Ģimenes saknes un zari
Reiz katehēzē, runājot par Ceturto bausli, sarunā sanāca skart kādu, manuprāt, sāpīgu tēmu – cilvēki bieži vien nezina pašas vienkāršākās lietas par saviem vecākiem un vecvecākiem – tie reizēm nezina pat savas mātes dzimtuzvārdu vai kā sauc viņu vecvecākus, nemaz nerunājot par vecvecvecākiem. Protams, grūti jau visus atcerēties, jo vecvecāki ir četri, bet vecvecvecāki ir astoņi.
Raisoties šādai sarunai, kāds vīrs ieminējās – ja ik pēc trīsdesmit gadiem nāk jauna paaudze, tad 300 gadu laikā katram cilvēkam ir bijis apmēram 2046 tiešo priekšteču. Ja rēķinām vēl tālāk, tad pirms apmēram 500 gadiem, Lutera dzīves laikā, varētu būt bijis apmēram 250 000! No tā varētu izdarīt dažus pārsteidzošus secinājumus, piemēram – ka mēs visi šajās iepriekšējās paaudzēs esam saistīti ar daudziem radniecības pavedieniem un mums visiem ir kādi kopīgi priekšteči.
Šī aina arī parāda, ka katrs cilvēks ir līdzīgs kokam ar varenām saknēm un, ja Dievs vēlē viņa dzimtai turpināties un plesties, arī ar kupliem zariem.
[Pārpublicēts no Biķeru Draudzes Avīzes]
Ieskaties