Cilvēka dabas trūkumi

Kur tad ir cilvēks? Kur ir viņa brīvā griba? Raugi, tāda ir viņa daba.

Filips Melanhtons saka:

“Mēs esam minējuši ne tikai terminu “iekāre”, bet arī norādījuši uz dievbijības un ticības trūkumu. To esam darījuši tādēļ, ka sholastiķi, pilnībā nesaprazdami no baznīctēviem mantotā iedzimtā grēka jēdzienu, mazina iedzimtā grēka nozīmi. Viņi apgalvo, ka nosliece uz ļaunu esot miesas īpašība,

..bet, runājot par iedzimto grēku, viņi parasti nepiemin nopietnākos cilvēka dabas trūkumus, proti, Dieva nepazīšanu un nicināšanu, bijības un paļāvības trūkumu uz Viņu, naidu pret Dieva sodu un bēgšanu no Viņa, dusmas pret Dievu, Viņa žēlastības nicināšanu, palaušanos uz laicīgām lietām utt. Šīs sērgas, kas vislielākajā mērā ir pretējas Dieva Bauslībai, sholastiķi atstāj neievērotas. Taču tajā pašā laikā tie cilvēka dabai piedēvē it kā neskartas palikušas spējas mīlēt Dievu pāri visām lietām un paklausīt Viņa baušļiem ne tikai ārēji, bet arī pēc būtības. Un te nesaskata nekādu pretrunu. Taču kas gan cits ir spējas pašam ar saviem spēkiem mīlēt Dievu pāri visām lietām un piepildīt Viņa baušļus, ja ne sākotnējais taisnīgums.

Ja cilvēka dabai piemīt tādas spējas kā pašai ar saviem spēkiem mīlēt Dievu pāri visām lietām, kā sholastiķi to pārliecinoši apgalvo, kas tad varētu būt iedzimtais grēks? Kāda gan tad būtu vajadzība pēc Kristus žēlastības, ja mēs varam tikt taisnoti paši ar savu taisnību?

Mazākos cilvēka dabas trūkumus tie atzīst, bet lielākos atstāj neievērotus. Tieši par tiem Raksti mūs visur brīdina, un par tiem žēlojas pravieši. Proti, par miesas pārdrošību, Dieva nicināšanu, naidu pret Dievu un līdzīgām vainām, ar kurām mēs piedzimstam.

Šo iemeslu dēl, aprakstot iedzimto grēku, mēs minējām arī iekāri un noliedzām, ka cilvēka dabisko spēku varā būtu mīlēt Dievu un paļauties uz Viņu. Jo mēs vēlējāmies norādīt to, ka pie iedzimtā grēka pieder arī tādas sērgas kā. Dieva atziņas trūkums, nespēja mīlēt Dievu. Šīs ir galvenās cilvēka dabas vainas, kas īpaši konfliktē ar Dekaloga pirmā galdiņa baušļiem. Iedzimtais grēks ir ne tikai sākotnējās taisnības trūkums, bet arī bezdievība mūsu dabā.

Saprātīgs lasītājs diezgan viegli spēs ieraudzīt, ka Dieva bijības un ticības trūkums ir ne tikai izdarītais grēks, bet paliekams neatdzimušās cilvēka dabas defekts.