Ceļš, kas ved uz mājām
“Tikai, ko esam sasnieguši, pie tā turēsimies.” [Fil.3:16]
Ceļojumā pats svarīgākais ir – jau no paša sākuma uzņemt pareizo kursu. Ja tu esi iekāpis nepareizā vilcienā, nav svarīgi, cik ātri tas brauc. Vēl vairāk – jo ātrāk vilciens brauc, jo tālāk tu būsi no iecerētā mērķa.
Bet kāda ir Pāvila doma? Pie kā mums jāturas?
Pāvila vēstulēs mēs to redzam praktiski visur. Apustulis stāsta par priekšrocībām, ar kādām viņš varētu lepoties: viņš bija jūds un taisns vīrs, kas dzīvoja saskaņā ar Dieva Bauslību, Jā, saskaņā ar šo taisnību viņš bija nevainojams.
Taču to visu Pāvils bija izmetis mēslainē, jo neuzskatīja par būtisku salīdzinājumā ar savu piederību Jēzum. Viņam pats svarīgākais bija dzīvot un atrasties Kristū. Jā, tas attiecas arī uz mums: ticībā mums ir pielīdzināta Kristus, nevis mūsu pašu taisnība.
Pāvils saka: Kristus ir viss, bet pats es neesmu nekas. Kristus ir samaksājis visu mūsu parādu, tāpēc galvenais ir apzināties, ka izlīgumu, glābšanu, prieku un mieru ar Dievu mums dod tikai un vienīgi Viņa krusta nāve.
Kungs, Tavas asins svētība
Tik vien mans gods un greznība,
Ar ko priekš Dieva stāvēšu,
Kad debesīs es ieiešu.
Ja vēlies nonākt debesīs, turies pie šīs ticības un dodies pa šo ceļu.
Bet kā ar svēttapšanu? Šajā ziņā daudziem, ko Jēzus pēc Sava labā prāta ir atjaunojis, ir zināmi panākumi. Diemžēl ne mazums ir tādu, kam nākas atzīt, ka savu grēku dēļ viņi bieži vien šaubās, vai var sevi saukt par kristiešiem.
Lasi, ko saka Dieva vārds! Galvenais ir atrasties tai ceļā, kas ved mājup uz debesīm. Turies pie Jēzus ar labu sirdsapziņu un dzīvu ticību, un tu nonāksi mājās!
Nesapratu, ko nozīmē “izmeta mēslainē”?
Pāvils turpināja dzīvot pēc Dieva likumiem.
Ir n-tās rakstu vietas, kas to apliecina. Dzīvot un atrasties Kristū nevar bez Dieva likumiem. Tas ir dzīvot un atrasties Viņa Vārdā. Mēs paši varam sev likties esam svēti un tomēr tādi nebūt un tad šī mūsu “taisnība” jeb paštaisnība nav nekas salīdzinājumā ar Dieva taisnību.
Šādu neuzmanīgu izteicienu dēļ šodien ir savairojušies tā saucamie kristieši, kuri uzskata, ka galvenais ir ticēt Kristum, bet dzīvot svētu dzīvi …, kā nu sanāk un nepieliek vairs nekādas pūles, lai tuvotos Jēzum, bet tas ir Viņa Vārdam un dzīvot saskaņā ar to.
“Diemžēl ne mazums ir tādu, kam nākas atzīt, ka savu grēku dēļ viņi bieži vien šaubās, vai var sevi saukt par kristiešiem.”
Laikam gan pamatoti, jo pieņemot Kristu par savu Kungu nevar turpināt tādu pašu dzīves veidu. Bet apskatieties draudzēs un redzēsiet ne mazums tieši tādu “ticīgo”, kur nekas neliecina par izmainītu dzīvi.
Este-re, Tu raksti daudz interesantu atziņu, kuras noteikti piedzīvo savā ikdienas dzīvē. Paldies, ka padalījies ar to.
Vienīgi gribētu Tev pavaicāt: kā Tev sokās ar baušļu turēšanu? vai Tu jau spēj visus tos izpildīt? kad Tu pēdējo reizi paklupi savā taisnajā ceļā pie Jēzus?
Klūpam mēs visi, es neesmu izņēmums, un tomēr retu reizi netīšām paklupt vai arī dzīvot bez bijības. Bet mācot ir jābūt uzmanīgiem ar šīm lietām, jo savādāk cilvēki iedomājas, ka vairs nekas nav jādara, ka Jēzus visu mūsu vietā ir paveicis un nekādas pūles vairs nav jāpieliek, tikai jātic. Bet tā tas nav, jo mūs visus sagaida tiesa. Atklāsmes grāmatā Dievs runā par draudzēm, par kristiešiem un par grēkiem neskatoties uz to, ka Jēzus ir miris mūsu pārkāpumu dēļ. Mūs visus sagaida tiesa, padomājiet par to. Arī par nepareizu mācīšanu būs jāatbild Dieva priekšā. Būsim uzmanīgāki ar Dieva vārdu mūsu dzīvēs.
Este-re, saki kādi ir tie kritēriji pēc kā Tu spēj atšķirt “retu reizi netīšām paklupt” no “dzīvot bez bijības”?
Vai jau esmu tiesas priekšā?
Vai es nedrīkstēju izteikt savu viedokli šajā jautājumā? Vai mani spriedumi ir tik nepareizi? Vai tikšu tiesāta par to, ka man ir savs viedoklis šajā jautājumā. Es tikai aicināju būt uzmanīgiem ir dažāda veida izteicieniem, kas var cilvēkus maldināt.
Roberto, tad labāk pasaki, ko aicinat “izmest mēslainē”.
Es ne mazākā mērā neliku sevi par jelkādu paraugu. Un arī nerunāju par kādu citu noteiktu personu, bet par tendenci draudzēs un ticīgo vidū, par nepareizi saprastu mācību.
Šis teksts aicina “izmest mēslainē” bauslības taisnību un paļauties vienīgi uz Kristus taisnību.
Protams, ka Tev ir tādas pašas tiesības izteikt savu personīgo viedokli, kā tam dievbijīgajam vīram templī Lk.18:11-12.
Diemžēl, Roberto, noskaitot šo Tevis pieminēto pantiņu nevarēs atpirkties, lai kā arī gribētos.
Laikam jau es esmu konkrēti Tevi kaut kādā veidā aizskārusi, ja jau Tu mani pielīdzini farizejam. Varu atkārtot, es te runāju vien par mācības pareizību un nevis par savu vai Tavu pareizību. Bet Tu visu laiku centies man uzbrukt.
Este-re, šīs pantiņš ir nevis atpirkums, bet gan Atpircēja apliecinājums. Savukārt runājot par Lk.18:9-14 gribēju vērst Tavu uzmanību uz to kā Jēzus novērtē šādas dievbijīgo ļaužu personīgās domas un viedokļus par citiem baznīcā gājējiem…
Tad es no Tevis saprotu, ka brāli, kurš grēko, Tu paglaudīsi pa galviņu un teiksi, tā turpināt! Es saku, ka bieži vien mācība ir sagrozīta un tieši tāpēc ir daudz pievilto! Runa ir tieši par to un nevis personālijām.
Este-re no kuriem maniem tekstiem var izlobīt, “ka brāli, kurš grēko, Tu paglaudīsi pa galviņu un teiksi, tā turpināt”?
No tiem, ka Tu man gribi pārmest par to, ka es runāju, ka ir tādi baznīcā gājēji. Bet es te iesāku runāt par pašu mācību un no tās izrietošajām sekām, bet par to jau Tu negribi runāt. Esi svētīts!
Draugi, liksim mierā tos citus baznīcā gājējus, citādi tiešām sanāks kā Lk.18. Nav ko darīt? Skaties, ko citi dara:)
Ar cieņu,
gviclo
Este-re lūdzu precizē, kuri ir tie mani teksti no kuriem var izlobīt, “ka brāli, kurš grēko,” es paglaudīšu “pa galviņu un” teikšu “tā turpināt”?