Kurš spēj izpildīt galveno bausli?

“Kas tad ir cilvēks, ka tas šķīsts pastāvētu un ka no sievas dzimušais būtu taisnīgs?” [Īj.15:14]

Grēkatziņa ir atkarīga no tā, cik svarīgs cilvēkam ir Dievs. Kā liecina visu svēto piemēri, nākot patiesā, uzticamā un svētā Dieva tuvumā, cilvēks var pat aiziet bojā. Vai ir atrodams kaut viens nopietns un svēts kristietis, kurš kaut vienu stundu spētu izpildīt pirmā un galvenā baušļa prasības?

Mēs jautājam pašiem nopietnākajiem, kam ir visvairāk Dieva Gara un spēka: “Kāda gan ir dievbijības vērtība, ja tu neturi pirmo un galveno bausli?” Šis bauslis prasa, lai tu mīli Dievu savu Kungu no visas sirds, dvēseles, prāta un spēka [Mk.12:30], lai tu pilnībā paļautos tikai uz Viņu un bītos vienīgi Viņa, kā to pelnījusi Viņa dievišķā vara un uzticība.

Vai nav tā – ja tu mīli Dievu no visas sirds un paļaujies tikai uz Viņu un Dievs ir visas tavas mīlestības, uzticības un baiļu objekts, tad tava dvēsele baudīs neiznīcīgo Dievu, mūžīgu rimtību un nevīstošu labumu Viņā? Tāpēc tev jātic, ka ne mats nekritīs no tavas galvas bez Debestēva ziņas un tevi neievainos ne vārds, ne skatiens bez Viņa atļaujas.

Ja pāri visam mīlēsi Dievu un Viņa labo prātu, tad tu ik brīdi paliksi tikpat rimts un laimīgs! Tevi nesatricinās nekas, kas ar tevi notiek, jo tu tici un zini, ka visas lietas nāk no Dieva, un pāri visam tu mīli Viņa labo prātu. Vai ir kāds svētais, kas pilnībā izpilda šo svēto bausli?

Mēs gribam jautāt šādam cilvēkam: vai tu esi rimts un laimīgs, ja kāds tev laupa pašu dārgāko virs zemes? Vai esi rimts un laimīgs, ja kāds tev atņem īpašumus un tu kļūsti nabags un trūcīgs? Vai esi rimts un laimīgs, ja kāds tev laupa tavu labo vārdu un reputāciju un visu cilvēku priekšā padara tevi bēdīgi slavenu, nicinātu un zākātu uz visu atlikušo dzīvi? Vai esi rimts un laimīgs, kad esi smagi slims vai slepkava tev grib laupīt dzīvību?

Ja tā ir, ka mīli Dievu no visas savas sirds, ar visu savu prātu, ar visu savu spēku, un turklāt tici vienīgi Viņam, ka tev nekas nenotiek bez Viņa ziņas, tev katrā ziņā jābūt rimtam un laimīgam visos šādos negadījumos.

Bet varbūt tu tomēr raizējies par daudz sīkākiem un niecīgākiem zaudējumiem? Varbūt dienām un stundām tavs miers ir traucēts, domājot par cilvēkiem, kas runājuši par tevi ļaunu vai atklājuši tavas vājības? Jā, varbūt tev nedod miera kāds nicinājuma pilns skatiens? Vai tiešām tu mīli vienīgi Dievu un Viņa labo prātu? Vai tiešām tu jūti patiesi kaismīgu mīlestību uz Dievu, un tavas domas nemitīgi kavējas pie Viņa? Bet varbūt daudz lielākā mērā tu domā un raizējies par cilvēku attieksmi?

Turklāt – vai nav tā, ka mums, kas esam izglābti no saviem grēkiem, no nāves un velna varas ar Dieva Dēla asinīm, dzīvē nav augstāka mērķa kā pagodināt Viņu, kas par mums miris un augšāmcēlies? Vai tu ik brīdi tiecies pēc šā mērķa? Ja mīli Dievu no visas sirds, Viņš būs tava augstākā laime, kad esi pie Viņa lūgšanā un ticības dzīvē. Vai vienmēr un labprāt tuvojies Viņam lūgšanā? Bet varbūt viss ir otrādi, un tu labprātāk dari visādus mājas darbus, nekā lūdz Dievu? Kādas ir tavas attiecības ar pirmo un galveno bausli?

Mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Tev vienmēr nopietni jāpatur prātā svarīgākie Dieva baušļi. Kāda jēga ir visai mūsu dievbijībai, ja neturam svarīgākos baušļus? Vai tiešām tu par tuvākā labklājību rūpējies tāpat kā par savējo? Atceries, ka tavs tuvākais nav tikai viens vai divi cilvēki. Nē, šis vārds attiecas uz visiem cilvēkiem, draugiem un ienaidniekiem. Vai par savu līdzcilvēku labumu tu rūpējies tikpat cītīgi kā par savējo? Vai nicinājuma vārdi pret tuvāko tevi aizskar tikpat ļoti kā nicinājuma vārdi pret tevi?

Turklāt tu tici un labi apzinies, ka cilvēki, kas neapžēloti mirst savos grēkos, tiks pazudināti. Ja tu mīli tuvāko kā sevi pašu, tev jābūt svētai degsmei un nopietnām rūpēm par ikviena cilvēka atgriešanos, it kā tas skartu tavu paša mūžīgo glābšanu vai pazušanu. Tu rūpējies tikai par dažiem cilvēkiem, bet ik dienas, iespējams, tu redzi daudzus citus neatgrieztus cilvēkus un nepakustini ne pirkstiņa, lai viņus atmodinātu? Kur ir tava mīlestība uz tuvāko?

Un kā ir ar pārējo baušļu pildīšanu? Vai nav tiesa, ka sīku iemeslu dēļ tavā sirdī rosās daudz nesvētu lietu, ko Dievs ienīst un nolād: dusmas, skaudība, naids, lepnums un augstprātība, nešķīstas iekāres, kārība pēc citu īpašumiem utt. Te mēs runājam par ticīgiem kristiešiem, kas ir nomodā un apzinās savus grēkus. Jo neviens cits par saviem grēkiem negaužas tik ļoti kā svētie.

Vai svētajiem nav jālūdz: “Neej tiesā ar Savu kalpu, jo Tavā priekšā nav neviena taisna dzīvajo vidū” [Ps.143:2]? Svētie Raksti liecina, ka pat starp svētajiem nav neviena, kas būtu nevainojams. “Kas tad ir cilvēks, ka tas šķīsts pastāvētu un ka no sievas dzimušais būtu taisnīgs? ..pat debesis nav nemaz Viņa paša acīs tik nevainojamas, bet cik daudz vairāk atmetams un nolādams ir cilvēks, šis šausmonis un izdzimums, kas ļaunumu dara tā, it kā viņš ūdeni dzertu!” [Īj.15:14–16].