņš pie krusta samaksā par visiem mūsu grēkiem. Tāpat tiek izglābts arī ikviens, kas dzer no Jaunās Derības biķera, ticēdams, ka dzer Dieva Dēla asinis, kas izlietas par viņa grēkiem.

Kad nu jūs redzēsiet šo biķeri paceltu, tad nāciet pie tā ar bailēm un drebēšanu, dziļā pazemībā, zinādami, ka nākat pie vissvētākā upura, kas upurēts par jūsu grēkiem. Raugieties ar ticības acīm uz Kristus miesu un asinīm un ēdiet un dzeriet šīs vienīgās zāles pret nāvi. Šīs pasaules tuksnesī, kur visapkārt valda nāve, jums nav citu zāļu, kas spētu jums palīdzēt. Nāciet pie dzīvības Kunga un aizmirstiet pasauli un visas savas rūpes. Lieciet pie malas visu savu cilvēcisko gudrību un nemierīgo prātu, paceliet savas sirdis uz To Kungu, kas ir atnācis pie jums, ēdiet no Viņa galda, redziet, ka Viņš ir labs un dzīvojiet mūžīgi. Āmen.