Sakaujiet velnu ar lūgšanu
Visasiņainākā militārā sadursme pasaules vēsturē notika 1916.gada 21.februārī karā starp Franciju un Vāciju. Šajā kaujā dzīvību zaudēja 420 tūkstoši vīru, bet 800 tūkstoši tika ievainoti.
Vislielākā garīgā cīņa pasaules vēsturē notika starp Jēzu un velnu. Šī cīņa bija tik smaga un saspringta, ka lūdzot Ģetzemanes dārzā, Jēzus sviedri “kā asins lāses pilēja uz zemi” (Lk.22:44).
Ienaidnieks, ar kuru cīnījās Jēzus, ir tas pats, ar kuru mēs sastopamies ik dienas. Cīņai ar šo ienaidnieku Jēzus ir devis ieroci saviem mācekļiem, un arī mums, lai mēs to lietotu. Kā tas redzams gleznā blakus lappusē, Jēzus piekodina saviem miegainajiem mācekļiem: “Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā” (Lk.22:40, 46). Lūgšana, saka Jēzus, ir Dieva dāvana, kas dod mums spēku padzīt velnu.
MŪSU IEROCIS – DIEVA VĀRDS MŪSU LŪGŠANĀS
Pāvils mūs pamāca: “Ņemiet Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu” (Ef.6:17) kā spēcīgu ieroci pret Sātanu. Kad Dieva vārds valda pār mūsu domām, darbiem, dziesmām un lūgšanām, velnam atliek tikai bēgt!
Mārtiņš Luters ļoti labi izprata dzīvā Dieva vārda spēku, kas uzvar velnu. Reformācijas laika niknajā cīņā pret velnu Luters sacerēja savu visā pasaulē pazīstamo himnu “Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils.” Himnas rindiņa: “Viens vārdiņš to spēj aizdzīt” rāda, kādu nāvējošu triecienu Sātanam dod Dieva vārds. Kad mēs tāpat kā Luters savās lūgšanās izmantojam Svēto Rakstu pārdomas, idejas un pat tiešus citātus, mēs varam būt droši, ka velns mums nespēs kaitēt. Mūsu lūgšanas iegūst vislielāko spēku, kad tās pamatojam Dieva vārdā.
DIEVA VĀRDS – IZSVĒPĒTĀJS
Dieva vārds darbojas ne tikai kā spēcīgs ierocis tiešu Sātana uzbrukumu atvairīšanai. Kā norāda Luters, Dieva varenais un dzīvais vārds arī “izsvēpē” Sātanu, iedarbojoties uz to gluži kā dezinfekcijas līdzeklis uz kaitēkļiem. Tas nozīmē, kad mēs runājam, dziedam vai lūdzam, liekot lietā dzīvo Dieva vārdu, velns bēg! Velns nespēj palikt dzīvā, dzīvu darošā Dieva vārda tuvumā.
Jēzus nodemonstrēja velnu uzvarošā Dieva vārda spēku, kad Sātans Viņu kārdināja tuksnesī. Jēzus noraida jebkādus mēģinājumus sakaut velnu ar prāta un loģiskas spriedumiem, un citē vienīgi Dieva vārdu. Velnam nav nekādas izvēles. Dieva vārda priekšā viņš ir spiests atkāpties un bēgt! (Mt.4:11).
JĒZUS AICINĀJUMS “PIE IEROČIEM” PRET VELNU
Jēzus Ģetzemanes dārzā teica saviem miega pārņemtajiem mācekļiem: “Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā” (Lk.22:40). Šis Kristus brīdinājums bija sava veida kaujas sauciens, aicinājums: “Pie ieročiem!”. Te Jēzus atgādina Dieva brīdinājumu Kainam, kad tas bija saniknojies uz Dievu par viņa upura atraidīšanu. Dievs toreiz teica: “Grēks ir tavu durvju priekšā un tīko pēc tevis. Bet tev būs valdīt pār viņu!” (1.Moz.4:7).
Sekodami Kristum, apustuļi Pāvils un Pēteris šodien mums atgādina to pašu aicinājumu: “Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu” (Ef.6:17). Pēteris mūs mudina: “tam [Sātanam] turieties pretī” (1.Pēt.5:9).
ESIET GATAVI UZVARAI
Neatlieciet. Lūdziet jau šodien! Sagatavojieties, ik dienas pārdomājot dzīvo Dieva vārdu. Izmantojot tiešus vai netiešus citātus no Dieva vārda, kā to darīja Jēzus, lūdziet savu Pestītāju pēc pasargājuma no visiem kārdinājumiem. Runājiet ar savu svēto Kungu paļāvībā uz Viņa brīnišķīgo apsolījumu: “Ja jūs paliekat MANĪ un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks” (Jņ.15:7).
ESIET REĀLISTI
Gatavojoties uzvarai ik dienas cīņā ar Sātanu, mums ir jābūt reālistiem. Mums ir jāpazīst savs ienaidnieks. Dzīves satricinājumos mēs bieži vien cenšamies vainot savus tuvākos, valdību vai pat savus ģimenes locekļus. Protams, velns izmanto apkārtējos cilvēkus, lai piepildītu savus ļaunos nodomus. Tomēr apustulis Pāvils mums atgādina, ka “ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā” (Ef.6:12).
Ļaunuma spēki ir baisi un draudīgi. Tomēr izmantojot Dieva vārdu kā zobenu kaujā mēs varam lūgt ar prieku un pārliecību par mūsu debesu Tēva solīto uzvaru: “Lielāks ir Tas, kas jūsos, nekā tas, kas ir pasaulē” (1.Jņ.4:4).
Ieskaties