Kas sievieti pazudināja grēkā
“Un sieva redzēja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un iekārojams, ka dara gudru. Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda.” [1.Moz.3:6]
Šai tekstā ir apkopots viss, kas sievieti pazudināja grēkā. Pirmkārt, tas bija labs koks, lai no tā ēstu. Tajā atklāts pats iekāres un grēka vilinājums. Otrkārt, koks ir “tīkams un iekarojams”, jo tas dara gudru. Tādi ir velna sprediķa augļi.
Ieva vairs neuzticējās Dieva draudiem un nebaidījās no soda, bet uzskatīja koku par tīkamu un iekarojamu un ēda no aizliegtā augļa. Tik ļoti velns spēj samulsināt un sajaukt visas lietas! Te mēs redzam divas galvenas krāsas, ar kurām kārdinājuma brīdī grēks visu izkrāso un izskaistina: pirmkārt, ka tas ir ļoti iekārojams un acīm tīkams un, otrkārt, ka tas nemaz nešķiet bīstams, bet tieši otrādi — labs un noderīgs.
Tādas pašās skaistās krāsas grēks bija nomaskējies arī Jūdam Iskariotam [Mt.27:3], kad velns viņam bija iedvesis Jēzu nodot. Viņa sirds dziļumos tas nemitīgi čukstēja: padomā, trīsdesmit sudraba grašu, padomā, cik daudz labuma un baudas tu varēsi no tā gūt, un, otrkārt, nekādu briesmu! Jēzus taču ir nevainīgs, un šeit valda likums, kas Viņu nevar notiesāt; jā, padoma, trīsdesmit sudraba grašu!
Tā toreiz klājās Ievai, kas uzlūkoja koku un aizliegto augli, kas kļuva tai par lielo kārdinājumu. Viņa redzēja, ka tas ir “tīkams un iekārojams”, viņa paklausīja čūskas balsij, kas iedrošināja: “Jūs mirt nemirsit.”
Jo ilgāk viņa skatījās un klausījās. jo koks kļuva vilinošāks. Un notika saskaņa ar apustuļa vārdiem: “Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi” [Jēk.1:15]. Pēc tam seko: “Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda.”
Ak, šis briesmīgais brīdis! “Viņa ņēma” — viņa ņēma augli, ko visuvarenais, lielais, labais Dievs bija aizliedzis, “viņa ņēma un ēda, un deva savam vīram, un viņš ēda”. Un tas bija noticis.
Ieskaties