Iesaka nojaukt tukšās baznīcas
Baznīcēnu skaitam turpinot sarukt, Zviedrijas bijušais prāvests un asociētais profesors ētikā Hānss Berje Hammars ieteicis nojaukt tukšās baznīcas.
Viņš paudis viedokli, ka tukšo baznīcu nojaukšana būtu mazāk skandaloza nekā to pārdošana un izmantošana citiem mērķiem.
Baznīcās iesvētību skaits no 80000 1970.gadā šogad ir sarucis līdz 35000 un, ja agrāk svētdienās baznīcu regulāri apmeklēja deviņi miljoni cilvēku, tad tagad to dara vairs tikai 4,6 miljoni, atzīmēja Hammars.
No 3384 Zviedrijas baznīcām daudzas šodien tiek izmantotas knapi reizi mēnesī. Rezultātā daudzi dievnami stāv tukši un tiem nepieciešams remonts, bet, maksājošo baznīcas locekļu skaitam samazinoties, baznīcai draud ekonomiskā krīze, norādīja bijušais prāvests.
Pēc viņa domām, nākotnes iespējas ir sekojošas: turpināt iesākto ceļu un nelikties par esošo situāciju ne zinis, iekonservēt retāk izmantotās baznīcas, pārdot tās, lai iegūtu naudu pārējiem dievnamiem, vai nojaukt. Un tieši pēdējo variantu Hammars uzskata par labāko.
“Atstāt šo neizbēgamo lēmumu nākamajām paaudzēm ir gļēvulība. Uzdrīkstēties tās nojaukt nozīmē izrādīt drosmi,” paziņoja Hammars, piebilstot, ka tām baznīcām, kuras tiek regulāri apmeklētas, nojaukšana nedraud.
Viņš arī uzsvēra, ka nevēlētos nojaukt baznīcas, ap kurām ierīkotas kapsētas.
Zviedri vispār ir pasisti uz nojaukšanu. Savā laikā nojauca daudzas vecpilsētas un vēsturiskos centrus, pēc tam sāka pukstēt ka tā neesot labi.
Un vispār – lai atdod dievnamus ticīgām draudzēm un misionāriem,
kam ir ko teikt evaņģēlija sakarā. Bet kuri paliktu drupās, lai paliek drupās – kā liecība par Zviedrijas vareno kristīgo pagātni.