Bībeles tulkojums
Sākotnēji Bībele bija sarakstīta divās valodās – Vecā derība ebreju valodā un Jaunā derība sengrieķu valodā.
Dievs nedeva savu atklāsmi praviešiem latviešu, angļu vai krievu valodā, tādēļ mums vajadzīgi tulkojumi. Savukārt laika gaitā mainoties valodai ir jāizdod jauni vai revidēti tulkojumi.
Tas ir nenovērtējami – lasīt Dieva vārdu skaidrā mūsdienu valodā. Tomēr nepieciešamību pēc jauna tulkojuma nedrīkst pārspīlēt, uzskatot, ka veco nav iespējams saprast.
Tā saucamais Bībeles “Sinodālais tulkojums” krievu valodā pamatā seko Mārtiņa Lutera XVI gadsimta tulkojumam, tādējādi esot tuvāks Lutera tulkojumam, nekā jaunie Rietumu tulkojumi.
Centieni, izdot Jauno Derību vai visu Bībeli mūsdienīgā valodā, ir apsveicami, ja šādi tulkojumi neparādās pārāk bieži. Katrai paaudzei vajadzētu savu tulkojumu, bet ne vairākus.
Labs Bībeles tulkojums var veicināt Bībeles lasīšanu, un līdz ar to var kļūt par labu atbalstu misijas darbā.
Bībeles tulkotājam ir liela atbildība. Bībele draud ar sodu tiem, kas kaut ko pieliek vai atņem Svētajiem Rakstiem. Tādēļ tulkotājam jābūt precīzam un uzmanīgam.
Tulkotāja darbs ir ļoti grūts, jo nav viegli skaidri izteikt tieši to, kas sacīts oriģinālvalodā. Tomēr viņam neatlaidīgi un dedzīgi jācenšas.
Savukārt draudzes mācītājam sludinot jāprot precizēt tulkojumu pamatojoties oriģinālvalodā, lai pasargātu Dieva vārdu no cilvēcīgiem pielikumiem vai noklusējumiem.
Citiem vārdiem sakot, tulkojumu nedrīkst pasniegt kā absolūtu Dieva atklāsmi. Dieva vārdu nākas meklēt oriģinālvalodu manuskriptos. Tulkojums ir tikai tuvošanās oriģinālam.
Protams, nevajag pārāk pārspīlēt tulkošanas smagumu. Bībeli varēja un var pārtulkot tā, lai, pamatojoties Bībelē, gūtu skaidru izpratni ticības jautājumos. Bet aizstāvot Bībeles mācību, neapšaubāmi nepieciešams ir oriģināls.
Ieskaties