Otrajos Ziemassvētkos

Un, kad nu eņģeļi no tiem bija aizgājuši uz debesīm, tad gani runāja savā starpā: Ejam tad nu uz Bētlemi raudzīt, kas noticis, ko Tas Kungs mums licis paziņot.” Un tie steigdamies nāca un atrada gan Mariju, gan Jāzepu un bērniņu, silē gulošu. Bet, to redzējuši, tie izpauda to, kas tiem bija sacīts par šo bērnu. Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par vārdiem, ko gani tiem bija sacījuši. Bet Marija visus vārdus paturēja prātā, tos pārdomādama savā sirdī. Un gani griezās uz mājām, godāja un teica Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, tā kā tas tiem bija sludināts. [Lk.2:15-20]

Mīļie draugi, vakar Kristus dzimšanas sprediķi mēs dzirdējām, ka žēlīgais Dievs caur savu eņģeli lika sludināt, ka Viņa Dēls īstā laikā piedzimis Cilvēka Bērns no jaunavas Marijas, un visiem cilvēkiem, lieliem un maziem, veciem un jauniem, bagātiem un nabagiem, zemiem un augstiem, dāvāts un sūtīts par Pestītāju.

Lai gani, kas ganīja Betlemes laukā, lielo Dieva dāvanu ātrāk atrastu, eņģelis viņiem deva zīmi sacīdams: Jūs atradīsiet bērnu autos ietītu un silē gulošu.

Dzirdējušu šo priecīgo sludināšanu, gani vairs nevar noturēties, un viens otru skubina un uzrunā, sacīdami savā starpā: Eima tad uz Betlemi raudzīt, kas tur noticis, ka mums tas Kungs licis dod ziņu. Pametuši uz lauka savus lopus, viņi visi steigšus steidzās nonākt Betlemē, kur visu atrada tā, kā Dievs viņiem caur eņģeli bija licis sacīt. Par šo Dieva žēlastību un visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, viņi pateicās Dievam, izpauda vārdu un šo vēsti stāstīja ikvienam.

Tāpat jūs vakar dzirdējāt, ka arī mums ir pasludināta šī priecīgā vēsts un arī mums par labu šis Bērniņš ir piedzimis, tādēļ celsimies kājās un dosimies meklēt Kungu Jēzu, līdz Viņu atradīsim. To mums māca nolasītais svētais evaņģēlijs, kas saka: Ka gani, nonākuši Betlemē, ne vien atrada Bērniņu, bet par to arīdzan stāstīja citiem ļaudīm.

Saldais, lai pie tev tinās,
Mies` un gars,
Kā kāds zars,
Lai ta sirds atminās,
Allaž tevis mana Mīlīb`,
Tad, tad būs,
Tas, tad kļūs,
Droša mana dzīvīb`. Āmen.

Un, kad nu eņģeļi no tiem bija aizgājuši uz debesīm, tad gani runāja savā starpā: Ejam tad nu uz Bētlemi raudzīt, kas noticis, ko Tas Kungs mums licis paziņot, saka svētais prieka mācītājs [evaņģēlists].

Mīļie draugi, nekaunieties no šiem ganiem mācīties, kā šajos svētkos un arvien izturēties. Un pat ja mēs neesam gani, kādi bija viņi, tomēr mēs katrs savā vietā esam gani. Mācītājs sargā savus klausītājus, kā gans gana savas avis. Kungi pārvalda savus ļaudis. Tēvs, māte, saimnieks un saimniece gādā par saviem bērniem un saimi. Tā ikviens cilvēks ir gans. Ja nu tomēr tev neviens nav jāsargā, tad tev tomēr paša dvēsele ir kā jēriņš par ko jādomā un jākopj. Tādēļ darīsim arī mēs kā šie gani un Bērniņu Jēzu Kristu, mūsu Pestītāju, no sirds priecīgi meklēsim.

Gani viens otru uzrunāja un paskubināja savā starpā sacīdami: Eima nu. Bet kur? Krogā plītēt? Eima nu maukot, jeb maukas, ar godu sakot, meklēt? Eima nu šim jeb tam dārzu, klēti, bites vai stalli apzagt? Zirgu, vērsi, avi nozagt, jeb citas blēņas darīt?

Nē, nē! Tā nesaka šie gani.

Jo tie zina un ir mācījušies, ko saka svētais ķēniņš Dāvids: “Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā, bet kam prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību.” [Ps.1:1-2]

Tāpēc viņi, viens otru paskubinādami uz Dieva bijāšanu, grib kā godīgi cilvēki darīt to, ko Dievs viņiem ir pavēlējis un, kas Viņam patīk. “Svētajiem Tu rādies svēts un taisnajiem taisns,” saka ķēniņš Dāvids. [Ps.18:26]

Kad viens otram saka: “Iesim, kāpsim Tā Kunga kalnā, Jēkaba Dieva namā, lai Viņš mums māca Savus ceļus un mēs lai staigājam Viņa tekas!” [Jes.2:3] tad šāda pamudināšana ir ļoti laba, jo caur to citi top paklausīgi, dodas līdzi uz Dieva namu meklēt Kungu Jēzu Kristu Dieva vārdā.

Kad vecāki savus bērnus, saimnieki savu saimi, kaimiņš kaimiņu, [pušinieks pušinieku] uzrunā un saka: Eima mēs baznīcā, eima mēs pie Dieva galda, tad tie visi kopā sapulcēsies, kalpos Dievam, atzīs Kristu, mācīsies Viņa vārdu un taps svēti.

Dodieties pie Kunga Jēzus jūs, kam nav draugu, un kas bērnu dēļ žēlojaties. Šis Jēzus ir tāds Kungs, kas var dot visu. Bez Viņa došanas neviens neko nevar [sa]ņemt.

Šis Kungs deva Tobijam godīgu sievu [Tob.7] un Annai, Elkana sievai, jaunu dēlu, [1.Sam.1], un nabaga kalpam lielu mantu. [1.Moz.25:11] Dažs kremt savu sirdi un lielās bēdās saka: “Mana dvēsele atsakās no iepriecinājuma.” [Ps.77:3] Nāc šurp, ak, tu noskumušais cilvēks, nāc šurp Dieva namā, te tu atradīsi to, kas pats saka: “Es, Es esmu tavs iepriecinātājs!” [Jes.51:12]

Kad tu nopūzdamies saki: “Iepriecini Sava kalpa dvēseli, jo Tev pretī es paceļu savu sirdi.” [Ps.86:4] Tad šis Kungs no Bētlemes tev atbild: “Kā māte iepriecina savus bērnus, tā Es jūs iepriecināšu.” [Jes.66:13] “Jo, kā Kristus ciešanas spēcīgi nāk pār mums, tāpat spēcīgi darbojas mūsu ieprieca caur Kristu.” Saka svētais apustulis Pāvils. [2.Kor.1:5]

Jūs, grēcinieki, kam sirds smaga no grēkiem, nāciet šurp pie šī Bērniņa, šeit jūs atradīsiet To Kungu mūsu taisnību. [Jer.23:6] “To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs Viņā kļūtu Dieva taisnība.” Tā atkal runā apustulis Pāvils.

Nāciet kopā ar mani pie Jēzuliņa, pie mūsu mīļa Pestītāja, visi, visi cilvēku bērni, jo šis Bērns ir dzimis par Pestītāju visiem ļaudīm. “Kas Sevi pašu ir nodevis par atpirkuma maksu par visiem.” [1.Tim.2:6] “Viņš ir mūsu grēku izpircējs, ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku.” [1.Jņ.2:2] “Lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” [Jņ.3:16]

Labi ir tam, kas tagad un arvien kopā ar mani nāk pie Kunga Jēzus Kristus, jo viņš tiks iepriecināts. Bet tas, kas to smādē un nemeklē Viņa žēlastību, tas ir mūžīgi pazudis.

Ko gani gribēja darīt, to viņi ilgi nekavēdamies arī darīja, jo tie steigdamies nāca, kā saka prieka mācītājs.

Dažs šajos laikos apņemas kādu labu lietu, savā sirdī sacīdams: es gribu Dievam par godu dot to, gribu es iet pie Dieva galda, to es gribu izdalīt nabagiem. Bet, lai arī tavā prātā tā ir nospriests, tomēr tu to nemūžam nepaveic. Nedz baznīcā ej, nedz nabagam kāds labums atlec no tevis. Tādi ļaudis ir kā niedres, „ko vējš šurpu turpu šauba.” [Mt.11:7] Tādu ļaužu mutē nav patiesības, un ar savām mēlēm viņi pieviļ, kā saka ķēniņš Dāvids. [Ps.5:10]

Kad tu savā prātā ko labu apņemies, tad nekavējies un dari uzreiz. Jo vienā stundā tev iešausies dažādās domas, kuru dēļ tu piemirsīsi, ko iepriekš labu un Dievam par godu gribēji darīt. Tāpat kā gani steigšus meklēja Jēzu, tāpat tu steidzies darīt to labo, kas tev pienākas. Kas savus labos darbus taupa, līdz kļūst nevesels, tas nemūžam ar labprātīgu sirdi labo nedarīs.

Gani ir teicami par to, ka vairāk dzenas pēc Kunga Jēzus, lai Viņu redzētu, nekā pēc saviem lopiem. Viņi atstāj savus lopus vienus, un ar lielu sirdsgribēšanu uzmeklē pasaules Pestītāju.

Viens saka: „Es esmu tīrumu pircis, un man jāiet to apskatīt. Lūdzu, aizbildini mani. Otrs sacīja: es esmu piecus jūgus vēršu pircis un eju tos aplūkot. Lūdzu, aizbildini mani. Trešais teica: es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru noiet.” [Lk.14:18-20] Cits saka: Man sētā ir gana daudz darba, tādēļ man nav vaļas iet baznīcā. Tie ir kā gailis, kas mieža graudu tur augstāku par lielu zelta gabalu.

Jūs, kristītie Dieva bērni, turiet tādu sirdi, kāda bija ķēniņam Dāvidam, un sakiet līdz ar viņu: „Es Tevi mīlu no sirds dziļumiem, Kungs, mans stiprums.” [Ps.18:2] „Kad Tu esi mans, tad man nevajag ne debess, ne zemes!” [Ps.73:25] Dzīvība ir augstāka par nāvi, Debesis augstākas par zemi, dvēsele bagātāka nekā miesa – tad kāpēc mēs dzenamies pēc tā, kas ir mazāks?

Tad nāciet nu, mīļie draugi, līdz ar šiem ganiem stallī un uzlūkojiet pareizi ar savām ticības acīm Kungu Jēzu Kristu. Viņš gulēja Bētlemē stallī silītē, jo Viņam nebija cita mājvieta. Ak, cik liela nabadzība! Ak, cik liela pazemošanās! Mums, mums par labu Jēzus Kristus ir tik zems un tik nabags tapis. Mums mūsu grēku dēļ bij gulēt ne stallī ne koka vai akmens silē, bet pašā elles dibenā „degošā sēra un uguns jūrā.” [Atkl.19:20] „Nāve tos gana kā avis,” [Ps.49:15] „un viņu mocību dūmi celsies augšup mūžu mūžos; un nebūs miera ne dienu, ne nakti.” [Atkl.14:11]

Vai tā nav neērta un cieta gulta? Bet paliec mierā un nebīsties. Uzlūko šo sili stallī Bētlemē, te tu ieraudzīsi savu Kungu un Pestītāju, kas baisās elles gultas vietā tev ir darījis mīkstu gultu Debesīs. „Mums ir ēka no Dieva, mājoklis, kas nav rokām taisīts, bet mūžīgs debesīs.” [2.Kor.5:1] Par to mēs varam priecāties no sirds.

Ja tevi nospiež liela nelaime, paliec vien mierā. Kad pāries nelaimes migla, tad atspīdēs spoži tavas pestīšanas saule. Tavs Kungs Jēzus gulēja cietā silē, arī tev būs Viņa ģīmim līdzi tapt. Kas toreiz gulēja cietā silē, tad tagad un mūžīgi sēž pie Dieva labās rokas, ar visu godību Tēva Valstībā. „Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību.” [2.Kor.4:17] „Patiess ir šis vārds: ja mēs pastāvam ciešanās, tad mēs arī līdzi valdīsim,” [2.Tim.2:11-12] kā saka apustulis Pāvils.

Kungs, visu lietu Radītājs,
Tu tevi zemu sēdinājs,
Te gulēdams uz sausu sien`,
No kā ēd lops jeb kuru dien`.

Ar šiem ganiem steigdamies aplūkojiet šo bērniņu arīdzan savā sirds silītē. Jūs atradīsiet žēlastību, mīlestību un prieku. Gani ar ticību gulda Kungu Jēzu savā sirdī, un iepriecinās ar Viņu visās nelaimēs un bēdās. Labi tev, ak cilvēk, kad arī tu tā dari.

Vai gribi zināt, kāpēc Jēzus negribēja gulēt šūpulī? Tāpēc, ka Viņš grib tavu sirdi par šūpuli, kā sacījuši vecie mācītāji. Lūdz tad no visas sirds:

Ak, saldais mīļais Jēzuliņ,
Nāc, taisies mīkstu spilventiņ,
Un dusi manā sirsninā,
Ka tu man paliec prātiņā.

Šķīsti savu sirdi, atstājoties no grēkiem, ietin to ticībā, baro ar dievbijību, dzirdi ar žēlastību, ko tev būs parādīt savam tuvākam. Ja tu to darīsi, tad Jēzuliņš, tavs Pestītājs, labprāt paliks tavā sirdī un tev būs žēlīgs. Viņš tevi žēlīgi uzlūko ar savām actiņām, lai tev nav jāizbīstas savos grēkos, un nelaimē pārlieku jābēdājas. „Redzi, Tā Kunga acs vēro tos, kas Viņu bīstas un cer uz Viņa žēlastību, lai Viņš to dvēseles izglābtu no nāves un uzturētu viņus dzīvus bada laikā.” [Ps.33:18-19] Kā saka ķēniņš Dāvids.

Tavs Dievs, laipni runā caur pravieti Jesaju: „Es uzlūkoju nabagu un kam sagrauzts gars un kas Manu vārdu bīstas.” [Jes.66:2]

Kungs Jēzus tavu lūgšanu dzird ar atvērtām ausīm tiklīdz tu saki: Ak, Kungs, „Neapslēp man Savu vaigu bēdu laikā.” [Ps.102:3] „Un notiks, pirms viņi sauc, Es viņiem jau atbildēšu, un, kamēr viņi vēl runā, Es viņus jau uzklausīšu.” [Jes.65:24] Viņš laipni saka mūžīgās dzīvības vārdus, [Jņ.6:68] jo, ko Viņš runā, tā notiek. [Ps.33:9] Viņam ir žēlīga sirds, kā Viņš pats saka: „Mana sirds tā pukst par viņu, un Man par viņu jāapžēlojas katrā ziņā!” [Jer.31:20]

Jēzus svētī mūs, rokas izstiepdams. „Viņš svētīs tos, kas Viņu bīstas, gan mazos, gan lielos.” [Ps.115:13] Viņš ar šīm rokām mūs apkampj, glābj un sargā, sacīdams: „Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! Neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi uzturu ar Savas taisnības labo roku!” [Jes.41:10]

Ar savām kājām Viņš stāv un paliek pie mums, kad citi no mums aiziet. Tā skan Viņa Vārds: „Es viņam esmu klāt bēdās.” [Ps.91:15] „Kad tu iesi caur ūdeņiem, Es būšu pie tevis.” [Jes.43:2] „Kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” [Mt.18:20] „Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” [Mt.28:20]

Ja to dzirdat no Dieva Vārda, vai tev nevajadzētu, ak, cilvēka bērns, lieliem soļiem steigties pie Kunga Jēzus, Viņa Vārdā un pie Dieva galda redzēt, lai tu varētu dabūt Viņa žēlastību un mūžīgo dzīvošanu.

Gani pasludina citiem ļaudīm, ko bija redzējuši pie Kunga Jēzus. Tie izpauda to, kas tiem bija sacīts par šo bērnu, saka evaņģēlists. Visi uzreiz nevar aiziet uz baznīcu. Kādam jāpaliek mājās, kas pieskata uguni un lopus. Tāpēc tam, kas baznīcā bijis, otram jāpasludina Dieva Vārdu, ko viņš dzirdēja baznīcā, kā to darīja gani.

Jūs vecāki, izpaudiet Dieva Vārdu saviem bērniem un saimei, lai arī viņi zina, par ko turēt Jēzu Kristu. Kāds galma vīrs, par ko jūs dzirdat rudenī, izpauda Jēzus vārdu visiem ļaudīm savā namā. [Jņ.4:53] To pavēl pats Dievs sacīdams: „Lai šie vārdi, ko es tev šodien pavēlu, tev paliek ierakstīti tavā sirdī. Un atgādini tos saviem bērniem un runā tos sēžot savā namā un pa ceļu ejot, guļoties un ceļoties.” [5.Moz.6:6-7]

Jā, kāds sacīs, es nevaru paturēt visus vārdus, ko baznīcas kungs saka. Man nav tāda galva. Klausies, mans draugs, vai tu vari paturēt blēņas, ko esi dzirdējis? Vienu reizi dzirdētu dziesmu ganos vai krogā tu vari atcerēties visu mūžu, pat tu, vecais [gados]. Dzirdētās blēņas tu vari paturēt. Kā tas nākas? Klausies, es tev sacīšu. Tā tas nākas. Kad tu nāc Dieva namā, tad prāts tev nesas citur. Citam acis skraida šurpu turpu, skatoties uz citu, kā tam labi vai ne tik labi klājas. Cits nāk baznīca greznojies ar jauniem svārkiem, zābakiem, saktām, vainagiem un tamlīdzīgām lietām. Cits, kad jāklausās Dieva Vārdu, tērzē ar kādu par citām lietām. Cits notupies kaktā snauž un guļ krākdams. Cits domā cik viņš to dienu grib izdzert, jeb kā viņš zirgus mainot otru grib pievilt.

Saki man nu, tu, ka var tāds cilvēks, ar tādu sirdi baznīcā būdams, var paturēt Dieva Vārdu? Tāpēc dodies [pievērsies], baznīcā nākdams, tikai Dieva Vārdam, tad Dievs tev ar savu Svēto Garu būs klāt un palīdzēs, ka tu dažu labu mācību varēsi paturēt un ņemt vērā.

Un gani godāja un teica Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši. Mēs par mūsu Pestītāju Jēzu Kristu dzirdam, ko gani dzirdējuši. Tāpēc mums būs pateikties Dievam par žēlastību, ka Viņš devis mums savu Dēlu un ar Viņu mums iešķiņķojis [piešķīris] visas Debesu dāvanas.

Ak, mīļie draugi, pateiciet Dievam, ka Viņš liek pasludināt jums savu Svēto Vārdu, caur ko jūs zināt, kas ir Dievs, kāds Viņa prāts ir uz jums, un kā jums būs darīt Dievam pa prātam.

Kad tev lielā izsalkumā cits būtu devis maizes riecienu, vai tu viņam nebūtu pateicīgs? Daudz, daudz vairāk žēlīgais Dievs tev ir labu darījis, dodams tev savu Vārdu, kas tev māca pareizi ticēt, godīgi dzīvot un svētīgi mirt.

Vai nav tev par to Dievam jāpateicas? Tad uzmodini nu savu sirdi un rokas paceldams saki:
Gods Dievam Tēvam tagadiņ,
Gods Jēzum Kristum allažiņ,
Gods Svētam Garam mūžīgi,
Virs zems tā, tā Debesī. Āmen.