Dievs pārbauda jūs ciešanā Kā zeltu uguns-liesmās [610]
No sirds tam Kungam pateiciet, Jūs esiet Dieva ziņā!
Ta Kunga vārds pareizi iet, Viņš mūs vēl tur’ piemiņā.
Viņš dara tā, Kā solija, To mēs ar prieku manam;
Dievs tevi saudz, tu Dieva draudz’ Dod godu savam ganam!
Kad sāpēs es un briesmibā Un grūtās mokās kaucu,
Kad manas miesas drebeja, Tad Dievu es piesaucu,
To augstāku par palīgu, Kas manas bēdas zina;
Ta nāve jau, kas dažu rauj, Priekš man ar valgu pina.
Tad žēl bij Dievam augstakam, Žēl manu grūtu moku,
Par palīgu viņš nāca man, Pasniedza pats man roku;
Viņš ārsteja man drīzumā, Kad es jau šķitos noslāpt
Un visadi gan bēdīgi Tai nāves-bedrē nokāpt.
Tas Kungs ir labs un uzticams, Tiem, kas uz to paļaujās,
Viņš ir īsts palīgs apzinams Tiem, kas ar bēdām kaujās,
Kas ticibā un ceribā Pie viņa vārda tverās,
Pazemīgi, paklausīgi Pie viņa rokas ķerās.
Es esmu tavu žēlošan’ Pie sev, mans Dievs, ar manijs,
Tu eņģ’li esi sūtijs man, Kas man tā ganīt ganijs.
Tu palīgu man spēcigu Iekš briesmu-laikiem devi;
Tā tu, mans Dievs parādījies,- Tev vēl pavēlu sevi.
Tu esi mani žēlodams Ar tēva rīkstēm rājis
Un man iekš manām ciešanām Tad visai neatstājis;
Nu es priekš sev un ar priekš tev, Tēvs, grēcinieks atzīstos,
Tev mīlēju, tev uzticu Un tev kā Tēvu bīstos.
Lab’ tam, ko Dievs šai pasaulē Iekš bēdu uguns rūda!
Tāds top izmācīts nelaimē, Un Dievs tam atkal sūta
Pēc ciešanas daudz svētības, Lai tam nu vairs nemisās,
Lai lietas šās pasaulīgas Viņš labprāt aizmirst visas.
Ja tāpēc, mīļi ļautiņi, Dievs rūktu malku mēri, –
Tad ņemat to pazemīgi Un lieciet allaž vērā:
Dievs pārbauda jūs ciešanā Kā zeltu uguns-liesmās;
Pēc ticība pastāvīga Tur kroni ņems bez briesmas.
Tad visām draudzēm kristīgām Nu būs uz Dievu griezties,
Un dien’ un nakt’ ar lūgšanām Pie viņa kājām spiezties.
Ak pielūdziet un pastāviet, Nometiet grēku-saites,
Nebēdajties, bet priecajties, – Jums nāve vis nekaitēs.
Ieskaties