Vārds tapa miesa
Kad gudrie vīri redzēja, ka “Vārds” ir tapis miesa, “tie nometās ceļos un Viņu pielūdza” (Mt.2:11). Miesā nākušais Dievs allaž ir izraisījis atbildes reakciju pat savos pretiniekos. Kad Jēzus tiem, kas Ģetzemanē nāca Viņu apcietināt, apliecināja, ka tas ir Viņš, tie “nokrita pie zemes” (Jņ.18:6).
Gadu simtiem kā Austrumu, tā Rietumu baznīcās Svētā Vakarēdiena dalībnieki ir locījuši ceļus, apliecinādami, ka “Vārds tapa miesa”. Dažviet luterāņu baznīcās komunikanti nometas uz labā ceļa Nīkajas ticības apliecības laikā, kad viņi apliecina ar prātu neaptveramo patiesību, ka Jēzus ir “miesa tapis no Svētā Gara un no Jaunavas Marijas cilvēks tapis”.
Franču gleznotājs Čārlzs Le Bruns (1619-1690) neskaitāmas stundas ir strādājis, lai attēlotu brīdi, kad “Vārds tapa miesa”. Tomēr pat šī krāšņā un iespaidīgā glezna ir tikai vājš atspulgs tai bezgalīgajai mistērijai, kurā “Vārds tapa miesa”, kuras priekšā zemojas miljoni – kā draugi, tā ienaidnieki!
DIEVA 1NKARNACIJA
“Vārds tapa miesa,” raksta evaņģēlists Jānis (Jņ.1:14), “un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.”
Dievs tapa cilvēks. Šie vienkāršie vārdi izsaka vislielāko mistēriju debesīs un virs zemes, kas, kā mēs to redzēsim, ir neatraujama no vēl kādas varenas un neaptveramas patiesības, – ka viens patiess Dievs būtībā ir trīs personas. Šādas svētās mistērijas (noslēpumus) “acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi” (Jes.64:4; 1.Kor.2:9). Šīs mistērijas pārsniedz pasaulē lielāko domātāju saprašanu un nav nosakāmas ar vissmalkāko zinātnisko aparatūru. Tomēr Dievs no brīvas gribas ir atklājis šīs mistērijas tā, ka pat bērni tās var apliecināt savās slavas dziesmās. Tiem, kuri Viņu redzēja miesā nākušu, Tas Kungs teica: “Svētīgas tās acis, kas to redz, ko jūs redzat” (Lk.10:23). Par tiem no mums, kuri nākuši pie ticības caur aculiecinieku liecībām, Jēzus sacīja: “Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic” (Jņ.20:29). Jo no šīs svētās mistērijas, ka Vārds ir tapis miesa, ir atkarīga visa mūsu pestīšana!
PILNĪGI DIEVS UN PILNĪGI CILVĒKS
Pagānu mitoloģijā ir daudz dažādu pusdievu, leģendāru varoņu, kas ir pa pusei dievi, pa pusei cilvēki. Jēzus nav pa pusei Dievs un pa pusei cilvēks, bet gan “patiess Dievs, no Tēva mūžībā dzimis, un arī patiess cilvēks, no jaunavas Marijas piedzimis” (Lutera Mazais katehisms, Apustuļu ticības apliecība, Otrā ticības locekļa izskaidrojums). Viņā ir nevis kādas “dievišķības dzirkstis”, bet gan “Viņā mājo visa Dieva pilnība miesā” (Kol.2:9).
Mums, mūslaiku cilvēkiem, Jēzus cilvēciskums šķiet pašsaprotams. Ne tik acīmredzams mums ir tas, ka Viņš bija un ir visvarenais Dievs, tas, kurš radīja pasauli. Pirmie kristieši uz Jēzus personu raudzījās pilnīgi pretēji. Tiem, kuri dzīvoja laikā tieši pēc Viņa nākšanas virs zemes, “Dieva godības atziņas gaisma Kristus vaigā” (2.Kor.4:6) bija atspīdējusi pārāk spēcīgi, lai pieļautu, ka Kristus dievišķība varētu pagaist no viņu atmiņas. Pirmajiem kristiešiem Kristus cilvēciskums nemaz nebija tik acīmredzams. Tāpēc Jānim ar visbargākajiem vārdiem nākas norāt tieksmi mazināt Kristus cilvēciskumu līdz šķitumam vai ilūzijai: ikviens gars, kas neapliecina “Jēzu Kristu, miesā nākušu”, nav no Dieva, tas būtībā ir “antikrista” gars (1.Jņ.4:23). Arī Pāvils apliecina mūsu Kungu, “dzimušu no sievas, noliktu zem bauslības” (Gal. 4:4), tik lielā mērā, ka mēs, kristieši, esam “Viņa miesas locekļi” (Ef.5:30), Viņa miesa un Viņa kauli.
JĒZUS KĀ JAHVE
Ceturtajā gadsimtā Ārijs un viņa sekotāji noliedza, ka Kristus tiešām ir Dievs. Viņi sacīja, ka Jēzus ir kas vairāk nekā cilvēks, bet ne gluži Dievs. Spiediena ietekmē tie, kas tika dēvēti par “ariāņiem”, pat bija ar mieru zināmā mērā saukt Jēzu par “Dievu”. Tomēr viņi noliedza, ka Viņš ir vienīgais patiesais Dievs, kurš radījis debesis un zemi. Pretstatā šim noliegumam, mulsināšanai un tīšai maldināšanai Nīkajas (325.g.) un Konstantinopoles (381.g.) koncili apliecināja Bībeles patiesību skaidri un nepārprotami:
“Dievs no Dieva, Gaisma no Gaismas, patiess Dievs no patiesa Dieva, dzimis, ne radīts, ar Tēvu vienāds būtībā, caur Viņu viss ir radīts.”
Līdz pat šai dienai mēs ar dziļu nopietnību Nīkajas apliecībā izteikto Bībeles patiesību apliecinām Dieva altāra priekšā.
Mūsdienās Jehovas liecinieki daudzus pieviļ ar tiem pašiem ariāņu maldiem. Viņi noliedz Svēto Trīsvienību un Jēzus Kristus patiesu dievišķību. Viņi izsmej Jāņa dziļo ticības apliecību: “Vārds bija Dievs” (Jņ.1:1), izliekoties, it kā tur būtu rakstīts: “Vārds bija kāds no dieviem!” Viss Jāņa evaņģēlijs ir augsta un cēla liecība mūsu Kunga patiesai dievišķībai. Pilnībā parādot Tā Kunga dzīves, nāves un augšāmcelšanās piepildījumu, šis evaņģēlijs sasniedz kulmināciju ar to pašu ticības apliecību, ar kuru tas iesākās: “Mans Kungs un Mans Dievs” (Jņ.20:28).
Jņ.8:58 ved mūs vēl dziļāk: “Pirms Ābrahāms tapa, ESMU ES.” Neticīgie jūdi ļoti labi saprata, ka te izskan pretenzijas uz paša Dieva vārdu — Jahve, kas balstīts uz “ES ESMU, KAS ES ESMU” (2.Moz.3:14). Tāpēc viņi grasījās Jēzu nomētāt akmeņiem, sakot: “Tu, cilvēks būdams, dari sevi par Dievu” (Jņ.10:33).
Baidīdamies, ka varētu nepareizi lietot Dieva svēto vārdu Jahve (ebreju valodas rakstībai vistuvākais atveidojums latviski būtu JHVH), jūdi to mēdza aizvietot ar citu vārdu, kas nozīmē Kungs. Pirmajā Bībeles tulkojumā grieķu valodā šī tradīcija tika saglabāta. “Jahve” kļuva par “Kirios”, kas nozīmē Kungs. Vecās Derības teksti, kas attiecās uz Jahvi, kļuva par “Kirios” jeb Tā Kunga tekstiem Jaunajā Derībā, kur tie pastāvīgi tika attiecināti uz Jēzu. Tā, piemēram, Joēla 3:5: “Izglābs sevi ikviens, kas piesauks Tā Kunga [Jahves] Vārdu,” tiešā veidā ir attiecināts uz Jēzu Rom.10:13. Tas nozīmē, ka patiesība par to, ka Jēzus ir Dievs, nav pieminēta tikai dažviet un starp citu. Tā pieder pie pašām nozīmīgākajām Jaunās Derības ticības apliecībām: JĒZUS IR KIRIOS, TAS KUNGS (Rom.10:9; 1.Kor.12:3; Fil.2:11). Šeit redzami mūsu Trīsvienības ticības apliecību paši aizsākumi. Ir tikai viens Kungs – Jahve (5.Moz.6:4). Jēzus ir Šis vienīgais Kungs Jahve, kas ir arī Tēvs un arī Svētais Gars (Mt.28:19). Tādējādi Dievs, Jabve, nav vis viena, bet trīs personas.
DIEVS UN CILVĒKS, TOMĒR VIENA PERSONA
Vissvētajā Trīsvienībā mums jāizšķir, bet nav jānošķir trīs dievišķās personas. Tāpat tas ir ar divām mūsu Kunga dabām — mēs nedrīkstam šīs dabas sajaukt vai sapludināt kopā, it kā tās nebūtu atšķirīgas. Tomēr mēs tās nedrīkstam arī nošķirt vai atdalīt, it kā Tas Kungs būtu divas personas. Jēzus ir viena nedalāma dievišķa, cilvēciska persona. “Kas debes’ pild’ un visu zem’, To še māte klēpī ņem,” gavilē Luters vienā no savām slavenākajām Ziemassvētku dziesmām. Senais herētiķis Nestorijs kļūdījās, noliegdams, ka svētā Jaunava Marija ir Dieva māte. Jēzus ir Dievs. Marija ir Viņa māte. Līdz ar to šajā nozīmē viņa ir Dieva māte, nevis tikai kāda cilvēka māte, kuram ir kaut kāda saikne ar Dievu.
Šāda loģika iegūst vēl lielāku nozīmi turpmākajos secinājumos. Jēzus nomira, Jēzus ir Dievs, tātad Dievs nomira. Vienīgi kāda cilvēka nāve nevarētu mūs izglābt. “Viņa [Dieva] Dēla Jēzus asinis Šķīsta mūs no visiem grēkiem” (1.Jņ.1:7). Neviena cilvēka asinis nespēj šķīstīt no grēkiem. Vai tas nozīmē, ka Dievam ir asinis? Jā, Jēzū, kurš ir Dievs un cilvēks vienā personā. Šīm Dieva Jēra svētajām asinīm (Atkl.7:14) piemīt neierobežots šķīstījošs, attīrošs spēks. Tāpēc, par spīti dažiem modernajiem nekonkrētajiem tulkojumiem, Raksti vēsta par “Dieva draudzi, ko Viņš pats ar savām asinīm ieguvis par īpašumu” (Ap.d.20:28).
“KAS LIELĀS, TAS LAI LIELĀS AR TO KUNGU” (1.KOR.1:31)
Ja jau Jēzus ir Dievs un cilvēks, nebūtu pareizi Viņu nošķirt no Viņa paša, kā tas darīts Heidelbergas (kalvinistu) katehisma 47.jautājumā:
“Attiecībā uz savu cilvēcisko dabu Viņš [Jēzus] vairs nav uz zemes, bet attiecībā uz viņa dievišķumu, godību, žēlastību un garu Viņš nekad nav bijis šķirts no mums.”
Šāda nepareiza izpratne par Kristus divām dabām ir novedusi pie tā, ka reformātu baznīcas, kuras visā pasaulē pazīstamas kā evaņģēliskas, noliedz patiesu Kristus klātbūtni Svētajā Vakarēdienā, kas ir būtiska Kristus mācība un sniedz lielu mierinājumu kristiešiem. Teīkr. ka Kristus kā cilvēks ir klātesošs tikai vienā vietā un k= visur citur Viņš ir klātesošs kā Dievs, nozīmētu inkarnāciju padarīt par nebijušu. Uzkāpdams debesīs, Kungs — tieši savā cilvēciskajā dabā — nevis kļuva tālāks, bet drīzāk vēl tuvāks mums, tā kā Viņš “uzkāpis augstāk par visām debesīm, lai visu piepildītu” (Ef.4:10). “Visu” grieķu valodā ir visuma apzīmējums.
TICĪGĀ MIERINĀJUMS UN PRIEKS: “VĀRDS TAPA MIESA”
Protams, ka visa dievišķā pilnība bija cilvēkā Jēzū visu laiku. Viņa dievišķība neiesākās ar augšāmcelšanās vai debesbraukšanas notikumu. Tā ka Cilvēka Dēlam bija dievišķa vara piedot grēkus (Mt.9:6) un Viņš bija Kungs pār sabatu (Mt.l2:8). Tas bija dzīvības Valdnieks, kurš tika nonāvēts (Ap.d.3:15). Tomēr savas zemes dzīves pazemošanās laikā dievišķo godību, kāda Viņam bija Viņa cilvēciskajā dabā, mūsu Kungs neizmantoja visā pilnībā. Viņš pieņēma kalpa veidu, kļūdams pazemīgi paklausīgs līdz pat nāvei (Fil.2:78). Tomēr ticību nemaldina Viņa pazemīgais izskats, jo “svētīgs ir, kas pie manis neapgrēcinājas” (Mt.11:6). Mēs esam aicināti sekot Viņa pašaizliedzīgajai priekšzīmei (1.Pēt.2:21).
Mūsu Kristības ceļš ved caur krustu pie godības kroņa (Rom.6:5; 8:17). Žēlastība būt Kristū “dievišķās dabas līdzdalībniekiem” (2.Pēt.1:4) ietver arī ciešanu dāvanu (Fil.1:29). Mums, kas tiecamies pēc jaunā prieka, netiecoties pēc visa vecā nāves, jāpatur prātā Lutera atgādinājums:
“Kristus jāsatver vispirms kā cilvēks un pēc tam kā Dievs, un Viņa cilvēciskuma krusts jāmeklē pirms Viņa dievišķās godības. Kad nu mēs būsim dabūjuši Cilvēku Kristu, Viņš pats no sevis atnesīs līdzi arī Dievu Kristu.”
Pār mums ir nācis ne ar ko nesalīdzināmu pārbaudījumu un ciešanu gadsimts. Tomēr bezpalīdzībā mūs ir stiprinājis Viņš, kuram klausa viss universs un kurš ar mums ir līdzdalījis mūsu cilvēciskumu. Edvards Šilito pēc 1.pasaules kara šausmām to ir izteicis tā:
“Citi dievi bija stipri, Tu biji vājš;
Viņi uzjāja tronī, bet Tu uzkliboji;
Mūsu brūces tikai Dieva brūces uzrunāt spēj,
Nevienam dievam nav brūču, vienīgi Tev.”
Sanāk, ka man ir jāizsvītro no bībeles (Lūkasa ev. 18:18-19)
18 Bet kāds priekšnieks Viņam jautāja: “Labo Mācītāj, kas man jādara, lai es iemantotu mūžīgu dzīvību?”
19 Bet Jēzus tam sacīja: “Ko tu Mani sauci par labu? Neviens nav labs, izņemot vienīgi Dievu.
Šeit Kristus kliedza, lai piepildītos Raksti, Psalms 22:1:
Mans Dievs, Mans Dievs, kādēļ Tu mani esi atstājis? (Ja kāds nesaprata, tad tas ir ne tikai psalmos, bet arī Mt. ev. 27:46
Kristus sevi neuzskatīja par Dievu. Teikt, ka viņš bija līdzīga daļa no būtnes, uz kuru viņš atsaucās, ir absurds.
Ak, Neetle, tu mēģini saprast/aptvert Dievu ar savu cilvēka prātu?
Ja tev tas būtu pa spēkam, tu tad būtu visaugstākajā varenības pakāpē pār visu un visiem. Taču, Ak vai, tas cilvēkam neiespējams!
Dieva trīsvienība (un izpratne par to) sniedzas ārpus mūsu uztveres robežām.
Šis ir ticības jautājums, ko miesīgais prāts nesatver.
…mēs ticam uz vienu-vienīgu vis-spēcīgu Dievu trīs personās: Dievs Tēvs, kas visu radījis, Dievs Dēls, caur kuru visas lietas radītas, Dievs svētais Gars, kura spēkā visas lietas radītas…
Redzi, ne trīs dievi, bet viens! Skat, ne viena persona, bet trīs!
Ak talyc.. tāpat viss no Tēva ?
Dievs, kurš sūta, ir lielāks par to, kurš tiek sūtīts (Jāņa 13:16), kalps nav lielāks par savu Kungu (Jāņa 15:20).
Ir visaugstākajā mērā absurdi pieņemt, ka būtne varētu būt upuris pati priekš sevis. Šāda rīcība, no loģikas viedokļa raugoties, ir pašnāvība, jeb daļēja pašizkropļošanās trinitārismā. Tādā veidā šī doktrīna noliedz augšāmcelšanos, it īpaši tādu, kāda parādīta 1.Korintiešu 15. Nodaļā.
Kā tad būtne rada pati sevi?
(Jāņa 3:16) “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu…”
Kā tad tikai Dievs ir pāri visiem?
(Efez. 4:6) Viens visu Dievs un Tēvs, kas pār visiem, ar visiem un iekš visiem.
Es nemēģinu aptevrt/saprast Dievu ar prātu, bet gan ar Dieva vārdu – Bībeli.
Skatos un salīdzinu un pašlaik esmu nonācis pie secinājuma, ka ir tikai viens Dievs, vari man oponēt, bet man ir gana daudz argumenti, droši.
Neetl, kas rakstīts Jāņa 1. vēstule 2:22-23?
Roberto, mans mīļaid draugs.
Tur ir rakstīts – 22 Kas ir melis, ja ne tas, kas noliedz, ka Jēzus ir Kristus? Tas ir antikrists, kas noliedz Tēvu un Dēlu.
23 Katram, kas noliedz Dēlu, nav Tēva, tam, kas apliecina Dēlu, ir arī Tēvs.
Kopš esmu pieņēmis kristietību kā savu ticību neesmu noliedzis Dieva Dēlu un lēnāk ar skaidrojumiem…
Kristus ir mesija, tātad – Senebreju valodas vārds ar nozīmi “svaidītais”, ko attiecina uz cilvēku, kuru Dievs izvēlējies par valdnieku.
Nu tā ir Dieva griba, ka man jāatzīst Kristus savā dzīvē un jātic, ka viņš ir augšām cēlies, kur es esmu Antikrists? :) Par to, ka neuzskatu, ka Jēzus ir Dievs, par to? Jeb vai viņš pats to nav noliedzis? Ir, tapēc es neesmu pret Dievu nekādā veidā. Un nesakiet, ka es neslavēju Jēzu savās lūgšanāš, jo es viņu slavēju un godāju, Dieva dēls kā nekā!
Reku vēlviens arguments, kapēc Jēzus nav Dievs:
Diezgan skumji, ka tajā pašā vēstulē, kuras pantus tu man liki izlasīt ir atrodami šādi vārdi, hehe.
Tātad mīļie…
Jāņa pirmā vēstule 4:12
Dievu NEVIENS NEKAD nav redzējis…
Neesmu es antikrists, pētu rakstus un meklēju patiesību, nevis sekoju, tam ko cilvēki izdomājuši – trīsvienībai.
Oponējiet man droši, man tiešām argumenti netrūkst.
Neetle, vai tad Jāņa 1. vēstule ir sarakstīta senebreju valodā?
Roberto, manis pēc kaut ķīniešu, bet kādā veidā viņa ir pārtulkota, tādā es arī viņu lasu un ticu, tapēc visu cieņu Roberto, bet es neredzu, kur bībele ir skaidri un gaiši pateikts, ka Dievs nonāca no debesīm visā savā godībā un nomira pie krusta, diezgan nejēdzīgi.
Jā bībelē ir minēts arī par to, ka Jēzus ir augstāks par eņģeļiem, bet tur ir teikts, ka (Ebrejiem 3:1-3): 1 Tāpēc, svētie brāļi, debesu aicinājuma dalībnieki, ņemiet vērā Dieva sūtni un augsto priesteri Jēzu, ko mēs apliecinām,
2 kas uzticīgs Tam, kas Viņu iecēlis, kā arī Mozus visā Viņa namā.
3 Bet Viņam ir piešķirta daudz lielāka godība nekā Mozum, kā jau arī lielāks gods nekā namam ir tā cēlējam.
Nu redziet nu brāļi, Dieva sūtni, nevis Dievu, sūtnis nevar būt Dievs, kalps nevar būt augstāks par savu Kungu (Jāņa 15:20).
Kapēc tu centies novirzīties no tēmas Roberto, vai tad tev trūkst pantu bībelē par to, ka Jēzus ir pats visu varenais Dievs? Saprotiet, es nevienam neko negribu uzspiest, bet gribu pateikt, ka šis raksts ir aplams.
Neetle, saki jel, kā senebreju valodas speciālists, kas tas ir: יהוה ?
Nu Jehova. Protams, es to nezināju, bet apskatījos vārdnīcā…
Roberto, kamēr tu te ņemies ar senebreju valoda, es jau esmu savu pierādījis?
Labāk uzraksti, ko es pēc tavām domāt daru neparizi?
Nē, es neesmu no Jehovas lieciniekiem, jo uzskatu, ka ja tici Dievam, tad tici Dievam nevis organizācijai.
Neetle, manā vārdnīca gan rakstīts, ka יהוה = JaHWeH un ja JaHWeH = κύριος, un ja κύριος = Jēzus, tad sanāk, ka יהוה = Jēzus.
Ja pamanīji, šajā rakstā ir minēts, ka jau IV gadsimtā bija ariāņi, ka arī ticēja Dievam nevis organizācijai.
Roberto, nezinu par tavu vārdnīcu.
Es neeiedalu Dievu un Jēzu Kristu kā vienu…
Tikai tāpēc, ka bībelē ir panti, kuri to apliecina.
Jā es atzīstu Jēzus Kristus dievišķību, bet neviens nav augstāks par Dievu Tēvu.
Vai es tik tiešām esmu ķeceris, ka tā uzskatu, vai panti mani neaizstāv?
Vai bez trīsvienības es nevaru būt pilnvērtīgs ticīgais?
Jo vaitad tā nav, ka sacīdams, ka Dievs bija Jēzus Tēvs, viņš nepielīdzināja sevi Dievam, kā to apgalvoja farizeji Jāņa 5:18.
Izejot no šī trinitāriešu apgalvojums ir tādi paši meli, ar kādiem apsūdzēja Kristu toreiz…
Es apzinos, ka es ar savu cilvēka prātu nevaru izprast visu vareno Dievu, bet es cenšos atšķirt patiesību no meliem, tapēc piedodiet, ja kādu aizskaru.
Neetle viss ir vienkārši, katram, kurš vēlas tapt pestīts, vispirms ir jābūt pareizai, kristīgai ticībai.
Tas, kurš to neuzskata par vajadzīgu, bez šaubām, nolemj sevi mūžīgai pazudināšanai.
Pareiza kopīga kristīgā ticība ir izklāstīta ŠEIT.
Visu cieņu Roberto, bet tomēr.
1. Tie teksti nav bīble, kā arī tiem nav doti panti, lai tos pamatotu.
2. Ja tie nav bībelē, tas nav Dieva vārds.
3. Ja tas nav Dieva vārds, tad kāpēc man tam ir jātic.
4. Apustuļi neizprot trīsvienību kā jūs to izprotat.
Redzi nu, kamēr es savas domas pamatoju ar reāliem tekstiem, kas ir bībelē, norādot rakstu vietas., tikmēr citiem to nevajag.
Un tomēr pats Jēzus Kristus, nedz Dievs nav teicis, ka mums būtu jātic “visusvētajai” trīsvienībai vai es kļūdos?
Gars ir līdzeklis mūsu Dieva pielūgšanai, kā to var secināt no formulējuma Vēstulē Filipiešiem 3:3. Tādējādi Gars nevar būt Dievs un pielūgšanas objekts, kā arī tas nevar būt vienlīdzīgs ar Dievu Tēvu.
Roberto, es vismaz pamatoju savas domas… Pasaki, kas tajās ir aplami? Vai tu vienkārši esi iespiedies M.Lutera dogmās?
Smagi.
Jņ 5:30
2.Kor. 2:17
Jņ 10:30
Jā patiešām M.Lutera dogma bija sola scriptura, sola Kristus un laikam jau tas nav atdalāmi.
Ak , brāļi.
Jāņa 20:17 – Bet Jēzus viņai saka : “Neaizskar Mani, jo Es vēl neesmu aizgājis pie Tēva; bet ej pie Maniem brāļiem un saki tiem: Es aizeimu pie Sava Tēva un jūsu Tēva, pie Sava Dieva un jūsu Dieva.”
Es esmu daudz rakstījis jau un mēģinajis parādīt to, ka trīsvienība veido elku no Dieva.
Dievs ir persona, gars, bet trīsvienība reprezentē Dievu kā ģimeni/klasi.
(Efez. 4:6) Viens visu Dievs un Tēvs, kas pār visiem, ar visiem un iekš visiem.
Un Jēzus ir Kristus, mesija, glābējs, pestītājs, Dieva dēls.
Viņš dalās ar Dieva dabu, bet nav visu varenais Dievs identitātē.
Miers ar jums brāļi, kas meklēs tas atradīs patiesību.
Lasu un uzreiz nāk prātā J.Rubenis un J.Vanags ar savu teocentriko+ egocentrisko nostāju, šeit ir šī bīstamība, kas tiek sludināta šodien no daudzām kancelēm.
Vai tad Dieva Vārds nav caurvīts ar Kristocentrismu?!
Mēs jau varam pētīt Rakstus, bet ko tas dod ja mums nav Dieva atklāsme.
Šeit laikam būtu vietā teikt- burts nokauj.
Bet nu laikam jājautā, kāda ir mūsu ticība?
Jā, izskatās, ka šodien mēs viens otru nesaprotam.
Dieva svētītu šo adventes laiku.
Kas ir mūsu ticība?
Nezinu, es uzskatu, ka kristietība.
Nevis katolicisms, luterānisms, pareizticība, kalvinisms, baptisms vai vel kaut kas, bet gan gluži vienkārši KRISTIETĪBA. Jo viss pārējais sanāk, ka ir gluži vienkārši sekta.(sekta ir samērā šaura cilvēku grupa ar vienādiem ierobežotiem, dogmatiskiem uzskatiem jeb arī nošķīrušies no galvenā.)
Bet klau Jāni, nezinu, kas tev ir pret rakstu pētīšanu, jo ir labi zināt, kam tu tici, nevis vienkārši ticēt dogmām, bet produktīvi domāt un rakt,rakt,rakt, lai aizraktos līdz patiesībai.
Savādāk, ja daži neraktu, tad neatrastu kļūdas Darvina teorijā, kas ir vispārpieņemta patiesība un ko māca skolās.
Tapēc es domāju,ka labāk ir pašam lasīt, domāt, secināt, nevis tizli ticēt visam, kas ir “pareizs”
Miers ar jums.
Neetle Raksti ir galvenā mēraukla, tikai tam nav nozīmes bez Dieva atklāsmes.
Vēl jatājums, kā tu saproti kristietību? Kā tu šodien izproti Jņ.1nodaļu.
Ko es saprotu ar kristietību?
Nu pēc būtības tā ir reliģija, kuras pamatā ir ticība , ka Jēzus Kristus ir nomiris pie krusta, lai izpirktu pasaules grēku un augšāmcēlies, tagad ir pie Dieva labās rokas.
Kristietība arī varētu būt kā dzīvesveids, ja jūs saprotat ar ko es to domāju…
Ko es saprotu no Jāņa ev. 1.nod?
To, ka Dievs ar savu vārdu palīdzību caur Jēzu Kristu ir radījis visu.
To, ka Jēzus ir mesija, Dieva izvēlēts valdnieks.
Bet mīļie vislabākais ir tas, ka Jēzus Kristus, mūsu Kungs un glābējs pats ir sacījis…
Jāņa 4:21, ka nāk laiks, ka Tēvu vairs nepielūgs nedz šinī kalnā (Samarijas kalnā), nedz Jeruzālemē. Taču vēl skaidrāk Kristus to pasaka Jāņa 4:23:
“Jo laiks nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā, jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz.”
Un lūk brāļi, par pielūgsmes objektu mums ir Dievs Tēvs un neviens cits. Pats Jēzus Kristus mums ir mācījis kā pielūgt Tēvu un es to sapratu tikai nesen, ka tā ir visspēcīgākā lūgšana, ja tu tici un lūdz garā, jo šinī saucamajā tēvreizītē ir iekļautas visas mūsu vajdzības!
Kā vienmēr – mīlestība, miers un žēlastība, lai ir ar jums.
Neetle, tu noteikti esi lasījis Atanasija ticības apliecību, tomēr atļaušos to šeit ievietot (pirmo pusi):
1 Katram, kurš vēlas tapt svētlaimīgs, vispirms ir jābūt pareizai, kristīgai ticībai.
2 Tas, kurš to neuzskata par vajadzīgu, bez šaubām, nolemj sevi mūžīgai pazudināšanai.
3 Pareiza kopīga kristīgā ticība ir šī: Mēs godājam vienu vienīgo Dievu trīsvienībā un trīsvienību vienā vienīgā dievībā,
4 nesajaucot personas un neizmainot dievišķā pamata būtību.
5 Jo viena ir Tēva, otra – Dēla un trešā – Svētā Gara persona,
6 bet Tēva, Dēla un Svētā Gara dievišķā Būtne ir viena vienīga: līdzvērtīga godā un mūžīgā majestātē.
7 Tāds, kāds ir Tēvs, ir Dēls un arī Svētais Gars.
8 Neradīts ir Tēvs, neradīts ir Dēls un neradīts ir Svētais Gars.
9 Bezgalīgs ir Tēvs, bezgalīgs ir Dēls un bezgalīgs ir Svētais Gars.
10 Mūžīgs ir Tēvs, mūžīgs ir Dēls un mūžīgs ir Svētais Gars.
11 Tomēr nav trīs mūžīgu, bet tikai viens mūžīgs.
12 Tāpat nav trīs neradītu un trīs bezgalīgu, bet tikai viens neradīts un viens bezgalīgs.
13 Tā arī visvarens ir Tēvs, visvarens ir Dēls un visvarens ir Svētais Gars.
14 Tomēr nav trīs visvarenu, bet tikai viens visvarenais.
15 Tā Tēvs ir Dievs, Dēls ir Dievs, Svētais Gars ir Dievs.
16 Tomēr nav trīs Dievu, bet viens vienīgs Dievs.
17 Tā Tēvs ir Kungs, Dēls ir Kungs un Svētais Gars īr Kungs.
18 Tomēr nav trīs Kungu, bet viens vienīgs Kungs.
19 Tāpat kā kristīgā patiesība pieprasa mums atzīt katru personu atsevišķi par Dievu un Kungu, īā arī kopīgā kristīgā ticība aizliedz mums runāt par trim Dieviem vai Kungiem.
20 Tēvu nav neviens darinājis, nedz radījis, nedz dzemdējis.
21 Vienīgi Dēls ir no Tēva, ne darināts, ne radīts, bet piedzimis.
22 Svētais Gars ir no Tēva un no Dēla, ne darināts, ne radīts, ne piedzimis, bet no tiem izejošs.
23 Tātad ir viens vienīgs Tēvs, nevis trīs Tēvu, viens vienīgs Dēls, ne trīs Dēlu, viens vienīgs Svētais Gars, ne trīs Svēto Garu.
24 Un šajā trīsvienībā neviens nav ne pirmais, ne pēdējais, neviens nav par otru ne lielāks, ne mazāks.
25 Visas trīs personas savā starpā ir tikpat mūžīgas un tikpat vienlīdzīgas. Katrā gadījumā, kā jau iepriekš sacīts, mums ir jākalpo trīsvienībai vienībā un vienībai trīsvienībā.
26 Tam, kurš vēlas kļūt svētlaimīgs, ir jādomā par trīsvienību tieši tā.
Tātad viens Dievs, tomēr trīs personas, tomēr nav trīs Dievu.
No Bībeles citātiem iesākumam ievietošu sākumu un beigas:
Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. (1. Moz. 1:1-2)
Tas, kas visu šo apliecina, saka: Tiešām, Es nāku drīz. Āmen.” Tiešām, nāc, Kungs Jēzu! Mūsu Kunga Jēzus žēlastība lai ir ar visiem! Āmen! (Atkl. 22:21-22)
Pārlasi Jāņa atklāsmes grāmatu un pārdomā Dieva vārdus: Es esmu Tas Kungs, tas ir Mans Vārds, Savu godu Es citam nedošu, nedz Savu slavu elkiem. (Jes.42:8)
ac,
jean
Neetle, kā savādāk lai saprot apustuļa Toma pēc Jēzus Augšāmcelšanās Viņa pagodināšanu ar vārdiem –
“Mans Kungs un Mans Dievs!(sic!)” kā Jēzus Kristus pielūgsmi.
Un , ievēro, Jēzus nenosoda Tomu ka viņš būtu Dievu zaimojis
( kas taču būtu jādara ja Jēzus nebūtu Dievs, bet vnk godīgs pravietis)
bet pieņem šo Sevis dievišķo pagodinājumu kā pašsaprotamu.8-)
Plus, Neetle, atceries jūdu attieksmi pret Jēzu – “Nevis laba darba dēļ mēs Tevi gribam nomētāt, bet Dieva zaimošanas dēļ, tāpēc ka Tu, cilvēks būdams, dari Sevi par Dievu.” , no kuras redzams, ka jūdi Jēzus mācīto un darīto saprata kā Viņa norādes uz Savu dievišķību.
Tātad – ir tikai divas alternatīvas, vai nu Jēzus bija Dieva zaimotājs vai ir , būdams patiess cilvēks, vienlaikus patiess Dievs.
Luterāni, tu laikam nelasīji visu to, ko es iepriekš esmu uzrakstījis…
Protams, es tev atbildēšu, bet tu varētu visiem maniem iepriekš minētajiem citātiem un paskaidrojumies uzrakstīt kas tur ir nepareizi, liekot iekšā savus citātus un paskaidrojumus.
Lūdzu luterāni tavs prasītais skaidrojums: Jēzus sacīdams, ka Dievs bija viņa Tēvs, viņš nepielīdzināja sevi Dievam, kā to apgalvoja farizeji Jāņa 5:18.
Izejot no šī trinitāriešu apgalvojums ir tādi paši meli, ar kādiem apsūdzēja Kristu toreiz…
+ luterāni “Mans Kungs un Mans Dievs! var būt vienkārši izsauksme, tāpat kā reizēm cilvēki lieto “Ak mans Dievs”, jo Toms jau taču neticēja, ka Jēzus augšāmcelsies, tapēc viņam tas bija pats lielākais pārsteigums. Padomā arī par to.
Tagad laikam ir jūsu kārta, visi mani iepriekšminētie citāti un domas jau gan apgāza trīsvienību, jūs tos drošivien pat līdz galam neesat izlasījuši, bet rekur jums vēl divi apgalvojumi, kapēc trīsvienība ir aplama, kā jūs šitos apgāzīsiet?
Dievs ir visu zinošs, Jēzus Kristus nav, tātad Jēzus nav Dievs.
Citāts: “Bet dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs.” (Mateja 24:36)
Jūs sakāt, ka trīsvienībā visi ir vienādi un neviens nav augstāks/lielāks/stiprāks par otru, atkal aplami!
Citās: “Jūs esat dzirdējuši, ka Es jums esmu sacījis: Es aizeimu un atkal nākšu pie jums. Ja jūs Mani mīlētu, jūs priecātos, ka Es aizeimu pie Tēva, jo Tēvs ir lielāks nekā Es.”
(Jāņa 14:28)
Man jau ir apnicis strīdēties un uzskatu, ka esmu jau pamatojis savas domas , panti mani aizstāv, ko vēl man meklēt? Ja jau bībelē ir tik daudz pretrunu, tad kāds vispār var pateikt, ka Dieva nav, jo bībele ir viens mezglu kušķis, bet es jums cenšos parādīt to, ko Dieva vārds patiesībā saka? Nejau ar tukšām domām, bet pantiem.
Es laikam esmu pieļāvus lielu kļūdu, ja kāds var, ad izdzēšat visus manus komentārus, paldies.
Neetle,
tevis izvēlētais citāts: “Jūs esat dzirdējuši, ka Es jums esmu sacījis: Es aizeimu un atkal nākšu pie jums. Ja jūs Mani mīlētu, jūs priecātos, ka Es aizeimu pie Tēva, jo Tēvs ir lielāks nekā Es.”
(Jāņa 14:28)
Kas bija šis Jēzus? Kristieši atbild: patiess cilvēks un patiess Dievs. Tas ir nopietns pārbaudījums cilvēka smadzenēm :). Tomēr cilvēka smadzenes to nespēj sagremot, pat tie, kas še raksta aizstāvot to (mani ieskaitot) līdz galam to nespēj saprast. Precīzāk, spēj saprast pavisam maz. Tikai tik, cik Rakstos par to teikts.
Lai arī šo tevis minēto citātu saprastu ir jāredz, kas to saka. To saka Jēzus – PATIESS cilvēks un PATIESS Dievs. Kā CILVĒKS viņš dzīvoja Dievam pilnīgi paklausīgu dzīvi, tas ir, pilnīgā harmonijā ar Dievu Tēvu. Tā būtu bijis jādzīvo Ādamam. Jēzus kā cilvēks PILNĪBĀ pakļāvās Tēva gribai. Arī cilvēkam (gan nevainīgajam Ādamam, gan kritušajam) būtu pilnībā jāpakļaujas Dieva gribai. Tomēr, ko mēs redzam pasaulē? Cilvēki saka, ka Dieva nav, un vai nu taisa dievekļus pēs sava prāta, vai paši sevi liek dieva vietā.
Savā zemes dzīves laikā Jēzus dzīvoja kā PATIESS cilvēks, kaut arī bija PATIESS Dievs. Tikai retu reizi viņš parādīja savu visvarenību. Tikai retu reizi.. , jo viņa šās dzīves mērķis bija būt kā Jānis Kristītājs saka: Dieva Jēram, kas nes pasaules grēku. Tas ir, būt bezvainīgam upurim par visas cilvēces grēkiem.
Tāpēc, Neetle, visi citāti, ko Tu mini ir jāredz, ka tajos Jēzus runā nevis kā Dievs, bet gan kā PATIESS cilvēks, tikai bez grēka, nevainīgs, kā Ādams pirms grēkā krišanas.
ac,
jean
Neetle,
nabaga cilvēk, vai tiešām Tu domā ka Tev mūžīgajā tiesā
palīdzēs neticība Svētajai Trīsvienībai – Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam,
Dieva Svētos Rakstu sagrozīšana,
tajos pamatotās Jēzus dievišķības noraidīšana
un to aizstāšana ar savām fantāzijām par dievību?
Paga, paga , es neko nesagroīju, un nedarudi man ar mūžīgo tiesu.
Kā jau teicu, esmu laikam pieļāvis kļūdu, bet Jean mani apskaidroja, paldies viņam.
Luterāni, nevajag aizsvilties dēļ tā, ka es pētu rakstus, kur es viņus esmu sagrozījis? Viss ir citēs no bībeles.
Jean tiešām paldies, ka pateici par to patiess cilvēks un patiess Dievs.
neetle Tu raksti – Izejot no šī trinitāriešu apgalvojums ir tādi paši meli, ar kādiem apsūdzēja Kristu toreiz…
+ luterāni “Mans Kungs un Mans Dievs! var būt vienkārši izsauksme, tāpat kā reizēm cilvēki lieto “Ak mans Dievs”, jo Toms jau taču neticēja, ka Jēzus augšāmcelsies
Izlasi kontekstu un sapratīsi, ka Toms ,Jāņa evaņģēlija beigās šai dramatiskajā brīdī saucot “Mans Kungs un Mans Dievs”, apliecina savu ticību augšāmceltajam Kristum, (kas harmoniski iet kopā ar Jāņa Evaņģēlija iesākuma vēstījumu par Vārdu, kas IR Dievs un Kas tapa miesa, proti, Kristu) nevis vaimanā kā tantiņa “vojmanšesiņ”.8-)
Un, ja esi pieņēmis kristietību, tad Tev jāsaprot, ka kristietība vienmēr ir gājusi un iet kopā vienīgi ar Jēzus un Svētā Gara dievišķību, t.i. trinitārismu. Jo nav citādas Kristietības.
Labi, katrs var kļūdīties, tas ir cilvēcīgi, tagad redzu, tiešām atvainojos, ka tik izmisīgi centos pierādīt pretējo.
Starpcitu, Jean, vai tev nebūtu skype vai e-mails, ja ir, tad uzraksti lūdzu, labrāt parunātu par kristietību. :)